"Es izgulēšos kapā!" Kāpēc šāda domāšana ir veselību apdraudoša?

Pirms diviem gadiem tika veikta tāda pati aptauja, kurā miega traucējumus atzina 70% respondentu. Aptuveni trešdaļa respondentu atzīst, ka ar miega traucējumiem saskaras vairākas reizes nedēļā. Diemžēl visbiežāk cilvēki izvēlas miega traucējumus ignorēt, riskējot gan ar savu veselību, gan apkārtējo cilvēku drošību.

Ne tikai bezmiegs

Izplatīts ir uzskats, ka miega traucējumi ir bezmiegs, kas mazina ikdienas dzīves kvalitāti. Tomēr šī ir krietni plašāka problēma un arī darba lauks medicīnā – miega medicīna ir atsevišķa nozare, gluži kā kardioloģija vai neiroloģija. Miega traucējumus iedala sešās lielākās grupās.

• Pirmkārt, bezmiegs, jeb grūtības iemigt, kā arī “caurs” miegs vai pārāk ātra pamošanās no rīta. 
• Otrkārt, elpošanas traucējumi miegā – atpazīstamākā situācija ir obstruktīva miega apnoja, proti, cilvēks pamostas naktī no tā, ka viņam pietrūkst skābeklis, visbiežāk to atpazīst pēc krākšanas. 
• Trešā grupa ir parasomnijas – dažādas neordināras darbības miegā, piemēram, staigāšana, runāšana, ēšana, kliegšana miegā, miega paralīze. 
• Ceturtkārt, cilvēki saskaras ar kustību traucējumiem miegā – šie cilvēki nemierīgi guļ, spārdās, viņiem var būt nepatīkamas sajūtas kājās, ko samazina kustības, bet pastiprina miera stāvoklis.
•  Piektā grupa ir diennakts ritma traucējumi – cilvēka iekšējais pulkstenis regulē, kad ejam gulēt vai ceļamies, un, ja cilvēks bieži ceļo, strādā maiņu darbu vai iet gulēt vēlu, var rasties iekšējā pulksteņa traucējumi.
•  Sestā grupa ir pārlieku liela miegainība jeb centrālā hipersomnija, kuras iemesls ir neiroloģiskas slimības.

Apdraud sevi un citus

Cilvēki ar miega traucējumiem noteikti atpazīs sevi kādā no šīm grupām, taču galvenā problēma ir, ka mēs nepievēršam vērību šiem traucējumiem, pakļaujot sevi nopietnam riskam. Bieži ir dzirdēti viedokļi, ka “miegs ir priekš vārguļiem” vai “es izgulēšos kapā”, kas ir veselību apdraudoša domāšana. 

Miegs cilvēkam ir svarīgs elements kvalitatīvai dzīvei un vitāli nepieciešams visām orgānu sistēmām – smadzenēm, muskuļiem, sirdij, asinsvadiem, hormonu sistēmai. Slikts vai nepietiekams miegs ietekmē gan smadzenes, gan hormonālo sistēmu, kas, savukārt, regulē organismu. Ja miega traucējumi ietekmē smadzenes, cilvēkam ir zemākas koncentrēšanās spējas, trūkst uzmanības, biežāk tiek pieļautas kļūdas.

Ja miega bads ir kritisks, smadzenes dienas laikā var pat cilvēku uz dažām sekundēm iemidzināt, piemēram, braucot pie auto stūres. Cilvēki, kuriem ir obstruktīva miega apnoja, satiksmes negadījumus izraisa divas līdz trīs reizes biežāk, liecina Zviedrijā apkopotā statistika. Ja cilvēkam šo problēmu diagnosticē un ārstē, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās par 70%.

Miega trūkums būtiski negatīvi ietekmē mūsu prāta spējas, dzīves kvalitāti, kā arī mentālo veselību. Savulaik tika veikts pētījums, kurā pieaugušos sadalīja četrās grupās, divas nedēļas tos novērojot. Pirmajai grupai ļāva gulēt astoņas stundas diennaktī, otrajai grupai – sešas stundas, trešajai grupai četras stundas, bet ceturtajai neļāva gulēt trīs diennaktis pēc kārtas. Pētījuma dalībniekiem deva dažādus uzdevumus, kas pārbauda cilvēka prāta spējas. Ir skaidrs, ka tie, kuri gulēja visilgāk, uzdevumus izpildīja krietni labāk, taču zīmīgi, ka mazāk gulējušie cilvēki neapzinājās prāta kapacitātes kritumu. 

Cilvēki, kuri guļ maz vai kuru miega kvalitāte ir slikta, saskaras ar zemākām prāta spējām, paši to neapzinoties. 

Nekvalitatīvs miegs pasliktina arī imūnsistēmu. Cilvēka organismā var rasties neliels iekaisums, piemēram, asinsvados, kas, neārstēts, ir milzīgs riska faktors insultam, infarktam, īpaši jau pēc 50, 60 gadu vecuma. 

Pie smagākām situācijām var minēt miega apnoju, kas ir liels risks gan cukura diabēta attīstībai, gan insultam un infarktam.

Katram atbilstošs izmeklējums

Miega medicīna ir salīdzinoši jauna medicīnas nozare (atšķirībā no kardioloģijas vai neiroloģijas). Miega ārstu ir maz, un ar šo atsevišķo medicīnas nozari nodarbojas dažādi medicīnas pārstāvji. Neirologi ar miegainības slimībām, psihiatri ar bezmiegu, ausu - kakla - deguna ārsti (LORi), kas specializējušies un strādā ar krākšanu. 

Tiesa, ne visiem pacientiem ir nepieciešami kādi īpaši izmeklējumi. Lielākajai daļai pietiek ar sarunu, kurā ārsts nosaka, vai cilvēkam jāaizpilda kāds diagnosticējošs tests, vai ir nepieciešamas asinsanalīzes, un tikai dažos gadījumos cilvēkam jāveic miega izmeklējumi.

Tehnoloģijas attīstās, tostarp arī miega medicīnā. Piemēram, Arbor Medical Korporācija miega diagnostikas veikšanai piedāvā ražotāja Cidelec poligrāfijas iekārtu CID-LX, kas, atšķirībā no citām tirgū pieejamām iekārtām, fiksējas uz pacienta plaukstas nevis krūškurvja (izmeklējuma laikā ir iespējams gulēt pat uz vēdera), kā arī obligāti neprasa lietot nazālo kanili un termistoru – tos aizstāj unikāls sensors, kas stiprinās pie pacienta trahejas.

Izplatītākais izmeklējums - poligrāfija, kas vērtē to, kā cilvēks elpo miegā. Bērniem poligrāfija notiek slimnīcā, pieaugušajiem – mājas apstākļos, proti, pacients pats sev piestiprina īpašu iekārtu, kas veic gaisa plūsmas, temperatūras, sirdsdarbības un skābekļa mērījumus dabīgā miegā. Iegūtos datus vērtē speciālists, tie pamatā parāda, kā cilvēks elpo miegā. 
 

Komplicētāks izmeklējums ir  polisomnogrāfija, ko veic tad, ja ir aizdomas par kādu no slimībām, kam raksturīga miegainība. Papildus iepriekš minētajiem mērījumiem tiek veikta arī elektroencefalogrāfija, lai pārbaudītu smadzeņu darbību, kā arī tiek pievienoti sensori kustību noteikšanai. Šis izmeklējums tiek veikts speciālā laboratorijā. Vēl var pieminēt multiplo miega latentuma testu, lai noskaidrotu miegainības cēloņus.

Vai nepieciešams nosūtījums uz miega izmeklējumiem?

Pieaugušajiem šos izmeklējumus valsts apmaksā tikai cilvēkiem ar retajām slimībām, savukārt, vecot izmeklējumu par maksu, nosūtījums nav nepieciešams. Uz miega izmeklējumiem var nosūtīt pneimonologs, otolaringologs, pediatrs, neirologs un bērnu neirologs. 

Izmeklējumi nav lēti – aptuveni 100, 200 vai pat līdz 600 eiro, tāpēc lielākā sabiedrības daļa tos nespēj atļauties. Tomēr šāds izmeklējums Latvijā būtu vajadzīgs vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tāpēc platformā “Manabalss.lv” Latvijas Miega biedrība ir ievietojusi iniciatīvu, kura paredz nodrošināt valsts apmaksātus miega traucējumu izmeklējumus. 

Iniciatīvu ir aicināts atbalstīt, to parakstot un daloties ar to tālāk. Praksē pierādīts, ka, diagnosticējot un ārstējot miega slimības, cilvēki jūtas daudz labāk, – viņos atgriežas dzīvesprieks un enerģija. Būtiski mazinās dažādu saslimšanu, traumu un neuzmanības kļūdu riski, kas var nodarīt smagas sekas arī citiem cilvēkiem.