Mazāk dzirdēti riska faktori, kas atstāj graujošu ietekmi uz tavu sirdi

Mazkustīgu dzīvesveidu kā draudu sirds veselībai  saskata 74% aptaujāto iedzīvotāju; 70% uzskata, ka to negatīvi ietekmē augsts stresa līmenis un trauksme, 62%  –  ka smēķēšana, 51%  – ka alkohola lietošana, 46% – pārslodze darbā un 45%  kā nozīmīgu riska faktoru novērtējuši nepietiekamu miegu.

Iedzīvotāji maz izprot dažādu vides faktoru ietekmi uz sirds veselību – tikai 10% no aptaujas dalībniekiem minējuši vides piesārņojumu, 4%  –  uzturēšanos nevēdinātās telpās. 

Apkārtējās vides piesārņojuma draudus salīdzinoši vismazāk saskata Rīgā – tikai 8%, kamēr Latgalē tādu ir 13%. Par pārslodzi darbā kā par potenciālo riska faktoru sirdij, mazāk informēti jaunieši – 37%, bet visvairāk – cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (56%). 

“Profesionālajā vidē, runājot par sirds veselību, arvien biežāk tiek minēti tā dēvētie netradicionālie riska faktori – infekciju slimības, psihiskā veselība, vides ietekme un citi. 

Lai mēs Latvijā būtu veselāki, priecīgāki un dzīvotu ilgāk, ļoti būtiski ir paraudzīties uz veselību plašāk – ne tikai ārstējot dažus simptomus, bet saskatot kopainu, atrodot slimību cēloņus, mainot paradumus un arī vidi visplašākajā tās nozīmē, ja nepieciešams. Tas attiecas gan uz ārstiem, gan uz katru no mums personīgi,” saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.

“Redzam, ka iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās dažādus riska faktorus – te saskatām arī sava darba pienesumu, jo regulāri ikdienā par tiem atgādinām sarunās ar aptiekas apmeklētājiem. Jau par tradicionālajiem dēvētos faktorus  –  smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu u.c. –, biežāk aktualizē arī ārsti, tie tiek vairāk pieminēti mediju informācijā. Taču mēs vēlamies, lai cilvēki vairāk iedziļinās un izprot, cik cieši saistīts ar veselību ir katrs solis mūsu ikdienā, ka ir vēl citi aspekti, par kuriem maz iedomājamies un īsti pat nezinām, kā varam sevi no tiem pasargāt. 

Troksnis, vides piesārņojums, gaismas kvalitāte – rūpēs par veselību ir svarīgi paraudzīties plašāk,” aicina farmaceite, “Mēness aptiekas” valdes locekle Ērika Pētersone, kura ikdienas darbā bieži sastop ar sirds un asinsvadu slimībām sirgstošus pacientus, sniedzot viņiem tik nepieciešamo farmaceitisko aprūpi, nereti arī pēc sirds operācijām.

Aptaujā noskaidrojusi, ka sievietes ir labāk informētas par faktoriem, kas ietekmē sirds veselību, acīmredzot, viņas vairāk lasa un interesējas par veselības jautājumiem, pieļauj Ērika Pētersone. Tāpat iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem kopumā ir labāk informēti nekā iedzīvotāji ar maziem ienākumiem.

Turīgākie ir labi informēti par smēķēšanas, alkohola ietekmi uz sirds veselību, bet vēl par citu faktoru –  salīdzinoši maz. 

Aptauja liecina, ka Latvijā salīdzinoši augsta izpratne par faktoriem, kas ietekmē sirds veselību, ir Zemgales iedzīvotājiem.
 

Ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji vecumā no 40-59  gadiem daudz vairāk (56%) apzinās, ka pārslodze darbā negatīvi ietekmē sirds veselību, 18-29 gadus jauni jaunieši tam nav pievērsuši uzmanību (tikai 37%).
 

Tikai 21% iedzīvotāju atzīst, ka zema ikdienas uztura kvalitāte ietekmē sirds veselību. Jaunieši (30%) daudz labāk apzinās zema ikdienas uztura kvalitātes risku, ja runa ir par sirds veselību. 60-74 gadu vecumā zema ikdienas uztura kvalitātes ietekmi uz sirds veselību atzīst tikai 18% aptaujāto senioru. 

*SPKC dati

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada maijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.