Kas ir pienskābās baktērijas un kāpēc tās ir vajadzīgas?

Mūsu zarnās esošajiem mikrobiem ir liela ietekme uz mūsu veselību

Zarnu baktērijām ir liela ietekme uz cilvēka veselību. Kopējais zarnu virsmas laukums ir ārkārtīgi liels- tas varētu atbilst tenisa korta izmēram, un uz visas šīs virsmas dzīvo baktērijas. Kopumā mūsu zarnās ir miljardiem baktēriju, tāpēc to mijiedarbība ar zarnām ir būtiska cilvēka labklājībai. Ja zarnu baktēriju darbība tiek traucēta ar medikamentu, piemēram, antibiotiku lietošanu, vai pēc ilgstošas ​nepilnvērtīgas pārtikas uzņemšanas, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz organisma labsajūtu.

Unikālās un daudz pētītās Lacto Seven pienskābās baktērijas un D3 vitamīns

Pienskābās baktērijas Lacto Seven satur septiņus dažādus pienskābo baktēriju celmus (Lactobacillus acidophilus-, Lactobacillus casei-, Lactobacillus plantarum-, Lactobacillus reuteri-, Lactobacillus rhamnosus-, Bifidobacterium longum un Streptococcuss thermophilus). 

Dažādi pienskābo baktēriju celmi ietekmē un dzīvo dažādās zarnu daļās, kā arī to ietekme un īpašības ir atšķirīgas. Ir zināms, ka visvairāk pētītās pienskābo baktēriju ģintis, Lactobacillus un bifidobakcterium, uzlabo zarnu IgA veidošanos. Pienskābās baktērijas līdzsvaro zarnu gļotādas caurlaidību un novērš kaitīgo vielu, kā arī nevēlamo baktēriju un vīrusu iekļūšanu organismā. 

Pienskābās baktērijas uztur mikrobiloģisko līdzsvaru zarnās, t.i., tās kavē kaitīgo baktēriju augšanu zarnās, kavē to piesaistīšanos zarnu sieniņām un to vairošanos. Pienskābās baktērijas to panāk ražojot dažādas organiskās skābes (pienskābi) un citus antibakteriālus savienojumus, piemēram, ūdeņraža pārskābi.

Lacto Seven pienskābām baktērijām ir Bio-Support™ aizsardzība, kur baktērijas ieskauj proteīna peptīdu-ogļhidrātu slānis. Šī aizsardzība nodrošina, ka baktērijas var izturēt kuņģa skābo vidi un saglabāt tās dzīvas un funkcionālas līdz pat nonākšanai zarnās. 

Zarnās baktērijas piestiprinās pie zarnu sieniņām, vairojas un daudzējādā ziņā ietekmē zarnu darbību. Pētījumos konstatēts, ka pienskābās baktērijas, īpaši bifidobaktēriju preparāti un L. Plantarum, pozitīvi ietekmē IBS simptomus. Lacto Seven pienskābo baktēriju produkti satur arī pienskābes baktērijas (L. acidophilus & L. casei), kas noārda laktāzi.
 

Lacto Seven produkti satur D3 vitamīnu. D vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību.

Lacto Seven uztura bagātinātāji un to unikālais sastāvs!

• Lacto Seven pienskābo baktēriju uztura bagātinātāji ir piemēroti visai ģimenei.
  Lacto Seven Original ir mūsu zināmākai uztura bagātinātājs, kas satur arī D vitamīnu un inulīnu. Lacto Seven Kids ir garšīgas košļājamās ar ksilītu saldinātās tabletes ar zemeņu-aveņu garšu.
• Lacto Seven Chew arī ir košļājamas tabletes, kas ir piemērotas visai ģimenei. Uztura bagātinātāji, kuri ir vairāk piemēroti pieaugušajiem satur daudz vairāk pienskābās baktērijas un D-vitamīnu- Lacto Seven Strong. 
• Jaunums- Lacto Seven Trio satur ne tikai pienskābās baktērijas, bet arī cinku un C vitamīnu- imunitātes stiprināšanai.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Atsauces:

1. Didari, T. et al. Effectiveness of probiotics in irritable bowel syndrome: Updated systematic review with meta-analysis. World J Gastroenterol 2015; 21(10):3072-84.
2. Firmesse, O. et al. Lactobacillus rhamnosus R11 consumed in a food supplement survived human digestive transit without modifying microbiota equilibrium as assessed by realtime polymerase chain reaction. J Mol Microbiol Biotechnol 2008; 14(1-3):90-9. 
3. Gibson, G. R. et al. Dietary modulation of the human colonic microbiota: updating the concept of prebiotics. Nutr Res Rev 2004; 17(2):259-75.
4. Holmes, E., Li JV, Athanasiou T et al. Understanding the role of gut microbiome-host metabolic signal disruption in health and disease. Trends Microbiol 2011; 19(7):349-59.
5. Hsin-Jung, W. et al. 2012. The role of gut microbiota in immune homeostasis and autoimmunity. Gut Microbes. 2012 Jan 1; 3(1): 4–14.
6. Huovinen, P. The significance of bacteria for health gradually unfolds. Lääkärilehti 2013; 9:655-9.
7. Martinez, R. C. R., Bedani, R., Saad, S. M. I. Scientific evidence for health effects attributed to the consumption of probiotics and prebiotics: an update for current perspectives and future challenges. Br J Nutr 2015; 114(12):1993-2015. 
8. Mutanen, M. et al. 2021. Nutrition. Helsinki.
9. Palva, A. Intestinal microorganisms and their significance for health. Duodecim 2009; 125(6):685-94.
10. Salonen, A. Duodecim 2013. Human microbiome. Human microbiomes. 2013; 129(22):2341-8
11. Sekirov, I., Russell, SL., Antunes, L.C. et al. Gut microbiota in health and disease. Physiol Rev 2010; 90(3):859-904.
12. Tompkins, T. A .et al. The impact of meals on a probiotic during transit through a model of the human upper gastrointestinal tract. Beneficial Microbes 2011; 2(4):295-303. 
13. Vandenplas, Y., Huys, G., Daube, G. Probiotics: an update. Jornal de Pediatria 2014; 91(1):6-21.
14. Wade, W.G. The oral microbiome in health and disease. Pharmacol Res 2013; 69(1):137-43.