Tas nav tikai slinkuma jautājums! Jauns pētījums izskaidro noslieci uz aptaukošanos

"Aptaukošanās cēloņi ir ļoti sarežģīti un vairumā gadījumu tā ir daudzu faktoru kombinācija. Tomēr šajā pētījumā mēs atradām skaidru ģenētisku aptaukošanās izraisītāju," teic pētījuma galvenais autors Dr. Mattia Frontini, Britu Sirds fonda vecākais līdzstrādnieks un asociētais profesors šūnu bioloģijā.

Pētnieki izmantoja datus no Lielbritānijas Biobankas, lielas biomedicīnas datubāzes un pētījumu resursa, kas ilgtermiņā seko līdzi cilvēku veselībai. Tika salīdzināti dati no cilvēkiem ar diviem bojātiem konkrēta gēna (SMIM1) eksemplāriem un tiem, kuriem nebija šo divu bojāto eksemplāru.

Sievietes ar gēna mutāciju svēra par 4,6 kilogramiem vairāk, bet vīrieši ar šo variantu svēra par 2,4 kilogramiem vairāk, liecina pētījums.

Defektīvās SMIM1 gēna kopijas izraisa samazinātu vairogdziedzera funkciju un samazinātu enerģijas patēriņu, teica Frontini, "kas nozīmē, ka, ja tiek uzņemts vienāds daudzums pārtikas, tiek izmantota mazāka enerģija, un šis pārpalikums tiek uzglabāts kā tauki."

Šis konkrētais ģenētiskais atklājums neattiecas uz lielu cilvēku skaitu ar aptaukošanos – tikai aptuveni 1 no 5000 cilvēkiem ir šāds ģenētiskais sastāvs, teica Frontini.

"Tas ir diezgan rets, bet ja to sareizina ar desmit, piecpadsmit miljoniem iedzīvotāju, tad ir diezgan daudz cilvēku, kas varētu staigāt apkārt ar šo mutāciju un varbūt pilnībā neapzināties, ka viņu cīņai ar aptaukošanos ir ģenētisks izskaidrojums," sacīja Scherer.

Nākamais solis pētījumā ir noskaidrot, vai cilvēki ar SMIM1 mutāciju kvalificējas vairogdziedzera ārstēšanai ar medikamentiem, viņš piebilda.

"Ja tā ir, mēs plānojam veikt klīnisko pētījumu, lai noteiktu, vai pacienti gūs labumu no ārstēšanas," sacīja Frontini. "Cerība ir, ka tā būs, un mēs varēsim uzlabot viņu dzīves kvalitāti, izmantojot lētu, drošu ārstēšanu."

Svars nav tikai gribasspēka vai slinkuma jautājums. Ķermeņa izmēru un formu nosaka daudzi faktori — daži no tiem var kontrolēt, bet citus ne, saskaņā ar Nacionālo Diabēta un Gremošanas un Nieru slimību institūtu.

Starp šiem faktoriem ir dzīvesveida ieradumi, miega daudzums, medikamenti, veselības problēmas, dzīvesvieta un darba vieta, kā arī ģenētika.

Stingra diēta nav risinājums, saka Brūka Alperta, reģistrēta dietoloģe.

Pārāk lieli aizliegumi attiecībā uz ēdienu var izraisīt vēlmi tos vairāk kārot, un pēc tam vainas sajūta, kad padodies, var novest pie cikla, kurā tu “mētājies” starp pašierobežošanu un pārēšanos, viņa piebilda.

Ja vēlies mainīt savu dzīvesveidu, vislabāk ir mēģināt pakāpenisku, ilgtspējīgu pieeju, vienlaikus saglabājot veselīgas attiecības ar ēdienu, sacīja Emīlija Feiga, pēcdoktorantūras stipendiāte Masačūsetsas Ģenerālajā slimnīcā.

Avots: CNN