Vai staigāšana basām kājām ir veselīga? Skaidro fizioterapeite

Kādi ir ieguvumi, staigājot plikām pēdām? Kā bērnu radināt pie dabas sajušanas šādā veidā? Par to stāsta sertificēta fizioterapeite, "Rimi Bērniem" eksperte Jekaterina Bovtramoviča.
Pēc iespējas bieži basām kājām būtu jāstaigā gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem.

FOTO: Shutterstock.com

Pēc iespējas bieži basām kājām būtu jāstaigā gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem.

Vērtīgi ne tikai bērniem

Staigājot pa nelīdzenām virsmām, bērniem tiek stimulēti un aktivizēti pēdu muskuļi, kā arī veicināta līdzsvara izjūta. Bērniem tā ir arī efektīva plakanās pēdas profilakse. 

 

“Tāpat basām kājām ieteicams staigāt arī pieaugušajiem – pēdām tā ir viegla masāža, kas sniedz relaksāciju. Notiek akupresūras punktu stimulācija, kas uzlabo enerģijas plūsmu, tāpēc tā ir gan dažādu slimību profilakse, gan vērtīga metode, lai veicinātu atveseļošanos pēc saslimšanām,” skaidro J. Bovtramoviča, kura ir sertificēta fizioterapeite. 

 

Kad var sākt?

Staigāt basām kājām pa dažādām virsmām dabā bērns var sākt, tiklīdz viņš ir sācis staigāt stabili un spēj pārvietoties bez palīdzības. Virsmas ir dažādas, un arī sajūtas var būt atšķirīgas, tāpēc ietekmē bērna pasaules uztveri un veido pirmos iespaidus par dabu.

 

  • Staigājot pa akmeņiem, ar pēdu var sajust un secināt, ka akmens ir ciets, gluds, arī nelīdzens. 
  • Smiltis – mīkstas, irdenas, siltas, patīkamas. 
  • Zāle – vēsa, kutelīga. 

 

“Šīs dažādās sensorās sajūtas var raisīt plašu emociju spektru. Ūdens pieskāriens var patikt, skujas uz takas mežā – nē. Vienā brīdī ir patīkami, citā interesi raisoši, vēl kādā – nepatīkami," saka "Rimi Bērniem" eksperte. "Tā ir priekšstata veidošana par pasauli caur sajūtām.”

 

Kā sākt?

Ir mazuļi, kas baidās iemērkt kājas jūrā vai citā atklātā ūdenstilpē. Ir arī tādi, kam bailīgi no mammas vai tēta drošā klēpja nolaist kājas zālienā. 

Reklāma
Reklāma

 

“Mazais ir jāvēro – kādas ir viņa emocijas, izjūtas? Likt uz kādas virsmas, ja bērns raud, noteikti nevajadzētu. Procesam jābūt saudzīgam, lai ar dabu un laika pavadīšanu ārā veidojas patīkamas asociācijas un gribas šo pieredzi gūt vēlreiz,” saka J. Bovtramoviča. 

 

Lai motivētu iepazīt sajūtas, ko sniedz, piemēram, zāle, vecāks var noplūkt zāles stiebriņu un iedot bērnam to paturēt rokās, pakutināt ar to bērna pēdu. 

 

Tāpat var rādīt, kā vecāks pats staigā pa zāli basām kājām. Var rosināt zālienā noplūkt krāsainu ziediņu – motivācija iepazīt var raisīties tik liela, ka baiļu sajūta tiek atvairīta. Ja mājas apstākļos telpā veido pastaigu takas, zāles stiebriņus var iekļaut arī tajās. 

 

Kas vēl jāņem vērā?

Mazuļu āda uz pēdām ir ļoti plāna un viegli ievainojama, tāpēc izvēlētajām vietām, kur pašiem mazākajiem staigāt basām kājām, jābūt tīrām un drošām. 

 

  • Mazuļiem nav ieteicams spēlēties atvērtās smilšu kastēs, kur brīvi var nokārtoties dzīvnieki. Maziem bērniem visu patīk “pārbaudīt” ar muti – arī savas basās, pa zemi sastaigātās kājas. Ja visu lietu nogaršošanas periods ir beidzies, tik un tā ir jāievēro higiēna un kājas regulāri jāmazgā. 
  • Pilsētvidē mēdz būt sīki stikli, no kuriem jāuzmanās. 
  • Ja mazulis nupat sācis dabas sajušanu ar pēdām, ir vērts uzraudzīt, lai viņa ceļā nav, piemēram, sarkano skudru – tās bērnu var lieki sabaidīt. 

 

Ar basu kāju pastaigām ieteicams nogaidīt, ja nesen bijusi kāda nopietna saslimšana un bērns ir ļoti jutīgs, ja ir bijušas ar kājām saistītas traumas, dažādas saslimšanas, piemēram, dermatīti, erozijas, virspusēji ādas bojājumi, kad āda var būt viegli ievainojama. Tāpat jāievēro saudzīgs režīms, ja ir pēcoperācijas periods un noteikti ārsta ierobežojumi, ja ir nopietnas ortopēdiskas saslimšanas.

Saistītie raksti