Vai auksta duša tiešām nāk par labu tavai veselībai?

Šī prakse ir pazīstama kā iegremdēšanās aukstā ūdenī, kas ir krioterapijas jeb aukstuma terapijas veids, kuru var izmantot medicīniskiem vai terapeitiskiem mērķiem dažādos veidos. Cilvēki jau izsenis ir veikuši aukstās peldes, lai, iespējams, gūtu labumu veselībai, un tas aizsākās jau senajā Grieķijā, līdz ar to ir arī vairāk pētījumu par šo aukstuma terapijas veidu.  

“Taču pētījumi tieši par aukstajām dušām ir ļoti, ļoti niecīgi,” saka Dr. Korijs Saimons, Djūka universitātes Ortopēdiskās ķirurģijas katedras asociētais profesors. Ir vismaz 100 pētījumi, no kuriem daži ir vairākus gadu desmitus veci vai tiem ir metodoloģiskas problēmas, un lielākajā daļā no tiem ir arī maz dalībnieku, kas parasti ir veseli jaunāki pieaugušie, teica Saimons.

Tomēr ekspertiem ir idejas par to, kāpēc aukstā duša varētu darboties veeselības labā. 

Mentālā un sirds veselība

Saimons uzskata, ka lielākā daļa aukstās dušas priekšrocību ir saistītas ar psiholoģisko pielāgošanās procesu un stresa pārvarēšanu, šajā gadījumā - aukstā ūdens. 

Saskaņā ar 2022. gada oktobrī veiktu pētījumu dalībnieki, kuri divas nedēļas katru dienu ne ilgāk kā vienu minūti dušā lietoja ūdeni ar temperatūru no aptuveni 10 līdz 14 grādiem pēc Celsija, uzrādīja zemāku stresa līmeni. Ieguvumi bija spēcīgāki, ja dalībnieki devās dušā pēc tam, kad bija izpildījuši vairākus elpošanas tehnikas vingrinājumus, kas ietvēra dziļu elpošanu, izelpu un elpas aizturēšanu.

Saimons reizi vai divas reizes nedēļā iet aukstā dušā, kas, pēc viņa teiktā, ir palīdzējis viņam kopumā kļūt garīgi klātesošākam, jo šī prakse liek viņam pārstrādāt ikdienas stresu. Aukstā duša var arī uzlabot garastāvokli un enerģiju vai garīgo modrību. “Tu it kā jūties mazliet pacilāts, un tiek uzskatīts, ka tas vismaz daļēji ir saistīts ar dopamīna līmeņa palielināšanos.”

Šie psiholoģiskie ieguvumi var būt arī galvenais iemesls, kāpēc daži cilvēki jūt, ka aukstā duša mazina sāpes, kam psiholoģiskais diskomforts ir galvenais prognozējošais faktors, saka Saimons.

Eksperti norāda, ka aukstuma terapijas laikā temperatūras šoks var īslaicīgi radīt stresu sirds un asinsvadu sistēmai, paaugstinot asinsspiedienu, paātrinot sirdsdarbības un elpošanas ritmu. Taču šī hiperaktivitāte var uzlabot asinsriti, jo organismam ir jāstrādā, lai atgrieztos normālā stāvoklī un sasildītos, saka Rīds, fiziologs. 

Aukstā duša teorētiski zināmā mērā varētu radīt tādu pašu efektu.

Tomēr cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, asinsrites traucējumi, jušanas traucējumi, piemēram, Reino slimība, neiropātija vai diabēts, nevajadzētu izmēģināt aukstu dušu, pirms tam neapspriežoties ar ārstu, norāda eksperti. Tas pats attiecas uz grūtniecēm, personām, kurām nesen veikta operācija vai kuras ir alkohola vai narkotiku reibumā, uzsver Rīds.

Saimons atgādina, ka ir cilvēki, kuriem izmēģinot aukstuma terapiju, sekas ir bijušas letālas, tāpēc šī atruna ir nopietna un to nedrīkst ignorēt.

Imunitātes stiprināšana

Aukstā duša var palīdzēt stiprināt arī imunitāti. 2014. gada maijā veiktā pētījumā autori pārbaudīja, vai nelielas holandiešu vīriešu grupas imūnsistēmu var uzlabot, 10 dienas praktizējot meditāciju, dziļu elpošanu un aukstu dušu. 

Kad autori ievadīja bakteriālu infekciju ar injekciju, pētījuma dalībniekiem, kuri bija izmantojuši labsajūtas tehnikas, bija mazāk simptomu. Šie dalībnieki arī saražoja vairāk pretiekaisuma ķīmisko vielu un mazāk iekaisuma proteīnu, reaģējot uz infekciju.

Taču Saimons nav pārliecināts, ka šis rezultāts ir pilnībā pozitīvs, jo, kā viņš apgalvo, jaunākie pētījumi liecina, ka iekaisuma reakcijas samazināšana uz īslaicīgu slimību var paildzināt vai novērst atveseļošanos. Lielāka problēma ir hronisks iekaisums, nevis akūts iekaisums. Nīderlandes pētījums arī neatspoguļo trīs metožu - meditācijas, dziļas elpošanas un aukstās dušas - individuālo efektivitāti.

Tomēr 2016. gada septembrī Nīderlandē veiktā pētījumā tika konstatēts, ka cilvēkiem, kuri aukstā dušā pavadīja no 30 līdz 90 sekundēm, par 29% samazinājās prombūtnes no darba slimības dēļ laiks. Ir arī ziņojumi par to, ka, ejot aukstā dušā, cilvēki retāk slimo.

Turklāt aukstā duša var īslaicīgi paātrināt vielmaiņu, bet nav saistīta ar svara zudumu.

Ja vēlies pamēģināt iet aukstā dušā un esi saņēmis ārsta atļauju, sāc ar maziem soļiem, atgādina eksperti.

Pētījumos parasti tiek izmantotas aukstas dušas no 10 līdz 15,5 grādiem pēc Celsija, bet termometrs nav nepieciešams, apgalvo Saimons, kurš neizmanto termometru un joprojām izjūt ieguvumus.

Pāris ieteikumi

Ātra pāreja no karsta uz aukstu ūdeni varētu būt pārāk šokējoša, tāpēc Saimons ierosina lēnām pāriet no remdena ūdens uz aukstu.

Iesākumā ir labi, ja aukstuma iedarbība ilgst 15 līdz 30 sekundes, saka Rīds. Ik pēc dažām nedēļām var pievienot vēl aptuveni 15 sekundes. Palielinot tolerances līmeni, pareiza elpošana var palīdzēt dušā justies mierīgi. Nevajadzētu pārāk ilgi elpu aizturēt.

Pievērs uzmanību sava ķermeņa reakcijām un visiem signāliem, kas liecina, ka tomēr nevajadzētu atrasties aukstumā.

Nav iespējams apgalvot, ka aukstā duša ir drošs veids, kā uzlabot vispārējo veselības stāvokli, taču stresa pilnajā pasaulē šī prakse var būt labs papildinājums veselības stiprināšanai, ko jau nodrošina pamata pasākumi: uzturs, ūdens dzeršana, fiziskās aktivitātes un miegs.

Avots: CNN