Bērniem Latvijā ir ļoti slikti zobi! Zobārste nosauc galvenos iemeslus un pasaka vecākiem priekšā, kas ir zobu svarīgākais "sargs"
Galvenais cēlonis, kāpēc veidojas zobu kariess jeb caurumi zobos ir cukurs jeb fermentējamie ogļhidrāti, kas ir baktērijām pieejamā formā. Parasti mēs to saprotam ar cukuru, bet ir arī citi, kas ir nākuši no lielākām ogļhidrātu molekulām, kā ciete, kas ir visos kartupeļos, burkānos un citos dārzeņos un augļos.
Kad to pārstrādā augstās temperatūrās, šo molekulu pārveido gan fiziski, gan ķīmiski un padara pieejamu baktērijām. Tāpēc ne vienmēr tie ir saldumi, bet visi ēdieni, kas satur pārveidotos ogļhidrātus un tā ir milzīga problēma. Tieši uzturs ir vislielākais iemesls, kāpēc kariess veidojas.
Vecākiem bieži ir nepareiza uztvere par to, kas ir veselīgs
Cukura lietošanas daudzums tiek saistīts ar kopējo izglītības līmeni sabiedrībā. Vecākiem bieži vien ir nepareiza uztvere par to, kas ir veselīgs. Bieži paļaujamies uz to, ko industrija saka, kas ir veselīgs. Tiek radīta maldīga sajūta, ka atsevišķi produkti ir veselīgi, bet līdz ar to pazūd mūsu izpratne par to, kas tad mūsu organismam ir vajadzīgs.
Tie ir augļi, dārzeņi dabīgā formā bez apstrādes, olbaltumvielas, piena produkti, gaļa. Praktiski viss, kas ir iepakots un izgājis kaut kādu apstrādes procesu vairs nav veselīgs. Īpaši mazuļiem domātie biezenīši paciņās, ko it kā ērti paņemt līdzi, tā ir liela problēma ne tikai zobiem, bet arī visam organismam, jo kariess veidojas no skābēm, ko veido sliktās baktērijas. Un, ja mutē ir šīs baktērijas, tad arī zarnās tās ir.
Vienīgais, kas var pasargāt zobus – fluorīds!
Ko darīt, lai kariess neveidotos? Atbilde ir pavisam vienkārša – veselīgs uzturs un pareiza mutes higiēna, kas ietver zobu pastu ar fluorīdu.
“Ja zobam visu laiku apkārt ir pietiekoši daudz minerālvielas, tad tas var izturēt kaut kādu slodzi no šīm te skābēm. Bet, protams, ja slodze ir pārmērīga, nekas vairs nepalīdz. Ja mēs varam zobus pasargāt pie mērenas cukura un ogļhidrātu slodzes, tad tas ir fluorīds, kas ir jāsāk lietot līdz ko izšķiļas pirmais zobiņš. Vienīgais, kurš zobus padara stiprākus, ir fluorīds,” uzsver pētniece.
Un vienīgais veids, kā mēs varam piegādāt zobiem fluorīdu ir ar regulāru zobu tīrīšanu ar zobu pastu, kurā tiešām ir fluorīds.
Bērnam vajadzētu lietot zobu pastu ar fluorīda koncentrāciju minimums 1000 ppm. Jo lielāka cukura slodze, jo lielākam vajadzētu būt fluorīda saturam zobu pastā (1500ppm), nākamais ir ilgums – biežāk un ilgāk, un ja neizskalojam zobu pastu pēc zobu mazgāšanas, tad efekts saglabājas ilgāk.
Zobus pasta bez fluorīda – tas pats, kas mazgāt zobus ar ziepēm!
Nereti no vecākiem nākas dzirdēt, ka fluorīda zobu pastas kaitē bērnam, taču zobārste un pētniece uzsver, ka tās ir muļķības. “Tad labāk netērēt naudu un nemocīties, var netīrīt zobus vispār. Zobu pasta bez fluorīda vispār neko nedod. To varētu salīdzināt ar kosmētikas procedūru, kurā mēs uzlabojam elpu, noņemam mazliet aplikumu, kā ar ziepēm. Bet tas nepalīdz pie kariesa aizsardzības. Ja nelieto fluorīdu tad nav jātīra zobi vispār,” saka pētniece.
Trešā lieta ir distance – jo fluorīds ir tuvāk zobam, jo labāk. Tas nozīmē, ka mēs tiešām iztīrām visus zobus un noņemam maksimāli daudz aplikuma, lai fluorīds nonāk pēc iespējas tuvāk emaljai.
Piena zobi nav tikai “izmēģinājuma komplekts”
Bieži nākas dzirdēt, ka vecāki nepievērš lielas rūpes tieši piena zobu kopšanai, sak, tie tāpat kaut kad izkritīs. Taču zobārste Ilze Maldupa skaidro, lai arī daba mums patiešām ir devusi otru zobu komplektu, ko saucam par kaula zobiem, bojāti piena zobi nozīmē, ka arī zarnu mikrobioms ir veidojies nepareizi. Tas savukārt ir riska faktors cukura diabētam, hipertensijai, onkoloģiskām saslimšanām, autoimunām un mentālām slimībām.
Zobi nav izolēti, tie ir kā indikators, ka kaut kas nav kārtībā.
Pirmā reize pie zobārsta – jau no pirmajām dzimšanas dienām
Vaicāta, kad tad būtu vispareizāk pirmo reizi atrādīt bērniņu zobārstam, pētniece atbild – jau tad, kad bērniņš ir tikko kā piedzimis.
“Es teiktu, ka ideālā pasaulē zobārsts atnāktu uz mājām, kad bērniņš ir tikko piedzimis, kad vecāki mācās aprūpi un pie reizes iemācītos aprūpi par zobu kopšanu. Būtu labi, ja tā būtu rutīnas sadaļa, bez kuras nevar iztikt un vecāki to saprastu jau no paša sākuma. Pagaidām Latvijā tādas iespējas nav. Otrs ieteikums būtu aizvest bērniņu pie zobārsta vismaz līdz gada vecumam, taču ne visi zobārsti būs gatavi tik mazu bērniņu pieņemt. Latvijā tā ir tiešām liela problēma,” stāsta Maldupa.
Vislielākā ietekme ģimenes paradumiem!
Lai arī ģenētika var ietekmēt zobu veselību, vislielākā ietekme ir tieši ģimenes paradumiem. “Ģenētika lielākoties ietekmē tieši siekalu sastāvu. Arī no tā, kādas ir olbaltumvielas siekalās, ir atkarīgs, kādas baktērijas tās piesaista. Ja mutē dzīvo baktērijas, kas nemīl skābu vidi, pat ēdot cukuru, būs mazāka iespēja, ka skābes veidosies. Otra lieta, ko ģenētika ietekmē ir garšas sajūta, taču vislielākā ietekme uz zobu veselību ir ģimenes paradumiem, ko mēs iemācām saviem bērniem,” uzsver Maldupa.
Kā bērnam iemācīt tīrīt zobus ar prieku?
Var gaidīt, ka bērns ar prieku šo procesu sāks pieņemt ap četru gadu vecumu. Pie noteikuma, ja zobu mazgāšana veikta pastāvīgi, bez pārtraukumiem, ja vecāki visu laiku to noteikuši kā prioritāti. Ir ļoti svarīgi, lai vecāki ir konsistenti. Kad bērns saprot šo cēloņu un seku sakarību, tajā brīdī viņš šo procesu pieņem kā normu.