Kā pārmērīga gulēšana var kaitēt veselībai?

Kas ir pārgulēšanās?

“Ja kāds regulāri guļ ilgāk par deviņām vai desmit stundām un dienas laikā joprojām jūtas noguris, iespējams, viņš ir pārgulējies,” saka Rīds. Tomēr viņš skaidro, ka, tā kā miega vajadzības katram cilvēkam ir atšķirīgas, ilgāks miegs ir problēma tikai tad, ja tas traucē cilvēkam veikt ikdienas funkcijas un paveikt to, ko viņš ir iecerējis darīt ikdienā.

Kā noteikt, vai esi pārgulējies

Pārmērīga gulēšana var būt vienreizējs gadījums, piemēram, ja tu atgūsties pēc saspringtas nedēļas vai spraiga notikuma. “Pārmērīgs miegs var būt arī dažu medikamentu blakusparādība vai arī tad, ja slimo vai atveseļojies pēc slimošanas,” saka Rīds. Tomēr pārgulēšana var būt arī hroniska slimība. 

Rīds skaidro, ka hroniska aizmigšana var būt simptoms kādai citai jau esošai veselības problēmai, piemēram, miega apnojai, aizkavētas miega fāzes sindromam vai hipersomnijai. 

Dažas diagnozes, piemēram, narkolepsija, Parkinsona slimība, Kleina-Levina sindroms, nemierīgo kāju sindroms, hroniskas sāpes un smadzeņu traumas arī var izraisīt pārmērīgu miegu. “Arī cilvēki, kas cieš no depresijas, var būt vairāk tendēti pavadīt ilgāku laiku gultā,” saka Rīds. Tomēr labākais veids, kā pārliecināties, vai pārgulies, ir apmeklēt savu veselības aprūpes sniedzēju.

Vai pārgulēšanās ir slikta?

Lai gan dažiem pārgulēšanās var šķist kā sapnis, tomēr šādi miega paradumi ilgākā laika periodā var radīt nopietnas veselības problēmas. “Pārgulēšanās var likt justies nogurušākam, ja tev nav stabila miega grafika, jo lielas svārstības laikā, kad mēs pieceļamies no gultas, lai sāktu dienu, var izjaukt ķermeņa dabīgo pulksteni, apgrūtinot organisma spēju regulēt modrību un miegainību,” saka Rīds.

Neatkarīgi no tā, vai pārgulēties gadās reti vai ikdienā, šis ieradums var ietekmēt veselību, jo īpaši garastāvokli. Dažiem var rasties trauksme, nogurums, aizkaitinājums un atmiņas problēmas. Turklāt tas var izraisīt pastiprinātu vai pazeminātu apetīti, kas var ietekmēt ķermeņa svaru.

2018. gadā publicētajā klīniskajā pārskatā, kas publicēts žurnālā Sleep Medicine Reviews, pārāk ilgs miegs ir būtiski saistīts ar diabētu, sirds slimībām, insultu, aptaukošanos un palielinātu mirstības risku. Džons Hopkins arī norāda, ka pārgulēšana var palielināt depresijas un galvassāpju risku.

Kā uzlabot miega veselību?

Ir daudz pasākumu, ko vari veikt, lai nodrošinātu, ka tava miega veselība ir laba. Šos pasākumus vislabāk īstenot pēc tam, kad esi apmeklējis ārstu, lai izslēgtu jebkādus medicīniskus cēloņus.

“Dažas izmaiņas ikdienā, kas varētu palīdzēt, ir, piemēram, novietot modinātāju otrā istabas galā vai sastādīt rīta plānus, kas paredz, ka no gultas jāizkāpj līdz noteiktam laikam, kā arī dienas laikā būt aktīvam un pavadīt laiku ārā,” saka Rīds.

Izvairīšanās no zilās gaismas un miegu traucējošām uzturvielām, piemēram, kofeīna, alkohola, pievienotā cukura un diurētisko līdzekļu lietošanas pirms gulētiešanas arī var veicināt mierīgāku miegu, samazinot iespēju, ka miega pārtraukšana izraisa pārgulēšanās paradumus.

Lai gan daudzi no mums labprāt gribētu pārgulēties, šis stāvoklis var radīt gandrīz tikpat nelabvēlīgu ietekmi uz veselību kā nepietiekams miegs.

Avots: realsimple.com