Sliktākais sods ir bērna nāve! Profesore atklāti izstāsta visu, kas vecākiem jāzina par vakcīnām, tostarp neseno difterijas uzliesmojumu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 330 nosaka infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija. Šo noteikumu 3.1. punkts paredz, ka obligāti vakcinējami ir bērni– pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

Prof. Dace Zavadska apstiprina, ka mūsu valstī vakcinācija jau ir obligāta, bet kā demokrātiskā valstī, tiek saglabāts viens punkts, kas paredz, ka, saņemot pilnvērtīgu informāciju, apzinoties riskus, uzņemoties atbildību, vecāki var parakstīt atteikumu no vakcinācijas. Tā ir demokrātijas iezīme.

“Ģimenes ārstam vai speciālistam ir pienākums ik gadu vēlreiz šo [vakcināciju] aktualizēt un, ja vecāki atsakās, viņiem ir jāparaksta atteikums atkal un atkal. Katru reizi tas tiek dokumentēts e veselībā. Tas ļoti palīdz kādam arī atteikties no šī kļūdainā lēmuma.  Ja vecāku lēmums tomēr ir nemainīgs, tad es ceru, ka šie bērni būs veseli. Ja gadījumā nē, tad ceru, ka šī atbildības cena arī no juridiskās puses pret vecākiem būs augstāka,” pauž Prof. Zavadska.

Atbildība ir vienmēr! Jautājums ir par sodu

Šobrīd Latvijā nav paredzēta sodāmība gadījumos, ja nevakcinēts bērns smagi saslimis vai miris, sirgstot ar kaiti, kas ir vakcīnu kontrolējama. Veselības ministrijā atzīst, ka, lai panāktu rezultātu, svarīga ir cilvēku izpratne par vakcinācijas nozīmi. “Obligāta vakcinācija var veicināt centienus to apiet vai viltot vakcinācijas faktu (kā to pieredzējām Covid-19 laikā), tādējādi radot vēl negatīvākas sekas,” pauž VM.

Tajā pašā laikā veselības nozares pārstāvji piekrīt viedoklim, ka bērna tīšu nevakcinēšanu var skatīt Bērnu tiesību aizsardzība likuma kontekstā un izpratnē par veselības aprūpes nenodrošināšanu, kas ilgtermiņā var apdraudēt bērna veselību un attīstību.

Dace Zavadska uzsver, ka sliktākais sods, kas šiem vecākiem var būt, ka bērniņš aiziet bojā nepareizu lēmumu dēļ. Vai viņš nokļūst slimnīcā, viņam attīstās komplikācijas un tiek ietekmēta veselība visas dzīves garumā: “Vecākam tas ir augstākais sods, kāds var būt. Tādas tiesvedības vai ierobežojumi līdz šim mūsu valstī nav bijuši, citās valstīs ir bijuši. Nezinu, kuru ceļu vēlamies iet. Protams, joprojām ceru uz lielākās daļas cilvēku veselo saprātu!”

Kur meklējamas saknes vecāku bailēm no vakcīnām?

“Viens no būtiskākajiem iemesliem ir tas, ka pateicoties vakcīnām, mēs tik ilgi jau esam no šīm nāvējošajām slimībām brīva valsts. Mēs tās neredzam. Cilvēki, kas ikdienā nestrādā slimnīcā vai laboratorijā, vai kādā citā ar veselības aprūpi saistītā iestādē, nezina par tiem gadījumiem, kas joprojām ir. Mēs par to ziņās katru dienu nestāstām, ja vien tas nav pārkāpis visas robežas attiecībā pret bērniem, kā šajā – difterijas gadījumā. Un tie cilvēki, kas ir vecāki šobrīd lielākiem vai mazākiem bērniem, ir dzīvojuši vidē, kur, pateicoties vakcīnām, galvenokārt šīs infekcijas jau ir izskaustas vai necirkulē, jo ir labi vakcinācijas aptveres rādītāji. Tāpēc rodas šis maldīgais priekšstats, ka tās infekcijas neeksistē, vai ka mani jau tas neskars,” stāsta Prof. Zavadska.

Daktere uzsver, ka otra lieta ir sazvērestību teorijas, paļaušanās uz Dievu, kā arī apzināti maldinošā informācija par vakcīnu sastāvu, blaknēm un tā tālāk. “Arī šī konkrētā ģimene, kuras bērni šobrīd cīnās par dzīvību, ir tieši šāds upuris,” atklāj Prof. Zavadska.

Vakcīnas – visdrošākais un pārbaudītākais medikaments mūsdienās

Jautājot, vai tik tiešam vakcīna spēj izraisīt nopietnas blaknes, Dace Zavadska skaidro, ka ir sagaidāmās reakcijas, kas ir jebkurai vakcīnai, jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā.

“Sagaidāmās reakcijas ir sāpēs injekcijas vietā, apsārtums, pietūkums, temperatūra, nogurums. Jā, tas var būt, tas ir nekaitīgi un tā ir vienīgā cena, ko mēs maksājam. Savukārt tādas reālas blaknes, ko mēs tiešām varam saukt par blaknēm, vai pie vakcīnām tos sauc par nevēlamiem notikumiem pēc vakcinācijas, ir ārkārtīgi reti. Vakcīnas, tādas kā pēdējās desmitgadēs tās ražo un mēs lietojam, ir viens no visizpētītākajiem un drošākajiem medikamentiem,” saka daktere.

Labāk precīza vakcīnas deva, nekā kaudze smagu medikamentu saslimšanas gadījumā

Lai cilvēku izglābtu no difterijas, ir jāievada antitoksisko difterijas serumu. Ja to neievada, nevakcinēts cilvēks noteikti nomirs, paskaidro daktere.

“Šis serums tiek ražots, iegūstot no zirgiem. Zirgiem tiek mākslīgi ierosināta difterija, protams, ne tādā veidā, lai kaitētu. Un zirgi izstrādā šīs antivielas, kas pēc tam tiek iekļautas serumā. Arī visi šie bērni, kas ir stacionēti BKUS, ir saņēmuši antitoksisko serumu. Taču kā jebkurš serums, arī šis satur ne tikai šīs konkrētās olbaltumvielas pret difteriju, bet arī ļoti daudzas visāda veida citas sastāvdaļas, jo nav iespējams attīrīt serumu tā, lai tur būtu tikai un vienīgi difterijas antivielas.”

“Tas apjoms, ko cilvēks saņem, lai tiktu izglābta dzīvība, ir ar daudz vairāk riskiem, nekā tā viena precīzā, tīrā vakcīnas deva. Un, protams, nerunājot par pārējiem medikamentiem, ļoti plašu antibakteriālo līdzekļu pielietojumu, mākslīgo nieru filtrāciju, sirds ritma traucējumu ārstēšanas medikamentiem, ko šie mazie pacienti saņem. Tur ir tāda liste. Pluss visas manipulācijas, atrašanās intensīvajā terapijā, kur ir ļoti augsts risks nozomkomiālajām infekcijām, ļoti nejaukiem mikrobiem. Tā ir kā atvērta Pandoras lāde,” saka Prof. Zavadska.

Ja nevakcinētais saslims, pūļa imunitātei nebūs nozīmes

Pēc zinātniskajiem aprēķiniem difterijas vakcinācijas aptverei būtu jābūt 85% visos vecumos, tad mēs šo slimību varētu kontrolēt.

Latvijā vakcinācija pret difteriju no 2020. gada samazinājusies. 2021. gada SPKC dati liecina, ka vakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem bijusi augstāka tikai zīdaiņiem 2 mēnešu vecumā 95,9 % (1. pote) un bērniem 12–15 mēnešu vecumā 97,3 %, taču pieaugot personas vecumam vakcinācijas aptvere samazinās.  

Zīdaiņiem 6–11 mēnešu vecumā tā bija 94,4 %, bērniem 7 gadu vecumā – 89,3 % (2022.gadā – 89,5 %), pusaudžiem 14 gadu vecumā – 68,3% (2022. gadā 81,8%), bet pieaugušiem – 52,8% (2022. gadā 51,7%). SPKC uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere rada difterijas uzliesmojuma izcelšanās un infekcijas izplatīšanās risku. 

Arī profesore Zavadska atzīst – pūļa imunitātei ir liela nozīme, līdz brīdim, kad nevakcinētais saslimst. Tad tie pārējie, kas ir vakcinēti, viņu nekādā veidā izglābt nevarēs.

“Vienmēr jāpatur prātā, ka, lai vai kāda būtu vakcinācijas aptvere, nevakcinētie cilvēki var saslimt, piemēram, ceļojot, vai pie mums ieceļojot dažāda veida ceļotājiem. Atliek tai vienai difterijas nūjiņai satikt nevakcinētu cilvēku un viss. Tā pārējā populācija viņam vairs neko nepalīdzēs. Bet, protams, šī kolektīvā imunitāte ļoti palīdz tiem cilvēkiem, kuri kādu medicīnisku iemeslu dēļ nedrīkst saņemt vakcīnu,” saka daktere.

Arī vakcinētie var saslimt ar difteriju, taču viņu dzīvība netiks apdraudēta!

“Vakcīna nav 100% efektīva, un saslimt var arī vakcinētie, taču pat ja tā ir noticis, tad viņiem tās ir īslaicīgas neērtības, elpceļu simptomi, došanās pie ārsta un antibiotiku kurss, bet viņu veselībai un dzīvībai briesmas nedraud un komplikācijas neattīstās. Pēc 3. vakcīnas devas saņemšanas jau varam runāt par labu aizsardzību pret difteriju (tas ir līdz 6 mēnešu vecumam), bet te ir vietā piebilst par vakcīnu, ko mēs apmaksājam un iesakām visām grūtniecēm garā klepus dēļ, tā ir kombinētā vakcīna, kur klāt ir arī difterija un stingumkrampji. Visi trīs zaķi tiek noķerti ar vienu šāvienu, vienu poti. Jo īpaši šādos apstākļos, kad valstī konstatēts uzliesmojums, ja mamma tieši grūtniecības laikā ir vakcinējusies, antivielas caur placentu nonāk arī bērniņa asinsritē un šos pirmo sešus mēnešus bērns tiek aizsargāts.”

Kā motivēt tos, kuri izvēlas nevakcinēt?

“Vissvarīgākais ir tas, ja rodas kādas šaubas vai jautājumi par vakcināciju, vakcīnu sastāvu, pašu imunitāti, jautāt speciālistiem un nejautāt saviem draugiem – ārstiem, zobārstiem, neirologiem vai kardiologiem, jo visi ārsti nezina visu par visu medicīnu, bet jautāt speciālistiem. BKUS jau vairākus gadus savā mājaslapā ir ieviesusi informāciju par vakcināciju vecākiem saprotamā valodā. Ja ar to nepietiek, aicinu runāt ar speciālistiem, nevis ar cilvēkiem, kas šajā jautājumā nav zinoši.”

“Un otra lieta – paskatīties apkārt! Mums tomēr lielākā daļa cilvēku, gan pieaugušo, gan bērnu ir vakcinēti un visiem viss ir kārtībā. Paskatieties kādus 100 gadus atpakaļ, kāda bija dzīvildze vispār, kad nebija mūsdienu medicīnas, tai skaitā vakcīnas, un cik daudz bērnu neizdzīvoja pat līdz skolas vecumam, jo lielākā mirstība bija no infekcijām, kas šobrīd lielākā daļa ir vakcīnu kontrolētas,” saka Prof. Zavadska.

Par difteriju:

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju (jo viņa organismā ir pietiekami daudz antivielu pret difterijas toksīnu), bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.  
 
Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās.  
 
Infekcijai ir arī ādas forma, kad cilvēks inficējas caur brūci, un šādus bojājumus ir grūtāk atpazīt.  
 
Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:  

• vispārējs vārgums;  
• temperatūras paaugstināšanās;  
• kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;  
• uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli.
• aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā;  
• maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana;  
• iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums.  
• Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīns uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tas iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.  

Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ja novērojat difterijas pazīmes, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Difterija tiek uzskatīta par apstiprinātu, kad laboratoriski tiek izdalīts tās izraisītājs.  
 
Visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam; cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.  
 
Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī.