Tas ir visīstākais baktēriju midzenis! Kas “dzīvo” nedēļu nemazgātā gultasveļā?

Mūsu palagi un spilveni ir vieta, kur mēs pavadām trešdaļu savas ikdienas dzīves, un viss šis kontakts rada lielisku vidi visdažādākajiem nevēlamiem viesiem. Pēc garas dienas nekas nav labāks par sajūtu, kad iegrimsti siltā gultā, noliec galvu uz mīksta spilvena un ietinies mājīgā segā. Tomēr ne tikai mums, cilvēkiem, gulēšana gultā ir īsta svētlaime.
Mums visiem gultās ir mājas putekļu ērcītes, un putekļu ērcīšu izkārnījumi nodrošina sēnītēm barību, lai tās varētu dzīvot.

FOTO: Shutterstock.com

Mums visiem gultās ir mājas putekļu ērcītes, un putekļu ērcīšu izkārnījumi nodrošina sēnītēm barību, lai tās varētu dzīvot.

Patiesībā gultasveļa ir mājvieta miljoniem baktēriju, sēnīšu, ērču un vīrusu. Katrs no tiem uzskata, ka arī jūsu gulta ir paradīze - silta vieta, kur tie var augt, pilna ar sviedriem, siekalām, atmirušām ādas šūnām un ēdiena daļiņām, no kurām tie barojas.

 

Gultasveļa ir īsts baktēriju patvērums

2013. gadā Lilles Pastēra institūta (Francija) pētnieki analizēja slimnīcas pacientu gultas veļu un atklāja, ka netīrajā gultasveļā ir daudz stafilokoku baktēriju - baktēriju, kas parasti sastopamas uz cilvēka ādas. Lai gan lielākā daļa stafilokoku sugu ir labdabīgas, dažas, piemēram, S. aureus, var izraisīt ādas infekcijas, pinnes un pat pneimoniju pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu.

 

“Cilvēki kā daļu no sava ādas mikrobioma pārnēsā baktērijas, un tās var izdalīties lielā daudzumā,” saka Manals Mohameds, mikrobiologs no Vestminsteras Universitātes Apvienotajā Karalistē, kurš pētījumā nepiedalījās.

“Lai gan šīs baktērijas parasti ir nekaitīgas, tās var izraisīt nopietnas slimības, ja iekļūst organismā caur atvērtām brūcēm, kas slimnīcās ir biežāk sastopamas,” saka Mohammeds.

2022. gadā pētnieki ievāca paraugus no to pacientu palātām, kuri tika hospitalizēti ar pērtiķu bakām. Viņi atklāja, ka, mainot gultasveļu, gaisā izdalās vīrusa daļiņas. Domājams, ka 2018. gadā kāds Apvienotās Karalistes veselības aprūpes darbinieks saslima ar šo slimību pēc tam, kad, mainot pacientam gultas veļu, bija pakļauts vīrusa iedarbībai.

 

Protams, ir lielāka iespēja atrast patogēnās baktērijas slimnīcas gultasveļā, kurā gulējuši slimi pacienti, nekā veselu cilvēku gultas veļā. Bet kā ir ar taviem parastajiem spilveniem un gultasveļu mājās?


2013. gadā amerikāņu uzņēmums “Amerisleep” veica mini pētījumu, paņemot uztriepes no spilvendrānas, kas nebija mazgāta nedēļu. Spilvena pārvalkā bija aptuveni trīs miljoni baktēriju uz kvadrātcollu - aptuveni 17 000 reižu vairāk nekā vidēji uz tualetes poda sēdekļa.

Reklāma
Reklāma

 

“Runājot par skaitļiem, katrā spilvenā ir miljardiem vai triljoniem sēnīšu daļiņu. Mums visiem gultās ir mājas putekļu ērcītes, un putekļu ērcīšu izkārnījumi nodrošina sēnītēm barību, lai tās varētu dzīvot. Un, protams, spilvens katru vakaru uzsilst, jo uz tā guļ jūsu galva. Tātad tur ir mitrums, barība un siltums – ideāla vide,” saka Denings.


Ņemot vērā laiku, ko cilvēki pavada miegā, un to, ka spilvens atrodas tuvu mutes dobumam, šim atklājumam ir svarīga nozīme pacientiem ar elpceļu slimībām, īpaši astmu un sinusītu.

Savukārt attiecībā uz to, cik bieži vajadzētu mazgāt gultas pārklājus, lielākā daļa ekspertu iesaka to darīt reizi nedēļā. 

Tāpat kā veļas mazgāšana, arī gludināšana samazina baktēriju skaitu gultasveļā.


Arī mājdzīvnieka gulēšana gultā palielina baktēriju un sēnīšu skaitu, tāpat kā nemazgāšanās dušā pirms gulētiešanas, gulēšana ar netīrām zeķēm vai gulēšana ar grimu vai losjoniem uz ādas.

 

Avots: BBC

Saistītie raksti