"Tīrīt zobus bez fluorīda pastas ir tas pats, kas to darīt ar ziepēm!” Zobārste atklāj, kādu zobu pastu izvēlēties, lai izvairītos no kariesa bērniem!

Fluorīdi - 20. gadsimta nozīmīgākais atklājums zobārstniecībā

Zobārste stāsta, ka, ieviešot fluorīdus, kariesa izplatība pasaulē samazinājās par aptuveni 60 procentiem: “Kariess joprojām ir visizplatītākā neinfekcijas saslimšana visā pasaulē. Aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem cieš no kariesa, taču tas nav radies dēļ fluorīdu trūkuma, bet gan cukura lietošanas uzturā dēļ. Mūsdienu uzturs ļoti atšķiras no tā, kāds tas bija senākos laikos. Mūsdienās mēs pārsvarā ēdam industriāli sagatavotu pārtiku, un tajā ķīmiski un termiski pārstrādātie ogļhidrāti ir ļoti daudz, līdz ar to, mēs esam ikdienā pakļauti kariesa izraisošajam faktoram pat tad, ja neēdam saldumus.” 

Fluorīds mums dod iespēju saglabāt zobus veselus visas dzīves garumā

Tomēr daudzi vecāki joprojām izvēlas bērniem zobu pastas, kuru sastāvā nav fluorīda, baidoties par tā ietekmi uz veselību. 

Ilze Maldupa saka, šeit gribētos vilkt paralēles ar vakcīnām. “Tas ir apmēram tas pats – pretestība pret šīm lietām ir kaut kas, ko sociālās zinātnes pēta, bet joprojām neizdodas efektīvi cīnīties pret mītu nekontrolētu izplatību un tā ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas ir līdz galam neizskaidrots fenomens sabiedrībā, kāpēc cilvēki tic tam, kam īsti nav pamata ticēt. Viena no lielām lomām noteikti ir industrijai, jo zobu pastu pagatavot bez fluorīda ir daudz lētāk un to ir izdevīgāk pārdot. 

Tātad, arī zobu pastu ražotāji varētu būt vismaz daļēji vainīgi pie mītu izplatīšanas. 

Cits iemesls ir cilvēku brīvības izjūta un interpretācija - vēl pirms fluorīda zobu pastās, tas tika ieviests dzeramajā ūdenī. Nosacīts uzspiešanas faktors, kad cilvekam it kā nav izvēle dzert ūdeni ar vai bez fluorīda, vienmēr rada pretestību. Veidojās dažādas asociācijas un cilvēki cenšas cīnīties pret kaut ko tādu, ko uzspiež ar varu. Bet tajā pašā laikā valstis, kurās ir šis fluorizētais dzeramais ūdens, patiesībā rūpējas par savu iedzīvotāju veselību!”

“Tad labāk netērēt naudu un nemocīties, var netīrīt zobus vispār. Zobu pasta bez fluorīda vispār neko nedod. To varētu salīdzināt ar kosmētikas procedūru, kurā mēs uzlabojam elpu, noņemam mazliet aplikumu, kā ar ziepēm. Bet tas nepalīdz pie kariesa aizsardzības. Ja nelieto fluorīdu tad netērējiet naudu un netīriet zobus vispār,” saka pētniece. 

Bērni zobu pastu norij – vai tas nekaitē? 

“Tas noteikti nekaitē bērna veselībai. Tajās valstīs, kur tiek pievienots fluorīds arī dzeramajam ūdenim, šī varētu būt potenciāla problēma, jo pārāk daudz fluorīda agrīnā bērnībā var izraisīt zobu fluorozi pastāvīgiem zobiem. Līdz aptuveni  četriem gadiem bērnam formējas patstāvīgie zobi, un tad, kad ir paaugstināta fluorīdu lietošana, fluorīds kavē enzīmu, kas neļauj noārdīties olbaltumvielām un zobi netiek līdz galam mineralizēti. Mazāk mineralizētos laukumus emaljā redzam kā baltus plankumiņus, kas var radīt estētisku defektu,” paskaidro daktere, piebilstot, ka te ir runa par patoloģiski augstām fluorīda koncentrācijām un regulāru paaugstinatu fluorīdu apēšanu. 

Parasti bērns tomēr regulāri nevar apēst tik daudz zobu pastas, lai izraisītu fluorozi. Taču, protams, mēs ņemam vērā riskus un rekomendējam tādu zobu pastas daudzumu, kāds neradīs fluorozes risku. 

Kādai ir jābūt fluorīda koncentrācijai zobu pastā? 

Zobu ķīmiskais sastāvs dzīves laikā mainās tikai nedaudz Bērnībā notiek zobu emaljas nobriešana, un tad fluorīdu koncentrācijai zobu kopšanas līdzekļos ir īpaši būtiska. Tātad bērniem fluorīds ir svarīgāks nekā pieaugušajiem. Nākamā riska grupa ir vecāki cilvēki, kuriem bieži ir smaganu slimības, kā dēļ ir atkāpušās smaganas un atsegti zobu kakliņi. Arī tad būtu vajadzīgs lielāks fluorīdu daudzums, lai šīs īpaši jutīgās vietas vietas nosargātu pret kariesu. 

Bet ir noteikts līmenis, kas kosmētikas produktos ir pieļaujams, un tas ir 1500ppm. Zobu pasta ir uzskatāma par efektīvu, ja šķīstošais fluorīds ir robežās no 1000 līdz 1500ppm. 

Vai mazs bērns drīkst lietot to pašu pastu, ko pieaugušais? 

Pētniece Ilze Maldupa skaidro, ka lielas atšķirības starp bērnu un pieaugušo zobu pastām nav. Tās ir tikai garšas, smaržas un tūbiņas izskata nianses. “Nav nepieciešams lietot konkrēti katram vecumam savu zobu pastu, var būt viena zobu pasta, kas pēc garšas un fluorīdu koncentrācijas apmierina visu ģimeni!” – piekodina pētniece. 

Kāpēc bērnu zobu pastas vispār radās? 

“Fluorīda saturošas zobu pastas sāka ieviest pagājušā gadsimta 70. gados, bet 80. gados tās jau bija plaši pieejamas. Fluorizēts dzeramais ūdens lielākajā daļā pasaules valstu tika ieviests jau no 50. gadiem. Tajā brīdī, kad fluorīdu saturošās zobu pastas bija kļuvušas par galveno zobu tīrīšanas līdzekli, valstīs, kur jau bija fluorizēts dzeramais ūdens konstatēja, ka bērniem uz zobiem mēdz veidoties balti plankumiņi, ko medicīniski saucam par zobu fluorozi. 

ASV šī problēma bija visizteiktākā, jo fluorizēts dzeramais ūdens bija pilnīgi visās mājās, tāpēc industrija atbildēja, samazinot fluorīdu koncentrāciju bērnu zobu pastās, līdz galam neizpētot, vai tad to efektivitāte nemazinās. 90-tajos gados tika izpētīts un pierādīts, ka zobu pastas tomēr ir efektīvas tikai tad, ja zobu pasta satur vismaz 1000 ppm fluorīda un kopš 2003. gada oficiāli tiek rekomendētas tikai šādas zobu pastas visām vecuma grupām, bet ne visas zobu pastu ražotāju kompānijas šo ir dzirdējušas, jo nav vienotu regulacijas mehānismu kosmētikas produktiem, skaidro Ilze Maldupa.