5 mīti par veselību, kuriem vajadzētu pārstāt ticēt!

Apkopojam piecus izplatītākos mītus par veselību, kuriem nevajadzētu ticēt!

1. Auzu pārslas paaugstina cukura līmeni asinīs

Reģistrēta dietoloģe un uztura speciāliste Nikola Rodrigeza vērš uzmanību auzu pārslām. Tā ir uzturvielām bagāta un sātīga maltīte, taču sociālajos tīklos sevis pašpasludināti veselības jomas “eksperti” nereti uzsver, ka auzu pārslas strauji paaugstina cukura līmeni asinīs un ir kaitīgas veselībai. 

“Lai gan auzu pārslas paaugstina cukura līmeni asinīs, tā ir normāla mūsu organisma reakcija uz jebkuru ogļhidrātus saturošu ēdienu. Liela daļa pieaugušo nepietiekami lieto šķiedrvielas, bet mums tās ir nepieciešamas, jo tās ir saistītas ar labāku sirds veselību un gremošanu. Vienā glāze vārītu auzu ir aptuveni 15 % nepieciešamās šķiedrvielu dienas devas. Ja cukura līmenis asinīs rada bažas, kombinējiet auzas ar olbaltumvielām (piemēram, vārītu olu vai olu baltumiem) un augu izcelsmes taukiem (piemēram, avokado), lai palīdzētu organismam lēnāk sagremot maltīti,” uzsver dietoloģe.

Pārmērīgi liela cukura daudzuma dēļ tiek kritizēti arī smūtiji, taču, kā uzsver Nikola Rodrigeza, ja tos pareizi pagatavo, tie var būt barojošs, šķiedrvielām bagāts produkts.

2. Tu vari padzert vitamīnus, kas uzlabos imūnsistēmas spējas cīnīties ar vīrusiem un baktērijām

Atbildi sniedz Andrea Lova, mikrobioloģe un imunoloģe.

“Ja vēlaties palīdzēt savai imūnsistēmai cīnīties ar slimībām, veiciet rekomendēto vakcinēšanos pret tām. Baltās asins šūnas nepārtraukti patrulē jūsu organismā, meklējot iebrucējus, ar kuriem cīnīties. Šīs šūnas sadarbojas ar noteiktiem orgāniem (piemēram, liesu, kas ražo antivielas), audiem (piemēram, kaulu smadzenēm, kas ražo asinsķermenīšus) un limfas sistēmu, kas aizvada iznīcinātās baktērijas un citus atkritumproduktus. Imūnsistēmu nevar izvingrināt kā muskuli. Un pat tad, ja jūs to varētu, imūnsistēmas uzlabošana ne vienmēr būtu laba lieta. Pārāk liels imūnsistēmas “spēks” ir raksturīga iekaisuma slimību, piemēram, alerģiju un autoimūno slimību, pazīme, kad organisms uzbrūk vielām, kurām tam nevajadzētu. Tas, ko vari darīt imūnsistēmas atbalstam – labs miegs, sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes un atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem,” uzsver mikrobioloģe.

3. Gremošanas un ādas problēmas izraisa tikai un vienīgi pārtika, ko patērējam

Atbildi sniedz Dr. Deivids Stukus, bērnu alergologs un Pārtikas alerģijas centra direktors Ohaio štatā, ASV.

Noteikti būsiet redzējuši influencerus, kuri apgalvo, ka kāda konkrēta pārtikas produkta izslēgšana no uztura vainagojusies ar labāku ādas stāvokli un pašsajūtu kopumā. 

“Termins “jutība pret pārtiku” ir tik neskaidrs, ka tas ir gandrīz bezjēdzīgs. Alerģija pret pārtiku nozīmē, ka jūsu organismam rodas imūnreakcija, saskaroties ar konkrētu olbaltumvielu (govs pienā, olās, zivīs u. c.). Jutība pret pārtiku nozīmē tikai to, ka jūs šo pārtiku slikti sagremojat. Tas ir izdomāts termins bez skaidriem diagnostikas kritērijiem vai vienprātīgas ekspertu definīcijas,” saka Stukus.

“Alerģiju var noteikt ar ādas dūriena testu, kurā ļoti nelielu daudzumu alergēnu ievada zem ādas virsmas, lai redzētu, vai rodas reakcija, taču nav apstiprinātu veidu, kā noteikt jutību. Ja jūs pasūtīsiet kādu no sociālajos plašsaziņas līdzekļos plaši reklamētajiem mājas testiem, tas, iespējams, noteiks tikai IgG - antivielu, kas ir daļa no normālas imūnās reakcijas uz ēdienu. Rezultāti var parādīt tikai to, ka jūs nesen esat ēdis attiecīgo pārtikas produktu, nevis to, vai tas jums sagādā problēmas. Izvairīšanās no pārtikas produktiem, pamatojoties uz šo testu rezultātiem, var novest pie nevajadzīgi ierobežojošas diētas, uzturvielu trūkuma un ēšanas traucējumiem,” saka alergologs.

4. Jebkurš cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS)

Atbildi sniedz neiropsiholoģe Sanama Hafiza.

“Sociālie plašsaziņas līdzekļi ir veicinājuši atklātas sarunas par daudziem garīgās veselības jautājumiem, kas noteikti ir pozitīvi, taču negatīvā puse ir tā, ka ātri videoklipi var pārāk vienkāršot sarežģītus jautājumus - kā tas bieži notiek ar ADHD jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Veselības datu uzņēmuma “Epic Research” aplēsēs teikts, ka no 2020. līdz 2022. gadam gandrīz divkāršojies to jauniešu un pusmūža sieviešu īpatsvars, kuriem no jauna diagnosticēti šie traucējumi,” saka Sanama Hafiza.

“Neskaitāmos ziņojumos tiek uzsvērti “slēptie” simptomi, kas varētu liecināt par ADHS. Lai gan ir vilinoši uzstādīt sev diagnozi pašam, pamatojoties uz TikTok video redzamo simptomu kopumu, jo mums ir dabiska vēlme sevi izprast, un atrast izskaidrojumu savām problēmām var sniegt atvieglojumu, meklējiet pilnīgu novērtējumu pie apmācīta ārsta, piemēram, neiropsihologa, psihiatra, neirologa vai psihologa. Garīgās veselības stāvokļa diagnosticēšanai izmanto standartizētu neiropsiholoģisko testēšanu, un šis process var aizņemt vairākus mēnešus. Bieži vien klīnicisti atklāj, ka pat tad, ja jums patiešām ir ADHD, var būt arī citas problēmas - mācīšanās vai lasīšanas traucējumi, depresija, trauksme vai cits garīgās veselības stāvoklis,” skaidro neiropsiholoģe.

5. Taviem hormoniem ir jābūt līdzsvarā

Atbildi sniedz ginekoloģe, medicīnas doktore un neauglības speciāliste Asima Ahmada.

“TikTok videoklipiem ir tendence sekot noteiktam modelim: Ja jums ir bezmiegs, garastāvokļa svārstības, nogurums un citi simptomi, jūsu hormonu līdzsvars ir izjaukts.” Ginekoloģe skaidro, ka daži no šiem simptomiem patiesi var norādīt uz hormonālām problēmām, taču hormonu svārstības dzīves laikā notiek un “hormonu nelīdzsvarotība” ir ļoti plašs jēdziens.

“Ja kāds jums iesaka pārbaudīt hormonus un pēc tam pārdod jums ātru un izdevīgu produktu, kas tos var “sakārtot”, esiet ļoti piesardzīgi, īpaši, ja tas nav sertificēts ārsts,” brīdina Ahmada.

“Apspriediet savus simptomus ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu, kurš var nosūtīt jūs pie vispārējā vai reproduktīvā endokrinologa,” saka daktere.

Avots: RealSimple