Pētījums atklāj, ko tev var nodarīt COVID vēl trīs gadus pēc saslimšanas

Pētījums trešdien, 8. oktobrī, publicēts medicīnas žurnālā “Atherosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology”. Pētījums balstījās uz aptuveni ceturtdaļmiljona cilvēku medicīniskajiem datiem, kuri bija iekļauti lielā datubāzē, ko sauc par Apvienotās Karalistes Biobanku.

Šajā datu kopā pētnieki identificēja vairāk nekā 11 000 cilvēku, kuru medicīniskajos dokumentos 2020. gadā bija reģistrēts pozitīvs Covid-19 laboratoriskais tests; gandrīz 3000 no viņiem bija hospitalizēti infekcijas dēļ. Viņi salīdzināja šīs grupas ar vairāk nekā 222 000 citu tās pašas datubāzes lietotāju, kuriem tajā pašā laika posmā Covid-19 nebija konstatēts.

Cilvēkiem, kuri inficējās ar Covid 2020. gadā, pirms bija pieejamas vakcīnas infekcijas mazināšanai, gandrīz trīs gadus pēc saslimšanas bija divreiz lielāks risks saslimt ar nopietniem sirdsdarbības traucējumiem, piemēram, sirdslēkmi vai insultu, vai nomirt, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem nebija pozitīvu testu, atklājās pētījumā.

Turklāt cilvēkiem, kurus nācās hospitalizēt, Covid izrādījās tikpat spēcīgs nākotnes sirdslēkmju un insultu riska faktors kā diabēts vai perifēro artēriju slimība.

Vienā pētījumā lēsts, ka no 2020. gada maija līdz 2021. gada aprīlim vairāk nekā 3,5 miljoni amerikāņu tika hospitalizēti Covid dēļ.

Pētījumā konstatēts, ka ar laiku paaugstināts sirdsdarbības traucējumu risks, ko rada infekcija, nemazinās. “Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par šī riska mazināšanos,” teica pētījuma autors Dr. Stenlijs Hazens, kurš vada Klīvlendas klīnikas Sirds un asinsvadu un vielmaiņas zinātņu nodaļu.

Pētījumā iesaistītie pētnieki apgalvo, ka viņi precīzi nezina, kāpēc Covid ir tik acīmredzami ilgstoša ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu.

Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka koronavīruss var inficēt šūnas, kas izklāj asinsvadu sieniņas. Vīruss ir konstatēts arī lipīgās plāksnītēs, kas veidojas artērijās, kuras var plīst un izraisīt sirdslēkmes un insultu.

Pētnieki mēģināja noskaidrot, vai cilvēkiem ar zināmiem ģenētiskiem sirds slimību riska faktoriem vai gēnu izmaiņām, kas saistītas ar uzņēmību pret Covid infekciju, ir lielāka varbūtība nekā citiem, ka viņiem būs sirdslēkme vai insults, vai ka viņi mirs pēc hospitalizācijas Covid dēļ. Taču tā nebija.

Viņi gan apgalvo, ka atklājās atšķirība atkarībā no asinsgrupas. Pētnieki secināja, ka cilvēkiem ar noteiktām asins grupām, kas nav O asinsgrupas - A, B vai AB -, ir lielāks sirds un asinsvadu slimību risks.

Šķiet, ka asinsgrupa ietekmē arī to, cik liela ir iespējamība, ka cilvēks saslims ar Covid.

Pētnieki pieļauj, ka cilvēki ar O asinsgrupu ir mazliet pasargāti arī šajā ziņā. Jaunajā pētījumā cilvēkiem ar O asinsgrupu, kuri tika hospitalizēti Covid dēļ, nebija tik augsta sirdslēkmes vai insulta riska kā cilvēkiem ar A, B vai AB asins grupu.

Pētnieki uzskata, ka gēns, kas nosaka asinsgrupu, var būt noteicējs paaugstinātajam sirdslēkmju un insultu riskam pēc Covid, taču viņi nav pārliecināti, kā tieši.

Avots: CNN