"Katru dienu brokastīs apēdu vienu mazu kriksīti kaltētu mušmiru!" Cilvēki tic, ka tā uzlabo veselību, ko saka eksperti?

Sola brīnumu lietas

Katru dienu brokastīs apēdu vienu mazu kriksīti kaltētu mušmiru, stāsta kāds privātmājas saimnieks Saldus pusē. Viņš ar ģimeni uz šejieni pārcēlies no Rīgas. Sēņu efekts esot labs – krietni uzlabojusies veselība. 

To pašu sola “AGFonds” – tas par savu uzdevumu uzskata nepieciešamību skaidrot Latvijā sastopamu dabas velšu praktisku pielietošanu sadzīvē un dabas resursu saudzēšanu.

“AGFonda” mājaslapā norādīts, ka mikrodevās ārstnieciskiem nolūkiem izmanto trīs mušmiru sugas: sarkano, brūno un panteru mušmiri. 

Tādā secībā esot mērāms arī iedarbības spēks un bīstamība.

Nostādinājumi, ziedes un kompreses, kurās izmantota šī sēne, palīdzot dziedēt brūces, sasitumus, tikt galā ar reimatisma sāpēm. Savukārt pulveris un tinktūra varot palīdzēt pret kuņģa un nervu slimībām, tuberkulozi, audzējiem, un daudzām citām slimībām. 

Ko par to saka sēņu pētnieki?

Tie, kas popularizē kaltētu mušmiru ēšanu, ir liekami vienā katliņā ar tiem, kuri uzskata, ka zeme ir plakana, vakcīnas indē organismu un tradicionālā medicīna cilvēkiem tikai kaitē, uzskata mikoloģe Inita Dāniele.

Viņa uzsver, ka tradicionālajā medicīnā mušmiru lietošana ārēji ir zināma jau izsenis un nekādu bīstamību nevar radīt, tāpēc varētu būt arī pieļaujama. Savukārt mušmiru lietošanu iekšķīgi nekādā daudzumā neatbalsta ne tikai pati personīgi, bet arī visa Latvijas Mikologu biedrība.

Kāds ir ārstu viedoklis? 

Mušmires pēc klasifikācijas skaitās indīgas un noteikti nav definējamas kā uzturā lietojamas, apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis. Viena no klīnikas struktūrvienībām ir Toksikoloģijas un sepses nodaļa. Tajā nokļūst gan alkoholiķi un narkomāni, gan arī tie, kas saindējušies, ēdot sēnes.

Jautāts, vai tomēr mušmirēm nepiemīt tautas medicīnā piedēvētā ietekme, ārsts saka – nav lasījis nevienu zinātniski pētniecisku un medicīniskā izpratnē uz pierādījumiem balstītu rakstu to par ārstniecisko efektu.

Vienkārši nepalīdz vai tomēr bīstami?

Bet, ja cilvēks tic, ka mušmiru lietošana nelielās devās viņam palīdzēs cīnīties pret vēzi? Vai tas var apdraudēt dzīvību, vai vienkārši nekādā veidā nepalīdzēs?

Tā vietā, lai nodarbotos ar pašārstēšanos, vajag vērsties pie mediķiem – sākot no ģimenes ārsta, beidzot ar onkologu, uzsver R. Stašinskis. 

Audzēju atklājot agrīnā stadijā, ārstēšanai ir lielāks efekts un labāks rezultāts. 

“Pretējā gadījumā tiek zaudēts laiks. Onkoloģiskajai saslimšanai progresējot, nonākam pie grūtāk ārstējamām formām, kas var novest pat pie letāla iznākuma,” brīdina ārsts.

Bet pagājušajā gadā Lietuvas mediji ziņoja par vīrieti, kas, lietojot sarkanās mušmires pulveri, bija mēģinājis cīnīties ar miega traucējumiem un nomiris.

Lieto apreibināšanās nolūkā

Iepazīstoties ar sarkanās mušmires aprakstu “AGFonda” mājaslapā, redzams, ka pieminēta ne tikai sēnes it kā ārstnieciskā iedarbība, bet arī tas, ka tai ir psihoaktīva iedarbība. Tomēr visur norādīts, ka šī efekta dēļ to nevajadzētu lietot. Vai tiešām varētu būt, ka mušmiru kaltēšanas mērķis patiesībā nav ārstniecība?

“Tas, ka tās lieto apreibināšanās nolūkā, ir taisnība,” R. Stašinskis apstiprina. Daudzi domājot, ka sēņu lietošana šim mērķim ir salīdzinoši droša, jo apreibinošā viela ir augu izcelsmes. Ārsts tam kategoriski nepiekrīt, norādot, ka sarkanās mušmires lietošana var novest pie letāla iznākuma. 

Risku ir ļoti daudz. “Lielākā problēma ir tā, ka klīniski efekts ir līdzīgs alkohola reibumam. Tāpat kā alkohols, arī mušmiru lietošana izraisa apziņas traucējumus. Papildus tam var rasties slikta dūša, vemšana. Ja ir apziņas traucējumi un paralēli vemšana, pastāv ļoti liela iespējamība, ka cilvēks var aizrīties ar vemšanas masu un nosmakt,” skaidro R. Stašinskis.

Pacientu skaits ik gadu aug

Austrumu slimnīcā ik pa laikam nonāk pacienti, kas apzināti lietojuši sarkanās mušmires. Tā kā pēdējos gados tendence to darīt kļūst populārāka, arī pacientu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības, pieaug. Pagaidām cietušo skaits gada laikā nepārsniedz 10. 

Pacientu vidū ir arī tādi, kurus nepieciešams pievienot mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtai, pretējā gadījumā viņi būtu nomiruši. Šogad šādu gadījumu, par laimi, neesot daudz. 

Tomēr visbiežāk ar saindēšanās pazīmēm pēc sēņu lietošanas uzturā slimnīcā aizvien nonāk pacienti, kam tas gadījies nejauši.