Slimības, kuras var saasināties rudens ietekmē

Tas saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp mainīgākiem laikapstākļiem, temperatūras pazemināšanos un pastiprinātu vīrusu izplatību. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa stāsta, kuras hroniskās saslimšanas rudens sezonā var izpausties visvairāk un ko iespējams darīt, lai sevi pasargātu.
 

"Dažādām slimībām ir nepieciešama atšķirīga vide, lai tās attīstītos vai saasinātos. Tā kā rudenī gaiss kļūt ievērojami mitrāks un vēsāks, vislielāko diskomfortu laikapstākļu maiņa var sagādāt iedzīvotājiem, kuri sirgst ar elpceļu un locītavu saslimšanām, taču simptomu saasināšanos tāpat var piedzīvot arī cilvēki ar hroniskām plaušu slimībām vai ādas saslimšanām. Lai izvairītos no pašsajūtas pasliktināšanās, jau laikus nepieciešams stiprināt imunitāti un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kā labāk novērst slimības attīstību,” rekomendē Amanda Ozoliņa.
 

Astma un hroniskas plaušu slimības

Rudens aukstais gaiss un mitrums izraisa elpceļu sašaurināšanos, kas, savukārt, paaugstina astmas simptomu risku. Šaurie elpceļi apgrūtina elpošanu un veicina tādus simptomus kā sēkšanu, klepu un elpas trūkumu. Mitrais gaiss tāpat izraisa arī gļotu izdalīšanos elpceļos.
 

Tas var pasliktināt situāciju, jo gļotas uzkrājas plaušās, apgrūtinot elpošanu un izraisot klepu. Arī alerģijas pret pelējuma sporām un trūdošām lapām var pastiprināt simptomus, jo bieži ir cieši saistītas ar astmu un hroniskām plaušu slimībām. Savukārt straujas temperatūras izmaiņas var izraisīt elpceļu iekaisumu un kairinājumu. Šo faktoru kombinācija padara mitru un vēsu klimatu problemātisku cilvēkiem ar astmu vai hroniskām plaušu slimībām, jo tas var pastiprināt jau esošās elpošanas grūtības.
 

Reimatoīdais artrīts un citas locītavu slimības 

Vēsāki laikapstākļi bieži pastiprina locītavu sāpes un stīvumu cilvēkiem ar artrītu. Tam ir vairāki iemesli. Pazeminoties temperatūrai, nereti mainās arī atmosfēras spiediens. Tas rada sajūtu, ka locītavas kļūst apjomīgākas, jo apkārtējie audi paplašinās un palielina spiedienu uz locītavām, izraisot sāpes un diskomfortu. Tāpat vēsā gaisa ietekmē asinsvadi saraujas, samazinot asins piegādi locītavām un muskuļiem, kas var izraisīt stīvumu, jo locītavu audos nonāk mazāk skābekļa un barības vielu. Šādā laikā arī muskuļi un saites kļūst saspringtākas, jo ķermenis mēģina saglabāt siltumu. 

Tas palielina slodzi uz locītavām, izraisot papildu diskomfortu un sāpes. Aukstums var pastiprināt arī locītavu jutību pret sāpju signāliem, kas padara diskomfortu intensīvāku nekā siltākos laikapstākļos.
 

Psoriāze, ekzēma un akne 

Rudens sausais gaiss telpās un temperatūras svārstības ārā var izraisīt ādas slimību
uzliesmojumus. Iestājoties apkures sezonai, siltais un sausais gaiss izraisa ādas mitruma samazināšanos, kas padara ādu kairinātāku, tā vieglāk iekaist, plaisā un lobās, biežāk novērojama nieze. Sausa āda zaudē savu dabisko lipīdu slāni un, ja ādas aizsargbarjera ir bojāta, kā tas bieži notiek ekzēmas vai psoriāzes gadījumā, palielinās jutīgums pret vides kairinātājiem un alergēniem, saasinot saslimšanu simptomus. Psoriāzes gadījumā āda jau ir iekaisusi un pārmērīgi sausa, tāpēc sauss gaiss vēl vairāk to pastiprina. Ādas stāvokli ietekmē arī stress un ikdienas ēdienkarte, kas rudenī nereti kļūst treknāka un saldāka.

Hroniskas elpceļu infekcijas

Līdz ar aukstuma iestāšanos saasinās arī vīrusu izraisītās infekcijas, kas īpaši skar tos, kam ir novājināti elpceļi​. Cilvēkiem ar hronisku bronhītu vai citām elpceļu slimībām elpceļi jau ir iekaisuši, tāpēc jebkāda papildu bronhu sašaurināšanās var izraisīt simptomu pastiprināšanos, piemēram, klepu, elpas trūkumu un sēkšanu. Vēss gaiss ir kairinošs elpceļiem un var pastiprināt iekaisumu, padarot tos jutīgākus un saasinot slimības simptomus. 

Aukstā un mitrā laikā ķermenim tāpat arī jāpieliek lielākas pūles, lai uzturētu stabilu ķermeņa temperatūru. Tas rada papildu slodzi sirds un plaušu sistēmai, īpaši
cilvēkiem ar hronisku bronhītu, kuriem jau ir elpošanas traucējumi. Mitrs un vēss gaiss veicina arī elpceļu infekciju izplatību, piemēram, saaukstēšanos vai gripu, pret kurām iedzīvotāji ar hroniskām elpceļu kaitēm ir uzņēmīgāki.
 

Kā sevi pasargāt?

Lai iespējami samazinātu hronisku slimību saasināšanās risku, Apotheka farmaceite
Amanda Ozoliņa iesaka stiprināt imunitāti, piemēram, iekļaujot ēdienkartē vairāk vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtiku, īpaši augļus un dārzeņus, kas satur C vitamīnu un cinku.
 

Šīs vielas palīdzēs stiprināt imūnsistēmu. Tā kā rudenī dienas kļūst īsākas un ir mazāk saules, nepieciešams papildus lietot D vitamīnu, lai kompensētu saules gaismas trūkumu.
 

Arī fiziskās aktivitātes palīdzēs uzturēt ķermeni formā, stiprinot sirdi, asinsriti un locītavas. Pat pastaigas vai viegli vingrojumi var būt efektīvi, lai novērstu hronisku slimību saasināšanos. Ja iespējams, vingrojumus ieteicams veikt brīvā dabā, lai uzņemtu dabisko gaismu, kas uzlabos garastāvokli un enerģijas līmeni. Nozīme ir arī pilnvērtīgam miegam, kas uzlabos imunitāti un veicinās ķermeņa atjaunošanās procesus.
 

Tāpat Amanda Ozoliņa iesaka sargāties no saaukstēšanās. Ja iespējams, izvairīties no pārpildītām telpām, īpaši sezonālu infekciju laikā, regulāri mazgāt rokas un izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus. Iestājoties tumšākam laikam, rudenī bieži pasliktinās garastāvoklis, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību emocionālajai labsajūtai. Meditācija, relaksācija, patīkamu nodarbju veikšana, kas sagādā emocionālo piepildījumu un prieku, vai vienkārši sarunas ar draugiem palīdzēs mazināt stresu.