“Es jutos salauzts visu savu dzīvi!” Kā Endrū uzzināja par autisma diagnozi vien 70 gadu vecumā

Pētījumi apstiprina, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri teju visu mūžu nav zinājuši, ka viņiem ir autiskā spektra traucējumi. Pētījumā, kas veikts, analizējot Lielbritānijas primārās veselības aprūpes reģistrus, secināts, ka no 250 000 līdz 600 000 Anglijas iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, var būt ar autismu, bet viņiem nav noteikta diagnoze. Tas nozīmētu, ka vairāk nekā 90 % cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem, nav diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, kaut patiesībā tādi ir, saka pētnieki.

Endrū, kuram tagad ir 72 gadi, pēc garas un iespaidīgas karjeras 2019. gadā aizgāja pensijā. Viņš bija ministrs pirmajos 10 Velsas valdības pastāvēšanas gados un no 1999. līdz 2011. gadam bija asamblejas deputāts. Pēc aiziešanas no asamblejas viņš sešus gadus bija toreizējās “Abertawe Bro Morgannwg” universitātes Veselības padomes priekšsēdētājs.

Kopš bērnības Endrū dod priekšroku vientulībai, viņam ir grūti iejusties grupā, līdzdarboties ar citiem cilvēkiem. “Vidusskolā kļuva vēl grūtāk. Es visu dzīvi burtiski cīnījos un lauzu sevi. Es bieži jutos izstumts, nesaprasts. Cilvēki domāja, ka esmu kautrīgs un noslēgts un es tam pat noticēju,” stāsta Endrū.

Vēl viņš izjutis pastiprinātu interesi par kādu sev interesējošu tēmu. Endrū burtiski bija kā pārņemts ar izpēti un iedziļināšanos, kas, cita starpā, arī ir viena no autisma iezīmēm. Tieši šo tieksmi - pārmērīgi iedziļināties tēmās, viņš pirmo reizi identificēja kā iespējamu autisma iezīmi sevī.
 

“Manam kolēģim nesen bija diagnosticēts autisms. Viņš stāstīja, ka ir strādājis ar psihiatru, kurš teicis: “Es ceru, ka jūs neiebilstat, ka es to saku, bet jums ir visas klasiskās autisma pazīmes.”” 
 

Velkot paralēles starp savu un kolēģa uzvedību un izpausmēm, Endrū sāka lasīt un pētīt autiskā spektra traucējumus un nonāca arī līdz pašai diagnozei. “Tas nebija pārsteigums vai šoks, bet apstiprinājums un izskaidrojums tam, kāpēc es visu dzīvi jutos tieši tā, kā jutos. Tas palīdzēja samierināties ar lietām, kas notikušas manā dzīvē.

Skaitļi liecina, ka cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, autisms netiek diagnosticēts tik bieži kā bērniem – Lielbritānijā vienam no 34 bērniem tiek diagnosticēts autisms, bet tikai 1 no 6000 pieaugušajiem, kas vecāki par 50 gadiem.

“Visticamāk, ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, kam nav sniegta pietiekama palīdzība un kas ir pelnījuši saņemt vajadzīgo atbalstu,” teica Dr. Gevins Stjuarts, Londonas Karaliskās koledžas pētnieks, kurš interesējas par novecošanu un autiskā spektra traucējumiem.

“Daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem diagnozes noteikšana ir “spuldzītes iedegšanās brīdis”, kas nozīmē, ka viņi var labāk izprast savu dzīves pieredzi, kā arī paver iespējas saņemt palīdzību un atbalstu, piemēram, no darba devējiem vai aprūpes pakalpojumu sniedzējiem,” piebilda pētnieks.

Autisms ir klīnisks sindroms, kura pamatā ir polietioloģiska, heterogēna neirālās attīstības traucējumu kopa. Autiskā spektra traucējumi NAV slimība, bet viens no bērna centrālās nervu sistēmas attīstības variantiem.

Autisms ir traucējumu spektrs, tāpēc,  lai to apzīmētu, bieži tiek lietots nosaukums: autiskā spektra traucējumi (AST). AST izpaužās ar noteiktu pazīmju (simptomu) un funkcionēšanas īpatnību kopumu, kas katram indivīdam atšķiras. Kopumā AST var raksturot kā „traucējumu visa mūža garumā, kas ietekmē, kāda veidā persona komunicē ar citiem un redz pasauli sev apkārt” (The National Autistic Society, 2017).

Avots: BBC