Ko tev var nodarīt neārstēts klepus? Plus 2 biežas kļūdas, ko mēdzam pieļaut

Vēsajā sezonā klepus ir viens no izplatītākajiem simptomiem. Taču jāņem vērā, ka klepus iemesli un veidi var būt dažādi – tādējādi atšķiras arī to ārstēšana. Par biežākajiem klepus veidiem, to ārstēšanu un profilaksi stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Neārstēts klepus var izraisīt plaušu vai citu elpceļu bojājumus, kā arī hroniska bronhīta vai astmas attīstību.

FOTO: Shutterstock.com

Neārstēts klepus var izraisīt plaušu vai citu elpceļu bojājumus, kā arī hroniska bronhīta vai astmas attīstību.

Klepus ir organisma aizsargmehānisms, lai no elpceļiem izvadītu kairinātāju, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Biežākie klepus iemesli ir saaukstēšanās un dažādi augšējo elpceļu vīrusi, bakteriālas infekcijas – garais klepus, pneimonija. Klepus var būt arī cilvēkiem ar bronhiālo astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, smēķētājiem, kā arī liecināt par kuņģa problēmām (atvilni) un sirds slimībām.
 

Dažādiem klepus veidiem – dažāda ārstēšana

Pēc krēpu izdales izšķir divus klepus veidus, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane:

  • sauss klepus – spēcīgs un mokošs klepus, kura laikā neizdalās gļotas vai krēpas; tas bieži pastiprinās naktīs;
  • mitrs jeb produktīvs klepus – klepojot izdalās krēpas.

 

Sausa klepus gadījumā jācenšas mazināt kairinājumu un klepus refleksu, tāpēc jācenšas izvairīties no kairinātājiem – sausa, piesārņota gaisa, spēcīgām smaržām. Jālieto pietiekams šķidruma daudzums un, ja ir paaugstināta temperatūra, temperatūru pazeminošie līdzekļi.
 

Iesnu gadījumā var pielietot deguna pilienus, kas atvieglos arī klepu. Mokoša klepus
gadījumā ārsts var nozīmēt recepšu līdzekļus, kas nomāc klepu (ar kodeīnu vai
dekstrometorfānu). Taču to lietošana ir jāpārtrauc, ja attīstās mitrs klepus. Sausa klepus gadījumā var lietot arī dažādas kairinājumu mazinošas sūkājamās tabletes vai pastilas (piemēram, ar Islandes ķērpi).

Mitra klepus ārstēšanas mērķis ir veicināt gļotu izvadīšanu. Mitra klepus gadījumā krēpu šķīdināšanai vissvarīgākais faktors ir pietiekama šķidruma uzņemšana. 

Atkrēpošanu veicina dažādi preparāti ar gvaifenezīnu, ambroksolu vai acetilcisteīnu.
 

Savukārt pēc ilguma klepu iedala šādi:

  • akūts klepus – sākas pēkšņi, ilgst 2–3 nedēļas; to parasti ierosina saaukstēšanās,
    vīrusi, akūts bronhīts, pneimonija, astma, sinusīts, garais klepus;
  • subakūts klepus – klepus, kas ilgst 3–8 nedēļas pēc elpceļu infekcijām;
  • hronisks klepus – ilgst vairāk par 8 nedēļām, to bieži vien izraisa hronisks bronhīts, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), alerģijas, aizdegunes tecēšanas sindroms, atvilnis, sirds slimības. 

Hroniska klepus gadījumā ir īpaši svarīgi vispirms saprast klepus cēloni un to novērst, jo simptomātiska ārstēšana nepalīdzēs. Pareizai ārstēšanai ir svarīgi noteikt klepus veidu, tāpēc pirms medikamentu lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. 

 

Klepus ir jāārstē!

Pret klepu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo tas var būt ne tikai vienkāršas elpceļu infekcijas simptoms, bet arī nopietnāku slimību pazīme, uzsver ģimenes ārstes Z. Zitmane.

Neārstēts klepus var izraisīt plaušu vai citu elpceļu bojājumus, kā arī hroniska bronhīta vai astmas attīstību.

Ilgstoši klepojot, var rasties muskuļu sāpes un tikt traumēti muskuļi, piemēram, diafragma. Tāpat arī klepus var traucēt miegu, izraisīt nogurumu, tādējādi pasliktinot vispārējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Turklāt klepus var liecināt par nopietnām slimībām, kas var būt dzīvībai bīstamas, ja netiek laikus diagnosticētas un ārstētas. Tādēļ par klepus ārstēšanu vienmēr konsultējieties ar speciālistu.
 

Reklāma
Reklāma

Kad palīdzēs klepus sīrups?

Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite uzsver – klepus gadījumā ir svarīgi noskaidrot tā iemeslu un ārstēšanās līdzekļi jāizvēlas atbilstoši klepus veidam. Arī sīrupi ir jāizvēlas atbilstoši – sausam vai produktīvam klepum. Klepus sīrupi var būt no uztura bagātinātāju un bezrecepšu medikamentu klāsta, arī kā recepšu medikamenti, ko nozīmē ārsts. To sastāvā izmanto gan zāļu vielas, gan ārstniecības augus. Ir klepus sīrupi, kas piemēroti lietošanai tikai pieaugušajiem, un ir bērniem piemērotie. 

 

Vairums augu sīrupu piemēroti lietošanai no 3–4 gadu vecuma. Taču pieejami arī sīrupi, kas piemēroti lietošanai mazākiem bērniem – par to izvēli nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Jāatceras, ka sekretolītiskos līdzekļus, piemēram, ar ambroksolu, karbocisteīnu, nelieto bērniem līdz 2 gadu vecumam, jo
pastāv vispārējs elpošanas simptomu pastiprināšanās risks, ja sekrēta izdalīšanās no
bronhiem ir ierobežota.

Sausa, mokoša klepus gadījumā izmanto sīrupus ar pretklepus darbību, kas nomāc klepus centru – šo līdzekļu sastāvā izmanto kodeīnu. 

Savukārt sīrupi ar Islandes ķērpja ekstraktu ieteicami sausa, kairinoša klepus, aizsmakuma, rīkles gļotādas kairinājuma un kakla iekaisuma gadījumā. Ekstraktā esošās gļotvielas pārklāj, aizsargā un mitrina mutes dobuma un rīkles gļotādu, mazinot kairinājumu rīklē un sausu klepu. Pēc lietošanas uzreiz nevajadzētu ēst vai dzert, lai sīrups ilgāk varētu pārklāt mutes un rīkles gļotādu, iesaka farmaceite.
 

Produktīva klepus gadījumā jāizvēlas atkrēpošanu veicinoši līdzekļi. Sīrupus ar ambroksolu un bromheksīnu lieto krēpu šķidrināšanai un atkrēpošanas veicināšanai akūtu un hronisku bronhu un plaušu slimību gadījumā. Arī karbocisteīnu saturošus sīrupus izmanto, lai mazinātu krēpu viskozitāti un veicinātu atklepošanu. Produktīva klepus gadījumā izmanto arī sīrupus ar efejas lapu sauso ekstraktu. Pretklepus sīrupu sastāvā izmanto arī citus augu ekstraktus – timiāna, mārsila, priežu pumpuru, ceļtekas un to dažādas kombinācijas, jo tie veicina atkrēpošanu, ir ar pretiekaisuma darbību, palīdz atvieglot elpošanu un darbojas antibakteriāli.
 

Farmaceite uzsver – nav ieteicams vienlaicīgi lietot klepu nomācošos līdzekļus un
atklepošanu veicinošos, krēpas sašķidrinošos līdzekļus, jo tiek nomākts klepus reflekss un kavēta sašķidrināto krēpu atkrēpošana.
 

Zāļu tēju nozīme

Produktīva klepus gadījumā liela nozīme ir šķidruma uzņemšanai, un tam var lieti noderēt dažādas zāļu tējas, kas uzlabo arī zāļu sekretolītisko iedarbību, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu un mazinātu iekaisumu, lieto tējas ar ceļtekas lapām, mārsila lakstiem, liepziediem, gaiļbiksītēm, ālantes sakni, deviņvīruspēka ziediem, priežu pumpuriem un citiem ārstniecības augiem. 

Pieejami arī pretklepus tēju maisījumi, kuros apvienotas dažādu ārstniecības augu drogas. Turklāt ārstniecības augu drogas darbojas arī antibakteriāli un stiprina imunitāti.

Tāpat ārstniecības augus klepus un rīkles kairinājuma mazināšanai izmanto sūkājamās tabletēs, pastilās, eļļas bāzes aerosolos ar Islandes ķērpi, smiltsērkšķiem, kliņģerīti, alteju, ceļtekas un citiem ārstniecības augiem.
 

Atlabšana un profilakse

Organisma stiprināšanai atlabšanas periodā pēc klepus liela nozīme ir veselīgam un
sabalansētam uzturam, īpaši C vitamīnu un cinku saturošiem produktiem (citrusaugļi, ogas, paprika, rieksti, sēklas), stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Jālieto daudz šķidruma, kas arī palīdz mitrināt elpceļus. Svarīgas ir arī fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, piemēram, vieglas pastaigas, kas palīdz uzlabot asinsriti un plaušu funkciju. Var izmantot arī elpošanas vingrinājumus. Regulāri jāvēdina telpas, lai gaiss būtu svaigs un mitrs. Tāpat atlabšanas periodā jācenšas izvairīties no stresa un jānodrošina pietiekams miega daudzums (7–8 stundas).
 

Vitamīni un minerālvielas izmantojami gan spēku atgūšanai pēc slimošanas, gan profilaksei, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Imūnsistēmai nozīmīgākie vitamīni ir D, C, A un E, kā arī minerālvielas – dzelzs, selēns un cinks. D vitamīns jāuzņem papildus, lai tas būtu optimālā līmenī, kā arī ieteicams veikt asins analīzes – D vitamīna līmeņa noteikšanai un kontrolei asinīs. 

Saistītie raksti