"Mazie bērni runā angliski, bet Latvijā neprot labi lietot savu valodu!" Speciālists nosauc iemeslu, kas vērojams teju katrā ģimenē

Pētījumā bija iesaistīti jomas speciālisti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un no Liepājas Universitātes. “Tika izveidots pamatīgs skrīninga instruments, lai vērtētu bērna attīstību no 1–6 gadiem visās jomās – valoda, kognitīvā attīstība, vadības funkcijas u. tml.,” uzskaita Ņikita Bezborodovs. 

Viņš piedzīvojis pārsteigumu, redzot ievāktos un izanalizētos datus – vidējie rādītāji apliecina, ka bērni Latvijā valodu apgūst mazliet vēlāk nekā tas notika iepriekš! “Šī ir atradne, kuras dēļ mainījām standartus skrīningam.,” viņš piebilst.

Kā iemeslu speciālists min bilingvālismu: “Sen zināms, ka tad, ja bērns apgūst paralēli divas valodas, tas ietekmē viņa vārdu krājumu katrā no tām. Ilgtermiņā tas nekādas negatīvas sekas neatstāj, drīzāk pozitīvas, bet ietekme uz vārdu krājumu gan ir. Ne kopējo, bet katrā no valodām.” 

Ņikita Bezborodovs norāda – Latvijā nav vairs bērnu, kas aug monolingvālā vidē, jo “ir digitālā vide, kur runā angliski. Tas ir viens no iespējamiem iemesliem, kas atstāj iespaidu uz valodu". 

Speciālists piebilst, ka tamdēļ vēl jo vairāk ir svarīgs digitālajā vidē pieejamais saturs maziem bērniem – kvalitatīvs un latviešu valodā.