Latvijā augsta saslimstība ar pneimoniju, īpaši bērnu vidū. Pie vainas baktērija, kas var inficēt dažādas ķermeņa daļas

“Mikoplazma ir baktērija, un tā var inficēt dažādas ķermeņa daļas. Tā var būt plaušu infekcija, un tā var būt arī ādas vai urīnceļu infekcija,” skaidro profesore Dace Zavadska. 

Pašlaik aktuālo mikoplazmas ierosināto pneimonijas izplatību gan Latvijā, gan citviet Eiropā speciāliste saista ar “Covid-19” pandēmiju: “Tas bija laiks, kad mēs dabīgā ceļā netikāmies ar visām tām infekcijām, ar kurām bijām pieraduši tikties pirms tam, tāpēc joprojām kāda no tām uzliesmo.” 

Profesore stāsta, ka mikoplazmas infekciju ierosina baktērija, un šādas saslimšanas ārstē ar antibiotikām: “Bet ne vienmēr mikoplazmas infekcija ir jāārstē, tā var būt arī asimptomātiska.” 

Mycoplasma pneumoniae galvenokārt izraisa elpceļu saslimšanas. To arī dēvē par atipisko pneimoniju, jo “visbiežāk nav klasisku simptomu, kādi raksturīgi pneimonijas gadījumā”, skaidro Dace Zavadska un uzskaita ierastos plaušu karsoņa simptomus: ļoti slikta pašsajūta, augsta temperatūra, izteikts vājums, elpošanas nepietiekamība.

Mycoplasma pneumoniae tipiskie simptomi:

• sāpošs, kakls, 
• klepus, 
• drudzis, 
• nogurums, 
• galvassāpes.

“Taču var būt arī klasiskie pneimojijas simptomi, piemēram, intensīvs klepus, ilgstošs drudzis un elpošanas mazspēja jeb samazināts skābeklis organismā, ka pat nepieciešama hospitalizācija,” teic profesore.

Par laimi gan, lielākā daļa mikoplazmas infekciju ir ārstējamas ambulatori.

Dažkārt tā saukto atipisko pneimoniju no citām bakteriālajām vai vīrusu iersoinātām pneimonijām var atšķirt arī rentgenoloģiski. 

“Ārstēšana notiek ar specifiskām antibiotikām, ne tām, ko mēs būtu izvēlējušies kā pirmās rindas antibiotikas cilvēkam ar pneimoniju,” atklāj infektoloģe. 

Mammas jautājums: “Bērnam atklāja mikoplazmas pneimoniju. Vai mājinieki var inficēties?” 

“Jā, kā jebkura infekcija, un jo īpaši elpceļu, tā nododas tālāk. Jo īpaši riska zonā ir tuvie cilvēki,” norāda Dace Zavadska un mudina paniski nebaidīties, bet ievērot parastās higiēnas normas, piemēram, mazgāt rokas, nebučot slimnieciņu u.tml. 

“Mājinieki nav jāizolē. Vienkārši, ja parādās kādi simptomi, tad jādodas pie ārsta un jāskatās, vai ir tā pati infekcija, vai tomēr saslimšanu izraisījusi kāda cita infekcija, jo arī tā var būt. Un tad kopā ar speciālistu tiek pieņemti atbilstoši lēmumi par tālāko rīcību,” skaidro speciāliste. 
 

SPKC dati

• SPKC monitoringa dati liecina, ka šobrīd dominējošā ir sezonālā gripa, kas tiek konstatēta līdz 20% no testētiem slimnieku paraugiem. Tai seko Mycoplasma Pneumoniae (13,8%), SARS-CoV2 (5,1%), savukārt citu cirkulējošo sezonālo vīrusu (piemēram, RSV, rinovīruss, adenovīruss, bokavīruss) izplatība nepārsniedz 2%.
• Šobrīd Latvijā no gripas vīrusiem dominējošs ir A tipa gripas vīruss (87,5%).
• Biežāk ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, tāpat kā iepriekšējās sezonās, slimo bērni 0–14 gadu vecuma grupā. 
• Visaugstākā saslimstība reģistrēta, galvenokārt, Rīgā, no monitoringa 10 teritorijām, gripas gadījumi reģistrēti 8 teritorijās.
• Kopš sezonas sākuma SPKC kopā saņemti četri ārstniecības iestāžu ziņojumi par mirušajiem, kuriem apstiprināta gripa. Visi pacienti ir vecāki par 60 gadiem, visiem bija vairākas blakus slimības, tostarp sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, hroniskas aknu un nieru slimības, nervu sistēmas slimības.