Vairāk nekā 70% noteikta vecuma cilvēku Latvijā pakļauj sevi dzīvības briesmām. Lūk, ko izpētījusi RSU studente

Savā bakalaurā darbā* es, Gunda Jauntēva, RSU bakalaura programmas “Sabiedrības veselība” absolvente, pētīju skrīninga mērķa grupas Latvijas iedzīvotāju iemeslus šīs pārbaudes neveikšanai.

Zarnu vēzis ir viena no visbiežāk sastopamajām onkoloģiskajām slimībām pasaulē, un tā izplatība ir satraucoši augsta. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka 2022. gadā visā pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 1,9 miljoni zarnu vēža gadījumu, un vairāk nekā 930 000 cilvēku nomira no šīs slimības. Tāpēc zarnu vēža skrīnings ar nolūku atklāt vēzi tā agrīnā stadijā, pirms vēl ir parādījušies simptomi, ir īpaši svarīgs. Šis profilaktiskais solis ne tikai var glābt dzīvības, bet arī ievērojami ietaupīt veselības aprūpes resursus.
 

Piedalīties zarnu vēža skrīningā jeb veikt slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs ir pavisam vienkārši – reizi divos gados saņemot testa komplektu no ģimenes ārsta, sievietes un vīriešus vecumā no 50 līdz 74 gadiem aicina mājās aizpildīt testa komplektu un pēc tam nogādāt to atpakaļ ģimenes ārsta praksē. Tomēr, kā izrādās, tik vienkārši tas nemaz nav.
Darbā analizēju datus no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma**, no kura atlasīju 1587 respondentu atbildes (vecumā no 50 līdz 74 gadiem).
 

Zarnu vēža skrīninga nozīme

Zarnu vēža agrīna atklāšana ir būtiska, jo šī slimība bieži attīstās bez acīmredzamām pazīmēm vai simptomiem. Agrīnā stadijā atklāts zarnu vēzis labāk padodas ārstēšanai un var ievērojami uzlabot onkoloģijas pacienta izdzīvošanas iespējas. Pētījumi rāda, ka valstīs ar aktīvu skrīninga programmu īstenošanu, piemēram, Nīderlandē un Dānijā, mirstība no zarnu vēža ir samazinājusies par 30–40%. Šie dati skaidri apliecina skrīninga milzīgo potenciālu. 
 

Latvijā valsts organizēta un apmaksāta zarnu vēža profilaktisko pārbaužu jeb skrīninga programma ieviesta 2009. gadā, lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Tomēr dalības rādītāji ir satraucoši zemi. Mazāk nekā 30% jeb trīs iedzīvotāji no katriem desmit šajā vecuma grupā izmanto iespēju piedalīties skrīningā, kas ir zemāks rādītājs, nekā vidēji Eiropā.
 

Kāpēc tik maz cilvēku piedalās?

2022. gadā veiktā SPKC Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati atklāj vairākus iemeslus, kāpēc iedzīvotāji izvēlas neveikt zarnu vēža skrīningu. 

• Lielākā daļa respondentu (59%) atzina, ka viņi nav pietiekami informēti par skrīninga nozīmi un ieguvumiem no tā. Iespējams, slikta informētība saistīta ar to, ka lielākā daļa skrīningu neveikušo respondentu nebija saņēmuši ģimenes ārsta ieteikumu to darīt vai viņa nosūtījumu uz izmeklējumu. 
• Nedaudz mazāk par pusi aptaujāto (46%) kā iemeslu skrīninga testa neveikšanai minēja to, ka kopumā jūtas labi, nejūt nekādas sūdzības, līdz ar to neuzskata šo pārbaudi par nepieciešamu. Taču, kā jau minēts iepriekš, zarnu vēzis sākotnēji var noritēt bez sāpēm vai citiem simptomiem, un skrīninga programma ir vērsta uz indivīdu grupu, kuri neizjūt specifiskas sūdzības, lai priekšlaikus atklātu vēzi tā sākuma stadijās. 
• Tāpat daļa aptaujāto atzina, ka uzskata testa veikšanu par nepatīkamu vai sarežģītu, vai arī gluži vienkārši nevēlas veikt zarnu vēža pārbaudi (neatklājot detalizētāku informāciju par nevēlēšanās iemesliem). Informatīvas kampaņas ar nolūku izskaidrot, kā norisinās skrīninga procedūra, varētu mazināt bažas un kliedēt mītus neatsaucīgo vidū.

Kā uzlabot dalību skrīningā? 

Lai uzlabotu dalību skrīninga programmā, vispirms būtu svarīgi dziļāk izpētīt, kādi faktori ietekmē iedzīvotāju lēmumu nepiedalīties šajā valsts apmaksātajā iniciatīvā, noskaidrojot sabiedrības viedokli par šo pārbaudi. Šeit izmantotajā SPKC aptaujā respondenti, kuri nebija veikuši skrīningu, varēja norādīt kādu no piedāvātajiem atbilžu variantiem – iemesliem, kāpēc pārbaudi neveica. Bet plašāks viedoklis netika noskaidrots, tam būtu nepieciešami padziļinātāki pētījumi. Veselības aprūpes speciālistiem un politikas veidotājiem nepieciešams identificēt, un mērķtiecīgi uzrunāt personas ar mazāku iespēju piedalīties skrīningā, ņemot vērā pašreizējos attieksmes un informatīvos šķēršļus, kas jāņem vērā turpmāko programmu izstrādē. 
 

Ģimenes ārstiem būtu aktīvāk jāiedrošina savus pacientus piedalīties skrīningā – atšķirībā no dzemdes un krūts vēža skrīninga pārbaudes, uz kurām mērķa grupām tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses. Arī iepriekš minētās SPKC aptaujas dati liecina – tie respondenti, kuri saņēma konkrētas ģimenes ārsta rekomendācijas vai nosūtījumu, bija daudz aktīvāki, nekā tie, kuri šādu informāciju nesaņēma. Tas liecina, ka ārstiem ir izšķiroša loma cilvēku motivēšanā un izglītošanā par zarnu vēža risku.
 

EuCanScreen: kopīgs solis cīņā pret vēzi

Kopēju atbildi uz jautājumu, kā uzlabot vēža skrīninga aptveri, mēģinās rast arī Eiropas līmenī. Nupat uzsākts nozīmīgs projekts "Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai" (EUCanScreen), kura mērķis ir visās Eiropas valstīs ieviest efektīvu vēža profilaksi un agrīnu diagnostiku, izmantojot vienotas, pierādījumos balstītas skrīninga metodes. 

Projektā piedalās 25 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī organizācijas no Ukrainas, Norvēģijas, Islandes un Moldovas. Projekts ir vērsts uz to, lai samazinātu nevienlīdzību vēža diagnostikas un ārstēšanas pieejamībā starp Eiropas valstīm, uzlabot skrīninga kvalitāti un pieejamību, kā arī izstrādāt vienotas vadlīnijas un speciālistu apmācību programmas. 

EuCanScreen projekta ietvaros plānots uzlabot esošās krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīninga programmas, kā arī izstrādāt jaunas programmas plaušu, prostatas un kuņģa vēža agrīnai atklāšanai. Projektā iesaistītas vairāk nekā 97 partnerorganizācijas, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts.

*”Iemesli zarnu (kolorektālā) vēža skrīninga neveikšanai iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem”

** https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18708/download?attachment