Ārā janvāris, bet +8…+9°C : vai tas nozīmē, ka gaidāma īpaši bīstama ērču sezona? Skaidro entomologs

Vai ērču būs vairāk?

Latvijas entomologs Voldemārs Spuņģis skaidro, ka ziemas siltums būtiski neietekmē ērču daudzumu. "Cik aizgāja ziemot, tik arī pavasarī pamodīsies. Siltā ziema ērču daudzumu galīgi neietekmē," uzsver eksperts, apgāžot pieņēmumu, ka maigāks klimats varētu veicināt ērču izplatību.

Lai ērces kļūtu aktīvas, nepieciešama noteikta temperatūra. Spuņģis norāda, ka tās sāk kustēties ap +5°C, bet sākotnēji ir ļoti gausas. Šobrīd, lai arī dienas ir salīdzinoši siltas, iespēja saķert ērces ir neliela. "Kustas viņas ļoti lēni, un iespēja tagad saķert ērces ir ļoti maza. Varbūtība gan ir – daži suņi, kas skraida pa mežu, tās jau ir dabūjuši," norāda entomologs.

Pērn pēdējā ērce tika konstatēta 30. decembrī, bet šogad pirmā – jau 9. janvārī, kas pierāda, ka ērču aktivitāte ir atkarīga no vides temperatūras. Ja siltums saglabāsies, tās varētu kļūt aktīvākas, taču tas nenozīmē, ka gaidāma īpaši bīstama ērču sezona. "Uznāks sals, un viņas atkal paliks neaktīvas," skaidro Spuņģis.

Ērču pārnēsātās slimības

Ērces var pārnēsāt vairākas infekcijas, bet ne visas ir slimību pārnēsātājas. "Nu ērces klasiski ir encefalīta un borēlijas jeb Laima slimības izraisītāju nesējas. Ir vēl retākas saslimšanas, piemēram, ērlihioze un varbūt vēl kādas citas retākas. Bet tas jau pa gadiem mainās – vienu gadu vairāk, vienu gadu mazāk," skaidro Spuņģis.

Latvijā aptuveni 5–8% ērču ir inficētas ar encefalītu, bet 50–70% – ar Laima slimības ierosinātāju borēliju, kas nozīmē, ka Laima slimības risks ir krietni augstāks nekā encefalīts. Spuņģis norāda, ka encefalīts vēsturiski Latvijā ienācis no austrumiem un pakāpeniski izplatās uz Rietumeiropu.

Par to, vai nākotnē palielināsies inficēto ērču skaits, precīzi prognozēt nevar. "Ērces visus tos ierosinātājus saņem no savvaļas dzīvniekiem. Un tur ir tāda likumsakarība, ka jo vairāk savvaļas dzīvnieku, jo lielāka varbūtība, ka ērce iesūks tos ierosinātājus kopā ar asinīm. Mums Latvijā dzīvnieku ir daudz – stirnas, brieži, aļņi. It īpaši stirnas un brieži, jo pēdējos gados viņi ir diezgan savairojušies," norāda eksperts.

Odu populācija – atkarīga no pavasara laika apstākļiem

Atšķirībā no ērcēm, odu skaits var mainīties atkarībā no ziemas un pavasara apstākļiem. Dažas sugas pārziemo kā pieauguši odi, citas – kā olas. Pagaidām nav skaidrs, vai šogad to būs vairāk vai mazāk, jo viss atkarīgs no pavasara mitruma un temperatūras.

"Mums ir tādu dzēlējodu sugas, kas ziemo kā pieaugušie. Tādas mums ir 5–6 sugas, un viņiem ziemošanas apstākļi ir labi. Un daži ziemo kā olas, un tad ir ļoti svarīgi, kas notiks pavasarī – ja pavasarī būs daudz nokrišņu, tad no šīm olām izšķilsies jauni odi – kāpuriņi. Viņiem ir vajadzīgas peļķes. Ja pavasarī būs daudz nokrišņu un būs silts, tad ar garantiju var teikt, ka maija sākumā jau būs odi," skaidro Spuņģis.

Taču interesanti, ka siltās ziemas dažkārt var pat samazināt odu populāciju. Šādos laikapstākļos uz pārziemojošajiem odiem attīstās patogēnās sēnes, kas var ievērojami ierobežot to skaitu. "Odu daudzumu siltās ziemas gan var ietekmēt – tās odu daudzumu var samazināt, nevis palielināt. Var samazināt, jo uz ziemojošajiem odiem uzaug patogēnās sēnes. Tās sēnes ļoti stipri regulē odu populācijas," atklāj entomologs.

Vai siltās ziemas mainīs kukaiņu sugas Latvijā?

Lai gan mūsu vietējās kukaiņu sugas būtiski neietekmē siltāki ziemas apstākļi, pēdējos gados Latvijā novērota jaunu, siltumu mīlošu sugu ienākšana.

"Mūsu vietējās sugas tas īpaši neietekmē, bet jāņem vērā tāda nianse, ka Latvijā ienāk arī dienvidu sugas. Visbiežāk no Centrāleiropas, un šīm sugām tad šāda ziemošana varētu būt ļoti labvēlīga, jo ne visas sugas ir piemērotas zemām temperatūrām. Respektīvi, nu kārtīgam salam. To rādīs pavasaris!"

Lai arī daži kukaiņi jau ir pamodušies, taču tie ir vārgi un neaktīvi. "Nenoliedzami, siltās ziemas pie mums ziemojošos kukaiņus, ērces, zirnekļus mazliet patraucē. Viņi vienkārši domā, ka ir jau pavasaris un sāk kustēties. Un tāpēc mēs, piemēram, varam novērot kukaiņus, kuri ir pamodušies, bet viņi, protams, ir ļoti vārgi un ļoti lēni. Uznāks aukstums, ko sola nākamnedēļ, un viss nostāsies atkal savās vietās," skaidro Spuņģis.

Lai gan šī gada ziema ir bijusi ievērojami siltāka nekā ierasts, eksperti uzskata, ka tas nebūt nenozīmē lielāku ērču vai vietējo kukaiņu populācijas pieaugumu. Kukaiņu skaits būs atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem, īpaši no pavasara mitruma un temperatūras.