RSU izpētīts, kas uzlabo dzīvi cilvēkiem ar hroniskām slimībām PRAKTISKI IETEIKUMI

Hroniskas saslimšanas ilgtermiņā palielina iespēju saskarties ar izaicinājumiem psihiskajai veselībai, piemēram, ar depresiju, trauksmi un paaugstinātu stresu. Mg.sc.soc., Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības psiholoģija” 1. gada studente Māra Lasmane savā bakalaura darbā* pētījusi, kādas garīgās prakses un pašpalīdzības metodes var būt palīdzošas pacientiem ar neinfekciju (hroniskām) slimībām. Tās būtu ieteicams ieviest savā ikdienā kā pašpalīdzības prakses, lai labāk justos un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Pašpalīdzība nozīmē aktīvi rīkoties sevis labā

Katrs cilvēks var ik dienu palīdzēt sev justies labi, papildus tradicionālajām ārstēšanas metodēm, izmantojot pašpalīdzības metodes. 

Pašpalīdzība nozīmē, ka cilvēks pats aktīvi rīkojas, lai ietekmētu savu veselību un labbūtību. 

Ir dažādi pašpalīdzības veidi, piemēram, brīvā laika aktivitātes, būšana vienatnē un klusumā, iedvesmas smelšanās dabā, fizisko aktivitāšu praktizēšana, miega higiēnas ievērošana, sociālā atbalsta saņemšana, psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu izmantošana u.c. Viens no pašpalīdzības veidiem ir arī garīgā prakse.

Garīgā prakse un tās saistība ar veselību 

Kas ir domāts ar garīgo praksi? Tā ir jebkura aktivitāte, lai attīstītu garīgumu vai gūtu garīgu pieredzi. Tā ir, piemēram, meditācija, lūgšanās, pateicības paušana, laika pavadīšana dabā u.c. To var praktizēt gan kādas reliģijas ietvarā (draudzes, baznīcas, sinagogas, tempļa apmeklēšana, lūgšanās u.c.), gan neatkarīgi (apzinātības, pateicības prakses u.c.).
 

Pētījumi liecina, ka garīgo prakšu izmantošana ir pozitīvi saistīta ar hronisko slimību pacientu psihoemocionālo noturību, psihisko veselību un labbūtību. Šīs prakses palīdz mazināt stresu, veicināt pozitīvāku attieksmi pret dzīvi, uzlabot miega kvalitāti un emocionālo līdzsvaru.

Kas ir garīgais intelekts?

Cilvēki, kas apzināti pievērsušies garīguma dimensijai, nereti sevī attīsta arī garīgo intelektu. Britu Kolumbijas Universitātes psiholoģijas profesors Deivids Braiens Kings garīgo intelektu definē kā cilvēka prāta spēju izprast dzīves dziļākās, nemateriālās vērtības un tās izmantot ikdienā, pat sarežģītās situācijās. Jāpiemin, ka augsts garīgais intelekts ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir saistīts ar kādu reliģiju vai ticības sistēmu. 

Zināms, ka cilvēki ar augstāku garīgo intelektu vairāk pārdomā savu dzīvi, veido ciešākas saiknes ar citiem un spēj rast mieru un mērķi pat dzīves izaicinājumos. 

Tāpat augstāka garīgā intelekta gadījumos cilvēks spēj apzinātāk pielāgoties dzīves grūtībām, saglabājot emocionālo līdzsvaru, piemēram, saskaroties ar kādas slimības diagnozi. 
 

Cilvēkus ar augstu garīgo intelektu raksturo spēja domāt par eksistences jēgu, saskatīt saikni ar kaut ko netaustāmu un lielāku par sevi, rast dziļāku nozīmi savā dzīvē, iespējams arī nonākt augstākos apziņas stāvokļos. Tas palīdz cilvēkam ne tikai pārvarēt stresa situācijas un vieglāk risināt dzīves sarežģījumus, bet bieži vien ir saistīts ar spēju pieņemt slimības izraisītās pārmaiņas un atrast spēku katrā dienā. Turklāt garīgo intelektu var attīstīt un pilnveidot visa mūža garumā.

Ieraudzīt pozitīvo dzīvē, neskatoties uz slimību

Māras Lasmanes pētījumā par garīgo intelektu un garīgām praksēm kā pašpalīdzības metodēm piedalījās 276 respondenti (19-87 g.v.), kuriem ir kāda hroniska saslimšana (pašu ziņota). Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv būtiskas pozitīvas saistības starp garīgo intelektu un garīgām praksēm, t.i., cilvēki ar augstākiem garīgā intelekta rādītājiem varētu būt vairāk ieinteresēti un gatavi iesaistīties garīgajās praksēs. Turklāt ir lielāka iespēja no pasīviem savas slimības dalībniekiem kļūt par aktīviem dalībniekiem savas saslimšanas pārvaldīšanā, izmantojot garīgās prakses. 
 

Pētījumā noskaidroja, kādu garīgo prakšu praktizēšana cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām paredz augstāku garīgā intelekta līmeni. Garīgo intelektu prognozē iesaistīšanās reliģiskās praksēs kā lūgšanās par sevi un citiem, garīgās prāta-ķermeņa praksēs kā meditācija, joga, cigun, apzinātības prakses un pateicības/godbijības praktizēšana, turklāt pēdējā visvairāk prognozē garīgo intelektu. 

Attiecīgi hroniskiem pacientiem, kuri, par spīti visam, biežāk prot novērtēt skaisto kā ideālu dabā un cilvēkos, izjūt lielu pateicību vai apbrīnas pilnu godbijību, ir augstāks garīgais intelekts. Pateicības un godbijības izjūta palīdz ieraudzīt pozitīvo dzīvē, neskatoties uz slimības simptomiem, un labāk sadzīvot ar saslimšanu. Minēto prakšu praktizēšana, saskaroties ar hronisku saslimšanu, var būt palīdzošas dzīves sniegto izaicinājumu pieņemšanā un dzīves jēgas piepildīšanā. Tās var palīdzēt labāk saprast savas prioritātes, pieņemt gudrākus lēmumus un apzināties savas dziļākas vērtības. 

Ne tikai efektīvi, bet pieejami ikvienam

Garīgās prakses un augstāks garīgais intelekts ir ne tikai teorētiskas idejas vai "modes tendences" – tās ir reālas stratēģijas, kas palīdz daudziem jo daudziem cilvēkiem justies labāk, dzīvot līdzsvaroti un uzlabot dzīves kvalitāti, pat ja nākas saskarties ar nopietniem veselības izaicinājumiem. 
 

Garīgās prakses ir pieejamas katram un neprasa īpašas zināšanas vai lielus resursus. Pat nelieli soļi, piemēram, pateicības praktizēšana, var ievērojami uzlabot cilvēka psihisko labbūtību. Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat ar hronisku slimību vai esat veseli, šīs vienkāršās metodes var palīdzēt atrast līdzsvaru un mieru ikdienas skrējienā un, iespējams, pat sniegt reālus ieguvumus veselībai. 

Atcerieties – mazāk ir vairāk! Sāciet pamazām un būsiet pārsteigti par sevi, cik liels ir šo pārmaiņu spēks.

Ko es varu darīt jau šodien?

Nav nepieciešams kļūt par jogas meistaru vai garīgo skolotāju, lai sāktu ieviest pašpalīdzības prakses savā ikdienā. Lūk, dažas vienkāršas idejas:

1. Pateicības dienasgrāmata: Katru dienu pierakstiet trīs labas lietas, par kurām esat pateicīgi.
2. Pateicības vizītes: Uzrakstiet un tad personīgi nogādājiet pateicības vēstuli kādam cilvēkam, kurš pret jums ir bijis īpaši laipns, bet nekad nav saņēmis pienācīgu pateicību.
3. Meditācija: Pat piecas minūtes klusumā un mierā var uzlabot jūsu garastāvokli.
4. Došanās dabā: Pastaiga mežā vai parkā uzlabo gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu.

*“Garīgais intelekts un garīgās prakses kā pašpalīdzības metodes pacientiem ar neinfekciju slimībām”.

Izmantotie informācijas avoti:

• Ajele, W. K., Oladejo, T. A., Akanni, A. A., & Babalola, O. B. (2021). Spiritual intelligence, mindfulness, emotional dysregulation, depression relationship with mental well-being among persons with diabetes during COVID-19 pandemic. Journal of Diabetes & Metabolic Disorders, 20(2), 1705–1714. https://doi.org/10.1007/s40200-021-00927-8
• Amram, Yosi (2007). The seven dimensions of spiritual intelligence: Paper presented at the 115th Annual Conference of the American Psychological Association, San Francisco, CA. https://intelligensi.com/wpcontent/uploads/2020/07/7_Dimensions_of_SI_APA_confr_paper_Yosi_Amram.pdf
• Bhandari, R. B., Chaudhry, N., & Devi, S. S. (2021). Relationship between spirituality and distress in Ascetics. Psychological Reports, 126(1), 169–180. https://doi.org/10.1177/00332941211043454
• Irawati, K., Indarwati, F., Haris, F., Lu, J., & Shih, Y. (2023). Religious Practices and Spiritual Well-Being of Schizophrenia: Muslim Perspective. Psychology Research and Behaviour Management, Volume 16, 739–748. https://doi.org/10.2147/prbm.s402582
• King, D.B., DeCicco, T.L. (2009). A viable model and self-report measure of spiritual intelligence. International Journal of Transpersonal Studies, 28(1), 68-85.
• Lasmane, M. un Bitēna D. K. (2024, maijs) Garīgais intelekts un garīgās prakses kā pašpalīdzības metodes pacientiem ar neinfekciju slimībām. (Bakalaura darbs). RSU, Rīga. https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/16113 
• Roseen, E. J., Gerlovin, H., Femia, A., Cho, J., Bertisch, S., Redline, S., Sherman, K. J., & Saper, R. (2019). Yoga, Physical Therapy, and Back Pain Education for Sleep Quality in Low-Income Racially Diverse Adults with Chronic Low Back Pain: a Secondary Analysis of a Randomized Controlled Trial. Journal of General Internal Medicine, 35(1), 167–176. https://doi.org/10.1007/s11606-019-05329-4
• Seligman, M. E. P., Steen, T. A., Park, N., & Peterson, C. (2005). Positive Psychology Progress: Empirical Validation of Interventions. American Psychologist, 60(5), 410–421. https://doi.org/10.1037/0003-066x.60.5.410
• World Health Organization: WHO. (2023, September 16). Noncommunicable diseases. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/noncommunicable-diseases