Vakcinēties drīkst arī slimības laikā, skaidro infektoloģe Zavadska

Vakcīna netraucē imūnajai sistēmai pat akūtas slimības laikā

"Dažādas dzīves situācijas mēdz gadīties — ir pieraksts pie ārsta, bet pēkšņi sākas iesnas vai kakls sāp. Tas nekādā veidā nav iemesls atlikt vakcināciju," skaidro profesore. Viņa norāda, ka vakcīna nepasliktinās esošo infekciju un arī neietekmēs vakcīnas izraisīto aizsardzību.

Profesore uzsver, ka mūsdienu vakcīnās ir tikai absolūti nepieciešamās vielas. "Mūsdienu vakcīnās nav pilna mikroba — tajās ir tikai konkrētās infekcijas antigēns, kas kalpo kā pirkstu nospiedums, lai imūnā sistēma iepazītos ar potenciālo ienaidnieku un nākotnē zinātu, kā rīkoties," skaidro Zavadska.

Viņa atgādina, ka pastāv dzīvas un nedzīvas vakcīnas, taču nedzīvās vakcīnas nesatur neko tādu, kas varētu izraisīt slimību. "Imūnai sistēmai ar vakcīnu sastāvdaļām ir ļoti viegli tikt galā. Tas ir kā vienkāršs informatīvs uzdevums, ko organisms ātri izpilda," piebilst profesore.

Imūnā sistēma vienlaicīgi spēj tikt galā ar tūkstošiem antigēnu

Viens no visbiežākajiem mītiem ir, ka vakcinācija var pārslogot imūno sistēmu. Profesore Zavadska to noliedz, minot zinātniskus datus: "Ir pierādīts, ka imūnā sistēma spēj vienlaikus atbildēt uz aptuveni 10 000 antigēnu. Salīdzinājumam — Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārā līdz 12 gadu vecumam bērns tiek vakcinēts pret 15 dažādām infekcijām, kas veido tikai 0,15 % no imūnās sistēmas kapacitātes."

Tāpat profesore uzsver, ka nav nepieciešams gaidīt laiku starp dažādām vakcīnām, kā to dažkārt ieteic kolēģi vai vecāki. "Mēs varam saņemt vakcīnu katru dienu, ja tas ir nepieciešams. Protams, ērtības un plānošanas dēļ mēs to cenšamies apvienot vienā vizītē, bet medicīniski tas nav nepieciešams."

Vakcināciju nav nepieciešams sākt no jauna, ja intervāli ieilguši

Vēl viens mīts, ko profesore Zavadska kliedē, ir pārliecība, ka, ja vakcinācijas grafiks ir pārtrūcis, viss jāsāk no jauna. "Pilnīgi noteikti nē. Imūnā sistēma ļoti labi atceras iepriekšējo tikšanos ar antigēnu. Pat pēc vairāku gadu pārtraukuma ir nepieciešama tikai nākamā deva, nevis viss kurss no jauna," skaidro ārste. 

Nav vajadzības pirms vakcinācijas nodot analīzes vai lietot zāles

Profesore arī norāda, ka nav nepieciešams veikt analīzes pirms vakcinācijas, izņemot atsevišķas specifiskas situācijas. "Tāpat nav jālieto antihistamīna vai citi pretalerģijas līdzekļi pirms vakcīnas vai pēc tās. Tie neietekmē iespējamās blakusparādības, piemēram, apsārtumu vai pietūkumu."

Pēc vakcīnas dzīve neapstājas

Viena no svarīgākajām vēstīm, ko uzsver profesore Zavadska, ir — vakcinācija nav iemesls mainīt ikdienas paradumus. "Pēc vakcīnas drīkst sportot, iet uz peldbaseinu, pirtī un darīt visu, ko vēlas. Ja parādās sagaidāmās reakcijas un pašsajūta nav laba, tad, protams, šīs aktivitātes var izlaist, taču ierobežojumi nav nepieciešami."

Profesore arī atgādina, ka katra cilvēka imūnā atbilde ir individuāla. "Fakts, ka kādam pēc vakcīnas nav nekādu reakciju, nenozīmē, ka viņam ir vājāka aizsardzība. Un otrādi — apsārtums vai neliela temperatūra nenozīmē, ka imūnā sistēma strādā labāk."

Noslēgumā Dace Zavadska aicina sabiedrību uzticēties zinātnei un atcerēties, ka imūnā sistēma ir radīta, lai vienlaikus tiktu galā ar tūkstošiem uzdevumu, un vakcinācija ir tikai neliels darbiņš šajā procesā.