Krākšana – nepilnvērtīgs miegs bez kārtīgas atpūtas un risks attiecībām
Pret krākšanu ir virkne vienkāršu līdzekļu, bet, ja tie nelīdz, jāķeras pie nopietnākas ārstēšanas. Konsultē Miega slimību centra vadītājs Juris Svaža.
Blakusgulētājs naktī tā krāc, ka sienas trīc, bet pats no rīta celies neizgulējies, ar ziliem lokiem zem acīm un nepārvaramu īgnumu pret partneri, kurš atšķirībā no tevis ir mundrs kā pumpuriņš un īsti nesaprot, par ko tu cepies? Izrādās, partnera nomaiņa pret plīša lācīti vai aizraidīšana uz citu guļamistabu nav vienīgais risinājums!
Sieva neizgulējusies, pašam – nekas
Speciālisti gan iesaka nošķirt krākšanu, kas ir sociāla rakstura
apgrūtinājums, no tās, kas ir slimības simptoms. Pirmā –
sociālā krākšana ir tikai blakusgulētāja problēma un pašam
krācējām nerada nekādus sarežģījumus: no rīta viņš ir žirgts un
labi izgulējies. Vienīgais, kas aptumšo prieku par jauko dienu, ir
otrās pusītes apmācies vaigs, jo tā bijusi spiesta
pārciest kārtējo nakti gaterī, klausoties intensīvu
zāģēšanu. Krāc lielākoties vīrieši, un trokšņainās naktis
var būt drauds pāra turpmākajai pastāvēšanai – var manīt, ka abu
starpā valda teju vai naids, atzīst anesteziologs, miega slimību
konsultants Juris Svaža. Redzams, ka sievietes nervi nospriegoti
līdz pēdējam, bet vīrietis ir apvainojies, jo neko tīšām pāri
nedara! Tad izeja ir cenšanās negulēt uz muguras, bet gan uz
sāniem, atsevišķas guļamistabas, kā arī aptiekās pieejamie līdzekļi
pret krākšanu. To klāsts kļūst arvien plašāks: ir gan aerosoli, gan
aukslējām pielīmējamas plāksnītes, gan degunā ievietojami
pletēji.
Krāc lielākoties vīrieši, un trokšņainās naktis var būt drauds pāra turpmākajai pastāvēšanai – var manīt, ka abu starpā valda teju vai naids.
Slimības pazīme?
Speciālista palīdzība jāmeklē, ja viss jau izmēģināts, bet vēlamais
rezultāts – klusums – nav sasniegts, ja krākšana ir ļoti stipra,
katru nakti, visos stāvokļos, ar nevienmērīgu elpošanu. Cilvēks
pats to var arī neapjaust, ja blakus nav otra, tāpēc vēl kāda
pazīme, ka būtu jāvēršas pie ārsta: smagā krākšana apgrūtina arī
paša krācēja dzīvi – viņš ir neizgulējies, dienas laikā riskējot
iemigt, piemēram, pie pusdienu galda vai pie auto stūres. Parasti
gan dzīvesbiedri pamana, ka guļot otrajai pusei ir grūti: miegs ir
nemierīgs, krācieni te kļūst vājāki, te pēkšņi pārsteidz ar
spēcīgu, eksplozīvu skaņu, gulētājs trūkstas augšā aizelsies,
nosvīdis vai sūdzas, ka dauzās sirds. Citi simptomi – naktī biežāk
jāiet uz tualeti, ko vīrieši gan visbiežāk uzskata par prostatas
saslimšanas pazīmi. Taču arī pacienti ar smagiem miega traucējumiem
šādos nakts pārgājienos dodas pa piecām sešām reizēm.
Skaidrojums – cilvēki, kuri cieš no smagas krākšanas, parasti
piedzīvo arī citas, ar apgrūtināto elpošanu un slikto miegu
saistītas veselības problēmas: vielmaiņas slimības, lieko svaru,
sirds un asinsvadu saslimšanas. Var būt arī pazemināts libido un
traucēta erekcijas funkcija: parasti noteiktā miega fāzē erekcija
veselam vīrietim ir normāla parādība, turpretī krācējam tā var būt
vājāka. Minētās veselības problēmas un krākšana ir savstarpēji
saistītas un viena otru ietekmē un veicina – neizgulējies cilvēks
nav tik dzīvespriecīgs, ir mazāk fiziski aktīvs, tādējādi cieš
daudzas orgānu sistēmas.
Pie vainas arī liekais svars
Krākšanu ar elpas trūkumu speciālisti dēvē par miega apnoju (no
grieķu apnoia – bez elpas). Kā tā rodas? Iemesli var būt traumas
vai polipi degunā, stipras iesnas, lielas mīkstās aukslējas (var
būt arī bērniem pirmsskolas vecumā), lielas rīkles mandeles, liela
mēle vai mazi žokļi, piemēram, mazs apakšžoklis un nedaudz atpakaļ
atvirzīts sejas skelets.
Savus pacientus Juris Svaža varot pazīt arī pēc izskata:
lielākoties cilvēki, kuri cieš no miega apnojas, ir drukni, īsiem,
resniem kakliem, ar tauku rezervītēm – 90% gadījumu vainojams ir
liekais svars. Var gadīties, ka ķermeņa masa tikai pavisam nedaudz
pārsniedz vēlamo vai cilvēks, kas līdz šim bijis ļoti tievs,
pavisam nedaudz pieņēmies miesās. Ar to var būt gana, lai elpceļu
rajonu padarītu vēl šaurāku – taukaudi labprāt nosēžas tieši tur.
Miegā kļūst grūti elpot, jo guļot samazinās muskulatūras tonuss.
Apkārtējie audi guļas virsū šaurajai spraugai, pa kuru būtu jāplūst
gaisam, radot vibrāciju un krākšanu. Ja liekais svars nav liels,
novājēšana palīdz no krākšanas tikt vaļā. Ja cilvēks ir ļoti liels
un miega apnoju papildina vielmaiņas traucējumi, novājēt ir grūti.
Gluži pretēji – liekais svars pieaug.
Miegs bez elpas
Ne jau krākšanas troksnis rada neizgulēšanos, bet gan tas, ka pa
nosprostotajiem elpceļiem plūst par maz (apnoja) gaisa vai tas
brīžiem netiek cauri vispār (hipapnoja). Slimība sākas, kad
organismam trūkst skābekļa. Tad organismā sākas trauksme, ko
medicīnā dēvē par simpātiskās nervu sistēmas paaugstinātu
aktivitāti. Tātad cilvēks, kuram guļot organismā trūkst skābekļa,
nevis atpūšas, bet nakti pavada vienā stresā, cīnoties ar skābekļa
badu: sirdsdarbība paātrinās, asinsspiediens paaugstinās un ir
virkne citu nevēlamu parādību. Taču miegu nevar aizstāt ar atpūtu
dienā, jo tikai miegā notiek vesela virkne svarīgu vielmaiņas
procesu, aug, atjaunojas un dalās šūnas, mainās hormonu līmenis.
Organisms miegā uzkrāj spēkus. Ja miega trūkst, cilvēks kļūst mazāk
aktīvs, ir miegains, nespēj izpildīt precīzus darbus – ir gluži kā
iereibis. 24 stundu negulēšana pielīdzināma vienai promilei
alkohola reibuma. Tad, kad ir visdziļākais miegs un ķermenis
vislabāk atpūšas, ir arī viszemākais muskuļu tonuss – tāpēc pa
sapņiem mēdz būt grūti vai neiespējami paiet vai paskriet. Taču tad
izteiktāki kļūst arī miega traucējumi, apnojas slimniekam traucējot
atpūsties: no dziļā miega cilvēks tiek atsviests seklajā miegā.
Smagas apnojas pacientam šādu atsviedienu vienā naktī var būt pat
500 un vairāk! Par kādu naktsmieru gan te var būt runa? Savukārt,
ja šādu epizožu nakts laikā ir līdz piecām, ārsti to neuzskata par
klīniski nozīmīgu problēmu.
Cilvēki, kuriem ir miega traucējumi un ar tiem saistītas veselības
problēmas, bieži neapzinās, ka cēlonis ir sliktais miegs ar
krākšanu. Sak, man jau vairs nav 18 gadu! Kāds gan brīnums, ka
miegs vairs nav tāds kā jaunībā, bet “lūziens” uznāk gan pie
televizora, gan braucot automašīnā. Tas nešķiet nekas draudīgs.
Taču smagas apnojas pacienti stāstījuši arī par ļoti nopietnām
problēmām, piemēram, kāds autobusa šoferis aizmidzis pie stūres,
apdzenot citu transportlīdzekli. Kāda cita pacienta sieva
pastāstījusi, ka vīrs aizmidzis pie pusdienu galda un nokritis no
krēsla.
Biežākais un nepareizākais, ko cilvēki dara uz savu roku, lai labāk iemigtu – ķeras pie miega zālēm vai pie alkohola. Abi līdzekļi gulēšanu neatvieglo, bet gan veicina krākšanu, jo padara vājākus refleksus.
Ārstēt var bez zālēm
Biežākais un nepareizākais, ko cilvēki dara uz savu roku, lai labāk
iemigtu – ķeras pie miega zālēm vai pie alkohola. Abi
līdzekļi gulēšanu neatvieglo, bet gan veicina krākšanu, jo
padara vājākus refleksus.
Vai cilvēkam ir miega traucējumi un apnoja, speciālisti noskaidro
miega laboratorijā ar daudzveidīgiem izmeklējumiem. Nakts jāpavada
istabiņā, kas ārēji neatšķiras no viesnīcas numura, taču faktiski
ir iekārtota tā, ka ļauj uzraudzīt miega gaitu un norises
organismā. Diagnosticēt apnoju iespējams arī pacienta mājās,
uzstādot attiecīgu aparatūru. Lai apnojas pacientu ārstētu,
paraksta nevis zāles, bet īpašu elpošanas ierīci. Tā atvieglo
ieelpu, palīdzot pārvarēt fizikas likumus, kas iedarbojas uz
organismu: cilvēks saņem pietiekami daudz skābekļa un visbeidzot
var izgulēties, nevis mētāties nepārtrauktā trauksmē.
Ja vainojamas anatomiskas īpatnības, tās var labot ar operāciju.
Būtiski atcerēties, ka jāārstē arī citas veselības problēmas, kas
saistītas ar miega apnoju.
Kad krākšana vairs nav tikai troksnis
Runa var būt par nopietniem miega traucējumiem, ja naktī ir:
• skaļa nepārtraukta krākšana;
• elpas trūkums, smakšana;
• nemierīgs nakts miegs ar grozīšanos.
Citi simptomi un pazīmes:
• pārmērīga miegainība dienā;
• galvassāpes no rītiem;
• paaugstināts asinsspiediens,
• depresija un uzbudināmība,
• liekais svars.
Cik izplatīta ir smaga krākšana?
No apnojas Eiropā cieš vidēji 4% vīriešu un 2% sieviešu.
Latvijā šādu cilvēku varētu būt no 50 līdz 70 tūkstošiem.
Savas miega problēmas apzinās aptuveni 1% apnojas slimnieku,
pārējie ārstē citas vainas pie citiem speciālistiem, piemēram,
endokrinologiem vai kardiologiem.
Septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs miega apnojas pacientiem
ir aizliegts vadīt autotransportu, jo pierādīts, ka šiem cilvēkiem
ir paaugstināts risks iet bojā autoavārijās vai izraisīt satiksmes
negadījumus.
ASV uzskata, ka miega apnoja pieaugušo vidū ir tik pat izplatīta kā
diabēts.
Vairāk par krākšanu un miega traucējumiem:
www.miegacentrs.lv
www.thesleepsite.com
www.sleepapnea.org
http://sleepdisorders.about.com
Konsultējis anesteziologs, Miega slimību centra vadītājs Juris
Svaža
Autore: Zane Zālīte-Kļaviņa
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu
Veselība.