Ik diena var būt kā Valentīndiena

Ir iesākusies jauna diena. Dodos uz darbu. Laukā ir sals, kas nešpetni kniebj degunā un siltajos vecmāmiņas adītajos cimdos pirksti sasaluši ragā. Kaut kas liek iekšēji priecāties par šo auksto ziemas dienu. Kas man liek tā justies? Kas man liek iekšēji smaidīt? Trolejbuss pienāk tieši laikā. Tas ir pilns ar cilvēkiem, kas dodas uz darbu. Iekāpjot ceru, ka būs kāda brīva vieta, jo šodien man rokās smags nesamais. Un tavu brīnumu, pilnajā trolejbusā ir brīva vieta... Apsēžos un pasmaidu. Paldies!!!

Tālākais ceļš uz darbu turpinās dodoties kājām. Izbaudu skaņas, kas rodas, kad zābaku papēži grimst gurkstošajā sniegā..., pretimnākošais cilvēks man uzsmaida un es viņam atbildu ar to pašu... Visa diena gaišuma pielieta, jūtos pat fiziski vieglāka, it kā staigātu vismaz desmit centimetrus virs zemes. Vakarā pārnākot mājās, sajūtu savu tuvinieku patieso sirds siltumu. Manā pasaulē mājo miers, prieks un galvenais mīlestība un ne tikai, bet to vārdos nevaru aprakstīt, varu tikai sajust. Ir atkal jauna diena. Laukā nekas nav mainījies, bet mainījusies mana iekšējā sajūta. Visa diena šķiet drūma. Esmu neapmierināta ar apkārtējo, dusmojos uz sevi un citiem. Gribas sevi pažēlot un paraudāt .... Arī mājās visi noslēgti un nerunīgi. Šķiet sirds siltums pazudis ... Zinu, jau zinu, viss atkarīgs no manis pašas. Arī šajā dienā visa ārpasaule atspoguļo manu iekšējo pasauli. Bet tik ļoti gribas lai ikdienā varētu justies mīlēta un priecīga!!!

Kur manī slēpjas šis gaišums?

Ko darīt, lai tā būtu īstenība?

Kā saprast, kas neizdodas, lai būtu ceļā uz izdošanos?

Viss tas, kas ar mums notiek, kādus cilvēkus mēs satiekam, kādu attieksmi mēs saņemam, kādās dzīves situācijās mēs iekļūstam ir atkarīgs no tā vai mēs izstarojam mīlestības un laimes vibrācijas, vai tieši otrādi... Lai kļūtu par spoguli, kas sūta mīlestības vibrācijas Visumā, ir jāpieņem lēmums pilnveidot sevi, - mainīt savu iekšējo pasauli, iepazīt savas domas un ieradumus, kas ir visa pirmsākums. No savas pieredzes varu teikt, ka centīgs ikdienas darbs ar sevi vainagojas ar panākumiem. Tas nenozīmē visu laiku būt eiforijā, būt pārpriecīgam, bet atļauj arī paraudāt, padusmoties ... un tomēr šī laimes sajūta paliek!

Mīlestībai ir tik liels spēks, ka tā reizēm paveic tik daudz, paver durvis uz iekšējo Laimi!

Autore: Sarmīte Šmte