Vai studējošajiem vecākiem ir jāsaņem stipendiju? To plānots atcelt!

Pēc Satversmes Tiesas sprieduma 1. augustā mainīsies stipendiju piešķiršanas noteikumi. Līdz šim daļa studentu stipendijas saņēma pēc sociālajiem kritērijiem un daļa pēc sekmēm, taču turpmāk galvenais kritērijs būs tieši sekmes. Topošā vecmāte un divu meitu māmiņa Katrīna Puriņa gan uzskata, ka šī kārtība zem sitiena paliks kā studentus ar bērniem, tā arī bāreņus, kas nevar rēķināties ar vecāku materiālo atbalstu.

Stipendijas māmiņām līdz šim ir kalpojušas par motivāciju nepamest studijas, līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē. Foto iesūtījusi Kristīne Kuzmina, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma. Foto iesūtījusi

FOTO: no personīgā arhīva

Stipendijas māmiņām līdz šim ir kalpojušas par motivāciju nepamest studijas, līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē. Foto iesūtījusi Kristīne Kuzmina, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma. Foto iesūtījusi

Līdz šim stipendiju saņemšanā priekšroka tika dota sekmīgajiem studentiem, kuri ir invalīdi, bāreņi vai palikuši bez vecāku gādības. Tāpat tā pienācās arī studentiem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, kā arī studentiem, kas jau paši kļuvuši par vecākiem. Katrīna norāda, ka šie noteikumi bija spēkā kopš 2009. gada jūnija un tos noteica Pasaules bankas eksperti, kuri šādā veidā ieteica rūpēties par sociāli neaizsargātajiem jauniešiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. „Pēc noteikumu maiņas sociāli neaizsargātajām grupām būs jādomā nevis, cik izcili studēt, bet, vai vispār studēt,” norāda Katrīna Puriņa. 

 

Kāpēc nonāca līdz Satversmei?

Prasību Satversmes tiesā iesniedza Latvijas Universitātes jurisprudences students Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns. Edgars norādīja, ka, studējot maģistrantūras 1. kursā un saņemot vērtējumu 9 balles un vairāk, divus semestrus stipendiju viņš nav saņēmis vispār, kamēr sociāli maznodrošinātie studenti, kuru vidējā atzīme bijusi 5 vai 6, ik mēnesi varējuši rēķināties ar 70 latu lielo stipendiju. Arī citi studenti atzinuši, ka nespēj konkurēt ar studentiem, kam piešķirts maznodrošinātā statuss. Viņuprāt,  šāda stipendiju piešķiršanas kārtība nekādi nesekmē izglītības kvalitāti. Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns tiesā norādīja, ka stipendijas mērķis nav sociālā palīdzība, bet gan spējīgo studentu motivēšana un atbalstīšana. Katrīna tam nepiekrīt. Viņa norāda, ka arī Ministru kabineta pārstāvji tiesas procesā uzsvēra, ka, atbalstot trūcīgos studentus, valdība cenšas augstāko izglītību padarīt pieejamāku.

Visām mammām un tētiem, kuri paspēj vēl būt arī studenti, būtu gatava celt pieminekļus, jo tie rūpējas ne tikai par valsts demogrāfisko stāvokli, bet ceļ arī savu izglītības līmeni, nepaliekot ar vidusskolas diplomu kabatā! - teic Katrīna Puriņa.

Arī Tiesībsargs šiem argumentiem piekrīt, norādot, ka ne visiem studentiem ir normāli materiālie apstākļi, tāpēc stipendiju piešķiršanā ir pieļaujama dažāda attieksme. Turklāt arī Rektoru padome paudusi viedokli, ka nav pareizi pretnostatīt trūcīgos un ļoti sekmīgos studentus – stipendijas būtu jāsaņem kā vieniem, tā otriem. „Tātad Ministru kabinets, Tiesībsargs un Rektoru padome – trīs būtiskas institūcijas šajā jautājumā nesniedz viennozīmīgu atbildi par labu tikai centīgākajiem studentiem, jo skaidrs ir fakts, ka studējošos jauniešus, kuri nāk no sociāli neaizsargātākās grupas, būtu jāatbalsta,” uzskata Katrīna.

 

Reklāma
Reklāma

Rinda cilvēku neiegūs izglītību

Katrīna neslēpj: Satversmes lēmums viņu apbēdinājis. „Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka šī lēmuma dēļ studijas nepabeigs daudzas mammas vai bāreņi, jo ar šādu statusu kļūt par vienu no labākajiem kursā ir ļoti grūti. Pirmajām tāpēc, ka būs jāpilda primārā - mātes loma, un otrajiem, visticamāk, tāpēc, ka nepietiks laika būt labākajam, jo būs vakaros/naktīs jāstrādā...” Katrīna uzskata, ka valsts kontekstā runa ir par nelieliem budžeta līdzekļiem, kurus varētu sagrupēt: stipendijas piešķirt labākajiem, bet daļu līdzekļu tomēr novirzīt kādam labklājības/sociālajam fondam, lai atbalstītu arī sociālā riska grupas. „Kursā esam ap 150 cilvēkiem, šobrīd divu bērnu māmiņas savā kursā esam trīs, bāreņi pie mums mācās četri –  redzam, ka runa nav par milzu skaitu cilvēku! Mums ir vajadzīgs atbalsts, jo valsts nekādā veidā nepalīdz. Kā divu bērnu māmiņa rēķinos, ka par katru bērnu mēnesī saņemu tikai 8 latus lielu pabalstu, bet, lai es varētu dienās iegūt labi apmaksātu darbu, vēlos paralēli mātes lomas pildīšanai apgūt zinības universitātē. Visām mammām un tētiem, kuri paspēj vēl būt arī studenti, būtu gatava celt pieminekļus, jo tie rūpējas ne tikai par valsts demogrāfisko stāvokli, bet ceļ arī savu izglītības līmeni, nepaliekot ar vidusskolas diplomu kabatā!” norāda Katrīna. Viņasprāt, būtiski būtu nelikt „vienā maisā” trūcīgos jauniešus, bāreņus, invalīdus un jaunos vecākus. „Jo trūcīgo ģimeņu skaits šobrīd nudien palielinās. Viņiem, tāpat kā bāreņiem un invalīdiem, būtu jāsaņem palīdzība no sociālā dienesta, taču jaunos vecākus, kas studē, no 1. augusta neatbalstīs ne sociālais dienests, ne universitāte.”

 

 


Piedalies aptaujā, vai un kam pienākas stipendija! Noskaidrojot tautas viedokli, mēs kopā varam rosināt izmaiņas. Atauju skata portāla sānu malā.