Vai vīrietis neļauj sievietei pelnīt naudu?
Daudzām ģimenēm Latvijā ir grūti. Tajā skaitā kādai manai draudzenei. Pavisam nejauši man gadījās iespēja viņai palīdzēt tikt pie darba un nopelnīt mazliet naudas, bet izrādās — viņai to nemaz nevajag! Vieglāk ir nokārtot maznodrošinātā statusu un saņemt putraimu pakas…
Mana draudzene kopā ar savu vīrieti un diviem bērnudārza vecuma bērniem dzīvo nelielā ciematiņā 60 kilometru attālumā no Rīgas. Viņa (sauksim par Zani) pēc izglītības ir skolotāja. Skolā gan strādājusi vienu gadu — līdz pirmā bērna piedzimšanai. Drīz pēc tam neplānoti pieteicās otrs mazulis. Vecākajam jau ir pieci gadi, un visu šo laiku Zane ir mājsaimniece. Tas pēc būtības nemaz nebūtu slikti, ja vīrietis (sauksim par Ivaru) spētu ģimeni daudz maz nodrošināt. Pirms bērnu dzimšanas un līdz otrā mazuļa nākšanai pasaulē Ivars daudz dauzījās riņķi, dzēra un vairākas reizes sasita uz daudziem gadiem līzingā paņemto Audi. Pēc otrā dēliņa piedzimšanas kaut kā aprima un tik daudz vairs nedzer. Bet pa to laiku slavenā krīze jau bija klāt un zvērinātajam celtniekam ar 9 klašu izglītību sāka aptrūkties darbs. Līdz ar to arī daudz maz regulāri ienākumi ģimenē. Grūtākajos brīžos es kopā ar vēl vienu draudzeni mēģinājām vest kādas pārtikas paciņas un dažādus nieciņus bērniem. Pa šo laiku ģimene ir paspējusi izmantot visas bezdarbnieku piedāvātās iespējas (izņemot kursu apmeklēšanu) un pabijuši maznodrošināto statusā. Bērni bērnudārzā līdz šim rudenim netika laisti naudas trūkuma dēļ. Apmēram tāda bija līdzšinējā situācija.
Grūtākajos brīžos es kopā ar vēl vienu draudzeni mēģinājām vest kādas pārtikas paciņas un dažādus nieciņus bērniem. Pa šo laiku ģimene ir paspējusi izmantot visas bezdarbnieku piedāvātās iespējas (izņemot kursu apmeklēšanu) un pabijuši maznodrošināto statusā.
Tagad par darbu. Tepat portālā nejauši izlasīju, ka dažādu
apdzīvotu vietu iedzīvotāji tiek aicināti rakstīt projektus par
bērnu rotaļu laukumu iekārtošanu. Viena no šādām vietām bija tieši
tas mazais ciematiņš, kur dzīvo mana draudzene. Daudz nedomādama,
pajautāju draudzenei, vai viņu varētu interesēt projekta
rakstīšana, līdz ar to arī pieredzes iegūšana un mazas naudiņas
nopelnīšana. Tiesa — tas nebūtu ilgstošs darbs, bet sievietei, kura
teju 6 gadus ir dzīvojusi pa māju un zaudējusi jebkādas darba
iemaņas, tā būtu lieliska iespēja iegūt pieredzi, ko pēc tam „likt
priekšā” potenciālajam nākamā darba devējam. Saņēmu apstiprinošu
atbildi, tāpēc noorganizēju tikšanos ar sievieti, kura par projektu
varēja pastāstīt sīkāk. Lai draudzene nenobītos, uz tikšanos devos
viņai līdzi. Līdzi bija arī Zanes vīrietis.
Neatstāstīšu visu sarunu par projektu, vien uzsvēršu to, kas
saistās ar naudas pelnīšanu. Zanei būtu jāveic dažas saskaņošanas
ar vietējo būvvaldi un pašvaldību. Pēc parauga jāsaraksta papīri uz
apmēram 30 lapām. Un par to var nopelnīt 10% no projekta summas.
Projekts — 10 000. Tālāk rēķiniet paši.
Kad iznācām ārā, Zane bija visai apņēmīgi noskaņota. Savukārt Ivars
sāka kritizēt visu pēc kārtas. Apmēram atstāstīšu viņa teikto — gan
jau neko nevarēs nopelnīt, degvielā daudz vairāk nobraukās, tā tāda
kabatas nauda vien sanāk, gan jau tā sieviete domā tikai par savu
peļņu, es pastrādāšu pāris mēnešus un to naudu atvedīšu…
(Tiem, kuri piemirsuši, palasiet augstāk, kā klājas šai ģimenei…)
Viss beidzās ar to, ka Zane no piedāvātās iespējas
atteicās.
Zanei būtu jāveic dažas saskaņošanas ar vietējo būvvaldi un pašvaldību. Pēc parauga jāsaraksta papīri uz apmēram 30 lapām. Un par to var nopelnīt 10% no projekta summas. Projekts — 10 000. Tālāk rēķiniet paši.
Tagad pārdomājot ne tikai šo gadījumu, bet arī dažādus notikumus
pēdējo gadu laikā, gribas teikt, ka Ivars ir vienkārši mūdzis. Viņš
nekad nav ļāvis Zanei ko mēģināt darīt. Vienubrīd Zane gribēja
gatavot un pārdot dažādus rokdarbus — krelles, zeķītes bērniem,
matu rotas, auduma somiņas, bet Ivars atteicās mājās pieslēgt
internetu, kas būtu ļoti noderīgs rokdarbu reklamēšanā. Zane ir
apcerējusi domu doties uz Rīgu darba meklējumos. Ivars vienmēr
atrunāja, jo Zanei nav auto vadītāja apliecība. Kad nolikšot
tiesības, tad varēšot braukt. Tomēr vienu nekad nepiemin — tiesību
iegūšana maksā vismaz 300 latu, un šādas naudas viņiem nav.
Jā, Ivars brīžiem ir rīkojies mūdziski, bet tas tā nenotiktu, ja
vien Zane pati neļautos. Ir viegli sameklēt iemeslus, kāpēc kaut ko
nevar, nevis saņemties, celties un iet. Ir vieglāk iet uz
pagastmāju un vicināt maznodrošināto statusa karogu, nevis paņemt
lāpstu un sastādīt kartupeļus…
Iesūtījusi: Ilona B.