Jauniete: nesaprotu, ar ko gribu nodarboties, kas mani interesē...

"Izmācījos 3 gadus par frizieri - laikam jau lieki. Jo, gadu nostrādājot šai profesijā, nevarēju izturēt, ka daudz cilvēku nāk izgāzt savas negācijas un dusmas. Šo profesiju, nu jau vairāk kā gadu, esmu pametusi novārtā - vienkārši nepatīk. Mēģināju dažādus darbiņus - nekas nepiesaista. Ja tagad izdomātu iet augstskolā, nezinātu, kur un par ko ietu, jo nezinu, kas mani interesē... Brīžiem liekas, ka esmu tik aprobežota, ka mani neinteresē nekas. Jo pagaidām tiešām nav tādas lietas, ar ko es labprāt nodarbotos visu dzīvi. Man viss, ko es daru, ļoooti ātri apnīk. Jebkurā darbā nevaru noturēties vairāk kā 2 mēnešus - jo vienkārši tā apnīk, ka ir riebums iet uz darbu. Nevaru arī izturēt, ka mani kāds komandē un pamāca... Nezinu pat, kur tāda briesmīga holēriķe kā es varētu iederēties. Nesaprotu, ko lai pati ar sevi iesāku. Esmu katru dienu savādāka (svari pēc horoskopa) - vienā brīdī varu bļaut, otrā brīdī jau raudāt. Mana pārlieku lielā emocionalitāte man traucē dzīvot. Gribētu beidzot tikt galā ar savu dzīvi, sevi un savām emocijām - bet nezinu kā! Varbūt varat ko ieteikt?


Atbild personīgās meistarības trenere, NLP meistare Sarmīte Šmite:
"Cilvēkiem ir doti vairāki talanti un, jo vairāk cilvēks no tiem realizē, jo bagātāks un pieredzējušāks kļūst. Un kas teica, ka visu dzīvi jādara viens un tas pats? Piemēram, savu friziera prasmi varat izmantot kā vaļasprieku, lai nepazūd iemaņas. Un kas zina - ar laiku tas pat var iepatikties. Jebkurā darbā jāieliek pacietība un patika. Bez tās nekas nenotiek. Nav piepildījuma sajūtas, nav prieka un varbūt tādēļ tādas emocijas? Pavērojiet cilvēkus, ja esam saīguši, tad tieši tādus arī satiekam. Jo ar savu iekšējo sajūtu tos vienkārši sev pievelkam. Tātad jāsāk ar sevi, savas iekšējās pasaules harmonizāciju. Nevis domām, cik slikta un aprobežota esiet, bet kāda vēlaties būt?

Pavērojiet cilvēkus, ja esam saīguši, tad tieši tādus arī satiekam. Jo ar savu iekšējo sajūtu tos vienkārši sev pievelkam.

Emocijas noteikti nevajag apspiest, jo tad tās var nāk laukā kā vesels vulkāns, vai iekšienē uzkrāties... Tās ir jāiemācās pārvaldīt. To iemācīties var, apmeklējot kādu speciālistu, vai strādājot ar sevi. Bet ir jāizdara izvēle, arī reaģējot uz situācijām. Jūs taču vairs neesat mazs un niķīgs bērns. Jāuzņemas par sevi atbildība. Bet, ja tā ir tiešām liela problēma, ieteiktu vērsties pie speciālista. Arī holēriķu pasaulē ir pārpārēm un visi taču iederas, katrs ir atradis savu vietu. Arī jums tas noteikti izdosies, ja mainīsiet attieksmi pati pret sevi un darbiņiem, kurus darāt. Var sameklēt speciālistu, kas palīdzēs izvēlēties profesiju. Valērijs Siņeļņikovs raksta: "Mainiet attieksmi pret savu darbu. Sāciet to veikt ar mīlestību un prieku. Katru dienu izskatiet pateicību tiem, kas tajā piedalās – gan priekšniecībai gan līdzstrādniekiem par iespēju strādāt kopā. Vienlaikus attīstiet sevī rakstura īpašības un centieties ik dienas paveikt kaut ko nesavtīgi, kaut mazumiņu. Pamazām jūs sapratīsiet ar ko jums jānodarbojas šajā dzīvē tas notiks tāpēc, ka jums radīsies jauna prāta ievirze, un līdztekus tai arī atnāks jauna patīkama darba iespējas." Ja jums ir darbs un tas atkal ir ne tas, ko vēlaties, tad sāciet strādāt ar sevi, paliekot šajā vietā. Uzrakstiet visus labumus, kas jūsu darbā ir. Kaut vai tas, ka vispār ir darbs, pateicieties par algu, jo kādam šajā brīdī nav ko ēst. Ja ir gaišas telpas, tad par to. Ja darbs atrodas netālu no jūsu dzīvesvietas, tad arī par to. Atrodiet visādus sīkumiņus, kas tieši jūsu darbā ir labs. Tā arī pats darbs iepatiksies un kad būsiet ar sevi tā dūšīgi pastrādājusi, atnāks piedāvājums tieši jums."