Vai dot darbu paziņām un draugiem? Ko par to saka eksperti
Sabiedrības attieksme pret draugu un radinieku „iekārtošanu” darbā bez atlases konkursa rīkošanas nav viennozīmīga. Vieni pārmet, ka šāda uzņēmumu prakse degradē darba tirgu un liedz iespēju kvalificētiem speciālistiem piedalīties un uzvarēt konkursos. Citi priecājas, ka „caur paziņām” tiek pie aizvien labākiem amatiem un augstāka atalgojuma, raksta www.kasjauns.lv.
Strādāt kopā ar labu draugu vai radinieku sākotnēji var šķist
prātīga un pat aizraujoša doma. „Savējiem” var vairāk uzticēties,
darba process ir atklāts un radošs, kā arī – ar draudzības saitēm
saistītie darbinieki ir ļoti lojāli un personīgi ieinteresēti
biznesa veiksmes nodrošināšanā. Tomēr kādēļ labi plānotā sadarbība
tik bieži noslēdzas ar skandālu, kad senie draugi vairs nevar
sadalīt naudu un varu? Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas
prezidente Eva Selga uzsver: „Darbs un draudzēšanās ir jānošķir. Es
pati radiniekus un draugus pie sevis strādāt neņemu un ieteiktu arī
citiem šīs lietas nejaukt!”
Savā pieredzē dalās būvniecības uzņēmuma vadītājs Jānis: „Tā jau
cilvēki saka – ja negribi „sačakarēt” attiecības, radiniekus un
draugus darbā neņem! Bet vienmēr kaut kā šķiet, ka šie padomi
neattiecas uz mums... Mēs ar Artūru bijām labi čomi jau no skolas
laikiem, tikāmies vismaz pāris reižu mēnesī un mums bija vienāda
izpratne par biznesa lietām. Tādēļ, kad krīzes laikā Artūrs zaudēja
darbu, likās pašsaprotami, ka man viņam jāpalīdz un jāņem strādāt
pie sevis!” Teorētiski Jānis bija Artūra priekšnieks, tomēr darba
attiecības veidojās brīvākas un atvērtākas nekā ar citiem
padotajiem. Kopā tika kalti jauni biznesa plāni un aizvien vairāk
paplašinājās Artūra atbildību loks. ”Šis skaistais stāsts noslēdzās
šokējoši un ātri,” tagad smejas Jānis. „Mans tolaik labais „draugs”
bija veidojis dažādas mahinācijas, kā darījumos ar klientiem gūt
labumu gan sev, gan klientiem, tātad – visiem, tikai ne manam
uzņēmumam! Es zaudēju desmitiem tūkstošu latu, reputāciju klientu
vidū un, protams, drauga nodevība bija ļoti nepatīkama un sāpīga.
Tagad domāju, ka pats vien biju vainīgs, jo pārāk uzticējos un devu
lielu brīvību naudas lietās. Jāsecina, ka nauda tomēr kaut kā
izmaina cilvēku, lai cik labs draugs viņš būtu,” savu pieredzi
novērtē uzņēmuma vadītājs.
Darbs un draudzēšanās ir jānošķir. Es pati radiniekus un draugus pie sevis strādāt neņemu un ieteiktu arī citiem šīs lietas nejaukt!
Meklējot jaunus darbiniekus, ir rūpīgi jāizvērtē divi būtiski aspekti – potenciālā darbinieka profesionalitāte un lojalitāte. Protams, lojālāki darbinieki būs draugi, radinieki un cilvēki, kurus mēs jau pazīstam, bet nedrīkst ignorēt arī profesionalitātes faktoru. „Ja lojalitāte izvirzās priekšplānā, bizness viennozīmīgi cietīs. Piemēram, tāda situācija, ka mans darbā pieņemtais radinieks nevar neko izdarīt, un pārējie tādēļ strādā divas reizes vairāk, nav pieļaujama. No otras puses, nevienam vadītājam nav vajadzīgs arī tāds darbinieks, kurš nav lojāls un strādā pretēji uzņēmuma attīstības interesēm. Ideālais variants ir tad, ja lojalitātes un profesionalitātes faktori ir vienlīdz izteikti, un noteikti ir arī veiksmīgi gadījumi, kad šāds darbinieks ir atrasts ģimenes vai draugu lokā. Tomēr vēlos uzsvērt, ka lielajos un valsts sektora uzņēmumos šāda personāla atlases prakse nav pieļaujama,” norāda Eva Selga.
Latvijā ir palicis maz cilvēku, tādēļ vakanču konkurss vai sludinājums šobrīd ir mazāk efektīva metode, jo potenciālie darbinieki šo informāciju var palaist garām.
Kā stāsta personāla atlases speciāliste, pēdējo gadu laikā darbinieku atlases jomā iezīmējas jaunas tendences, proti, aizvien populārāka kļūst darbinieku meklēšana ar sociālo tīklu palīdzību. Piemēram, Twitter ieraksti bieži vēsta par privātām un steidzamām vakancēm: „Steidzami meklēju poļu – latviešu valodas tulku”, vai arī – „Piektdien vajag palīgus pasākuma rīkošanā”. Līdzīgi draugu un paziņu loks tiek izmantots, lai atrastu īsto speciālistu no draugiem.lv vai facebook.com lietotāju vidus. Eva Selga skaidro, ka darbinieku atlase ar vakanču konkursu vai sludinājumu ievietošanas metodi vairs nav tik efektīva kā agrāk. „Laiki mainās, situācija mainās un arī darbinieku atlases metodes mainās. Latvijā ir palicis maz cilvēku, tādēļ vakanču konkurss vai sludinājums šobrīd ir mazāk efektīva metode, jo potenciālie darbinieki šo informāciju var palaist garām. Tādēļ daudzi uzņēmumi vispirms izplata informāciju saviem draugiem, paziņām un sociālo tīklu lietotājiem, un atlases rezultāti bieži vien ir veiksmīgi,” jaunās darba tirgus tendences novērtē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente.
Avots: www.kasjauns.lv