Jābrauc komandējumā un baro bērnu ar krūti? Tikai ar sievietes piekrišanu darba devējs varēs viņu nosūtīt ārpus mājas

Kā portālam mammamuntetiem.lv skaidroja LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče, minētie grozījumi paredz atsevišķos gadījumos noteikt citādu regulējumu, nekā tas ir bijis līdz šim, ierobežojot šobrīd noteikto aizsardzību jeb īpašo regulējumu attiecībā uz sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai. 

Šīs izmaiņas kā tādas neradīs nelabvēlīgas sekas attiecībā uz bērniņa barošanu ar krūti, ja tas objektīvi ir nepieciešams, taču paredzēs izmaiņas attiecībā uz jautājumiem, kam ir zināma tiesiska nozīme. 

Grozījumi netiek izdarīti un īpašais regulējums tiek saglabāts uz visu bērna barošanas ar krūti laiku, lai nenodarītu kādas negatīvas sekas tieši pašai bērna barošanai. Piemēram, grozījumi netiek izdarīti Darba likuma 53.pantā, kas attiecas uz komandējumiem un darba braucieniem. Arī turpmāk iecerēts saglabāt esošo regulējumu, kad darbinieci, kas baro bērnu ar krūti var sūtīt komandējumā vai darba braucienā tikai tad, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu. Ja darbiniece baro bērnu ar krūti un viņas ilgāka prombūtne nav iespējama, jo tas varētu negatīvi ietekmēt barošanas ar krūti procesu, darbiniece var nepiekrist šādiem komandējumiem. Tāpat arī izmaiņas netiek paredzētas, piemēram, Darba likuma 99.pantā ietvertajā regulējumā, kas paredz darba devēja pienākumu veikt pasākumus, lai novērsu novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt sievietes, kas baro bērnu ar krūti drošību vai veselību.

Savukārt situācijās, kas saistītas ar noteikta tiesiskā statusa iegūšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, īpašo regulējumu paredzēts aprobežot ar noteiktu laiku, proti, līdz bērna divu gadu vecumam. Piemēram, darba līguma uzteikuma gadījumā šobrīd Darba likuma 109.panta pirmā daļa paredz, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10.punktā.

Grozījumi paredz, ka darba līguma uzteikšanas aizliegums darbiniecei, kas baro bērnu ar krūti, attieksies tikai līdz bērna divu gadu vecumam. Faktam, ka darbiniece baro bērnu ar krūti nav noteicoša nozīmes, ja darba līgums tiek uzteikts saistībā ar darbinieku skaitu samazināšanu vai kādu citu pamatu, norāda LM pārstāve.

Tāpat divu gadu ierobežojumu ir paredzēts noteikt Darba likuma pantos, kas regulē darba samaksas organizācijas jautājumus, uzteikuma aizliegumus ierobežojumus, paredz noteikumus virsstundu jautājumā, aizliegumus nodarbināt darbinieku nedēļas atpūtas laikā izņēmuma gadījumos un pantā, kas regulē īpašos noteikumus atvaļinājuma daļas pārcelšanai.

Piedāvātās izmaiņas, kuru sākotnējais iniciators bija Latvijas Darba devēju konfederācija, uzskatāmas par samērīgām. Šie grozījumi arī radīs zināmu noteiktību tiesiskajā regulējumā un darba devējam būs skaidri zināms maksimālais ierobežojuma laiks noteiktā situācijās, uzskata ministrija.

Vienlaikus M.Kupče norādīja, ka minētās izmaiņas nav pretrunā ar starptautisko regulējumu, kas ietverts Starptautiskās darba organizācijas konvencijā "Maternitātes aizsardzības konvencija" vai Eiropas Savienības direktīvā 92/85/EEK. Darba likumā ietvertais regulējums, pat pēc šiem iespējamiem grozījumiem, nodrošina starptautisko saistību pienācīgu izpildi. 

Tāpat arī minēto grozījumu izstrādes laikā ņemtas vēra Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vispārīgās nostādnes saistībā ar bērnu barošanu ar krūti. Saskaņā ar PVO rekomendācijām, optimāls un ieteicams bērna zīdīšanas veids ir ekskluzīvā zīdīšana (netiek dota nekāda cita barība vai šķidrums) līdz bērna 6 mēnešu vecumam, bet no 6 mēnešu vecuma zīdīšana tiek turpināta vismaz līdz 2 gadu vecumam, nodrošinot bērnam arī atbilstošu papildus barību. Tādējādi paredzamie grozījumi ar šajā kontekstā ir vērtējami kā atbilstoši.

Ministrijas pārstāve uzsver, ka nemainīgs paliek regulējums, kas paredz pārtraukumus bērna barošanai. Darba likuma 146.pants nosaka, ka:

"Darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, piešķir papildu pārtraukumus bērna barošanai. Par šādu pārtraukumu nepieciešamību darbinieks laikus paziņo darba devējam.

Pārtraukumus bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Ja darbiniekam ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Nosakot pārtraukuma piešķiršanas kārtību, pēc iespējas ņemamas vērā attiecīgā darbinieka vēlmes. 

Pārtraukumus bērna barošanai var pievienot pārtraukumam darbā vai, ja to pieprasa darbinieks, pārcelt uz darba laika beigām, darba dienas ilgumu attiecīgi saīsinot. 

Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu. Darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa."

Minētie likuma grozījumi patlaban vien ir izskatīti valsts sekrteāru sanāksmē, bet tie vēl būs gan jāskata valdībā, gan jāpieņem Saeimā. Izsludinātā likumprojekta apspriešana vēl turpinās un tajā saskaņošanas procesā vēl iespējamas izmaiņas. 

Iespējams, materiāla gatavošanā Jums varētu noderēt Veselības ministrijas apkopotie dati par bērna zīdīšanu.