Ja tu kļūsti par kredītu mantinieku - vai tas jāapmaksā? Ko vērts zināt par tuvinieku kredītiem

Šos jautājumus portālam www.kasjauns.lv skaidrojis zvērināts advokāts Aldis Gobzems un Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers. 

Kredītņēmējs ir godprātīgi maksājis kredītu, bet nomiris. Vai atlikusī summa ir jāatmaksā tuviniekiem? Kādi ir šie noteikumi? 

Aldis Gobzems: “Tuviniekiem jāturpina maksāt kredītu, ja viņi pieņem mirušās personas mantojumu, jo mantojumā ietilpst ne tikai mirušā manta, bet arī viņa parādi. Ja tuvinieki nekļūst par mirušās personas mantiniekiem, tad viņiem nav jāmaksā tās atstātie kredīti.” 

Ainars Balcers: “Mirušā kredītņēmēja saistības/parādi uz tuviniekiem, ja viņi nav devuši nodrošinājuma veidu – galvojums – vai nepieņem mantojumu, tāpat vien nepāriet. Savukārt, pieņemot mantojumu, tiek pieņemtas arī saistības. Noteikumi katrā situācijā ir jāvērtē individuāli. Jebkurā gadījumā, uzņemoties ilgtermiņa kredītsaistības, ikvienam ir vērts padomāt gan par savu, gan ģimenes drošību, un šādiem mērķiem bankas var piedāvāt dažādus apdrošināšanas risinājumus.” 

Tuviniekiem jāturpina maksāt kredītu, ja viņi pieņem mirušās personas mantojumu, jo mantojumā ietilpst ne tikai mirušā manta, bet arī viņa parādi. 

Ja pilngadīgs jaunietis paņēmis kredītu un izvairās no parāda atmaksas, vai atbildība jāuzņemas vecākiem vai citiem tuviniekiem? Vai drīkst parāda piedzinēji ierasties pie tēva darbavietā, lai veiktu viņa pilngadīgā bērna kredīta piedziņu? 

Aldis Gobzems: “Ja vecāki, citi tuvinieki nav uzņēmušies galvojuma saistības par šo jaunieti, tad viņiem nav jāuzņemas atbildība, kā arī pie viņiem nedrīkst ierasties parāda piedzinēji. Turklāt saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma noteikumiem piedzinējiem pat ir aizliegts trešajām personām izpaust jebkādu informāciju par parādnieku vai viņa parādu. Ja tomēr tā notiek, ieteiktu vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par to, ka piedzinējs vēršas pret vecākiem, tuviniekiem, bet parādniekam – Datu valsts inspekcijā par to, ka konfidenciāla informācija par viņu atklāta trešajām personām.” 

Vai pilngadīgas personas vecāki var aizliegt savam tuviniekam ņemt kredītus, ja iepriekšējā reizē viņi bijuši spiesti jau atdot aizņēmumu šā parādnieka vietā? 

Ainars Balcers: “Tā noteikti ir prātīga rīcība. Diemžēl tai ir tikai emocionālas sekas, par juridiskiem līdzekļiem šādam aizliegumam nav zināms.” 

Aldis Gobzems: “Šādu aizliegumu uzlikt nevar, izņemot, ja pilngadīgajam bērnam ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi. Tad viņa rīcībspēju var vienīgi ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un tas ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādu ierobežojumu piemēro ar tiesas palīdzību.” 

Kā var iekļūt melnajā sarakstā, pie cilvēkiem, kuriem aizdevumus vairs nedod? Un kā var izkļūt no šā saraksta? 

Ainārs Balcers: “Kredītu reģistrā informāciju par kavējumiem iekļauj, ja tie ir ilgāk par 60 dienām un pārsniedz 100 latu. Ir arī citas legālas datubāzes, kurās uzkrāj informāciju ne tikai par kredītu parādiem, bet arī par nesamaksātiem rēķiniem. 

Kredītu vēsture ir neatgriezeniska un ir ļoti svarīgs aspekts, lai saņemtu aizdevumu. Tā var vairot uzticību vai arī samazināt to. Parasti pirms jauna aizdevuma izsniegšanas kredītiestādes izmanto visus legālos datu avotus (klienta iesniegtie konta pārskati, kredīta izraksti, ieraksti Latvijas Bankas kredītu reģistrā u. c.), lai iespējami rūpīgāk izvērtētu potenciālā klienta spēju uzņemties atbildību par savām saistībām, tāpēc mans aicinājums ir censties būt disciplinētiem un veikt maksājumus, ievērojot grafiku. Savukārt, ja rodas kāda problēmsituācija, laikus vērsieties pie sava kreditora.” 

Aldis Gobzems: “Ja aizdevumu ņem no iestādes, kas ir Kredītu reģistra dalībnieks (piemēram, bankas), saskaņā ar Kredītu reģistra likuma noteikumiem informāciju par parādu ieraksta Kredītu reģistrā, ja maksājumu saistība kavēta ilgāk par 60 dienām un pārsniedz 100 latu. Ziņas Kredītu reģistrā glabā piecus gadus – ja parāds ir samaksāts, 15 gadus – ja nav samaksāts. 

Arī aizdevumu izsniegšanas un parādu piedziņas komersanti veido savus sarakstus ar parādniekiem, un tiem ir savi nosacījumi, kā tajos iekļūt un no tiem izkļūt. Šajos gadījumos jāpievērš uzmanība tam, vai līgumā ir paredzēts, ka jūsu dati (tostarp informācija par ņemto aizdevumu) ir iekļaujami šādos sarakstos un vai netiek pārkāptas fizisko personu datu aizsardzības prasības.” 

Autore: Anda Leiškalne, www.kasjauns.lv