Katram piektajam pieaugušajam Eiropā ir vāja lasītprasme un zemas matemātiskās prasmes

Kā portāls mammamuntetiem.lv uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā, OECD pētījumā atklāts, ka ceturtdaļai pieaugušo Eiropas Savienībā (ES) nav pamatprasmju, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus modernajā uz zināšanām balstītajā ekonomikā.

Tādējādi, pētījums norāda uz trūkumiem ES valstu izglītības sistēmās. Piemēram, konstatēts, ka katrs ceturtais Eiropas pieaugušais neprot efektīvi lietot datoru un katram piektajam ir vāja lasītprasme un zemas matemātiskās prasmes.

Šie dati rada bažas par to, ka veidojas vāju prasmju "slazds", proti, tie iedzīvotāji, kuru pamatprasmes ir vājas, nevar atrast darbu un viņiem nav iespējas turpināt izglītošanos. Tas savukārt rada situāciju, ka viņiem nav iespēju iegūt prasmes, kas vajadzīgas, lai atkal iekļautos darba tirgū.

...cilvēkiem, kas nesen beiguši skolu Somijā vai Nīderlandē, ir labāki rezultāti nekā augstskolu absolventiem no citām Eiropas valstīm...

Pētījumā norādīts, ka šādās lamatās daļa iedzīvotāju, iespējams, jau nonākuši, jo to cilvēku starpā, kuru lasītprasme un māka lietot datoru ir viszemākā, bezdarbs ir divreiz izplatītāks nekā sabiedrībā kopumā.

Tajā pašā laikā tika secināts, ka pastāv lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm. Piemēram, cilvēkiem, kas nesen beiguši skolu Somijā vai Nīderlandē, ir labāki rezultāti nekā augstskolu absolventiem no citām Eiropas valstīm.

Pētnieki norāda, ka ES dalībvalstīs ir jāuzlabo izglītošana, lai visiem eiropiešiem būtu modernajā pasaulē vajadzīgās prasmes. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mūžizglītības nodrošināšanai un to cilvēku izglītošanai, kas šobrīd ir ārpus darba tirgus, jo stabilas prasmes sniedz pozitīvu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un sabiedrības attīstībā. 

Viens no ES piedāvātajiem risinājumiem ir jaunā programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+". Tā atbalstīs arī projektus, kas pieaugušajiem palīdz iegūt un pilnveidot prasmes, kas nepieciešamas, lai sekmīgi iekļautos sabiedrībā un gūtu panākumus dzīvē.

Pētījumā tika iesaistīti 166 000 iedzīvotāji no 24 valstīm - 22 OECD dalībvalstīm  (Austrālija, Austrija, Beļģija (Flandrijas reģions), Kanāda, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Japāna, Holande, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Slovākija, Spānija, Zviedrija, ASV)  un 2 partnervalstīm – Kipras un Krievijas Federācijas.

Latvija OECD pētījumā nav piedalījusies.