CV – tukšs, pieredzes nav, darbā neviens neņem. Vai prakse ir izeja?

Izvēles iespējas -  0,3% Latvijas uzņēmumu? 
Portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins atklāj, ka situācija prakšu sfērā esot bijusi gaužām bēdīga vēl salīdzinoši nesen: „Pirms desmit gadiem prakšu kustība Latvijā tikai sāka veidoties, prakses iespējas piedāvāja tikai daži darba devēji. Nebija īstas skaidrības, kur jauniešiem meklēt prakses iespējas, pat augstskolu karjeras centri neeksistēja, arī interneta sludinājumu iespējas bija maz attīstītas pat darbu sektorā.” Šādā situācijā studentiem pamatā bijušas vien divas iespējas – individuāli meklēt uzņēmumu attiecīgo pārstāvju kontaktinformāciju vai arī izmantot pazīšanās. Prakses portāla vadītājs apgalvo, ka šī brīža situācija esot nesalīdzināmi labāka: „Darba devēji ir atvērti prakses iespējām, lielākā daļa ik gadu uzņem vairākus praktikantus. Jauniešiem informācija par prakses iespējām ir pieejama visur – augstskolā, karjeras centros, darba sludinājumu portālos un arī darba devēju mājas lapās. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce gan piemin, ka 99,7% ir mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem ir grūtāk nodrošināt prakses vietas un tas arī esot būtisks šķērslis kārotās prakses vietas atrašanai. 

Nekvalitatīvā praksē lielākoties vainojami studenti 
No studējošo puses nereti nākas dzirdēt pārmetumus par darba devēju attieksmi. Students, kuram CV pagaidām ir tukšs un pieredze niecīga, darba devēju neinteresē ne kā potenciālais darbinieks, ne praktikants, savukārt pieredzi iegūt attiecīgi kļūst teju vai neiespējami. Problēmas reizēm atklājas arī tad, kad grūtākais, šķiet, paveikts un prakse atrasta, proti, topošajam speciālistam netiek uzticēti atbilstoši, iemaņas nostiprinoši pienākumi vai vienkārši veikts ieraksts attiecīgajos dokumentos un ieteikts doties mājup – izbaudīt brīvdienas. Jānis Logins apstiprina, ka par šādiem gadījumiem tik tiešām ir dzirdēts, bet pie nekvalitatīvas prakses iegūšanas tomēr parasti vainīgs ir pats praktikants: „Drīzāk teiktu, ka jaunieši darba devējiem prasa, lai parakstītu prakses dokumentus, bet reālu praksi nebūtu nepieciešams iziet. Arī mums Prakse.lv ir bijuši šādi gadījumi. Jauniešiem ir jāsaprot, ka tā ir iespēja mācīties un iegūt darbu.” 

Praksei nederīgs zināšanu līmenis 
Arī citas iesaistītās puses apgalvo, ka prakses laiku lielākoties sev sabojā paši studenti. LDDK pārstāve skaidro kādēļ praktikantiem bieži vien netiek uzticēta pienācīga atbildība: 
„Runājot par darba devēju attieksmi pret praktikantiem, jāatzīmē, ka  to iegūtais teorētisko zināšanu līmenis ļoti bieži ir pārāk zems, līdz ar ko darba devējs nevar uzticēt praktikantam atbildīgo uzdevumu izpildi. Pērn, tiekoties ar uzņēmumiem Latvijas reģionos, saņēmām sūdzības par izglītības kvalitāti un to, ka praktikantu un absolventu zināšanas nav pietiekamas darba pienākumu izpildei.” Par šo, domājams, vismaz daļēji atbildīgas ir izglītības iestādes, taču arī to pārstāvji ar pirkstu norāda uz studentiem. ”Nepilnvērtīga prakse, tomēr ir arī saistīta ar jaunieša prakses vietas izvēli. Mūsdienu informācijas pieejamība sniedz iespēju izpētīt uzņēmumu, un izvēlēties sev piemērotāko – vidi, kur vari apgūt pēc iespējas vairāk,” apgalvo RTU karjeras centra dibinātāja Liene Rubina. 

Studentiem nav motivācijas 
Prakse topošajam profesionālim dod iespēju veikt savā CV, iespējams, pirmo tiešām nozīmīgo ierakstu – par reālu pieredzi konkrētā amatā. Sfēras speciālistiem jautājām - kādas ir lielākās kļūdas no kurām nepieciešams izvairīties, lai atrastu kvalitatīvu prakses vietu? „Balstoties uz vairāku gadu pieredzi, varu teikt, ka galvenais šķērslis  jauniešiem ir motivācijas trūkums. Jaunietis nevēlas ieguldīt savu laiku un darbu uzņēmumā, ja nesaņem par to atalgojumu, savukārt uzņēmums nevēlas ieguldīt laiku un naudu jaunietī, par kuru viņš nav pārliecināts,” situāciju skaidro Logins. Eksperts uzsver, ka runājot par bieži apspriesto apmaksātas prakses jautājumu, esot jāsaprot, ka atalgojumu klājas pieprasīt tikai tad, ja spēj sniegt reālu, izmērāmu pienesumu darba devējam. Logins atklāj, ka studentu vidū bieži vien sastopama arī pagalam kļūdaina pārliecība, ka prakses vietas meklēšana ir mācību iestādes pienākums. LDDK pārstāve Anita Līce savukārt uzsver, ka svarīga esot abu pušu motivācija: „Ja prakse notiek formāli, ķeksīša pēc, ieguvējs nebūs neviens, ne students, ne darba devējs ilgtermiņā. Students labākajā gadījumā iegūs formālu izglītības diplomu bez kvalitatīvām praktiski pielietojamām zināšanām, bet darba devējs būs pielicis roku pie nekvalitatīvas izglītības veicināšanas.” 

Avots: www.kasjauns.lv