Seši gudri padomi, kā vasarā strādāt gudrāk, nevis vairāk

Strādā, kad esi savu spēju augstumos, un attiecīgi plāno arī savus darbus
Djūka universitātes profesors Dans Arieli secinājis, ka cilvēki visproduktīvākie ir divas stundas pēc tam, kad ir pilnībā pamodušies. Diemžēl lielākā daļa šo laiku iznieko, esot ceļā uz darbu vai darot citas vienmuļas lietas.

“Lai mēs varētu no rīta pamosties, iedzert smaržīgu tēju vai kafiju, un uzreiz ķerties pie pirmajiem darbiem, jāmaina ne vien darbu plānošana, bet arī attieksme pret darbu kopumā. Proti, darbam jākļūst par rezultātu, ko sasniedzam, nevis fiziskai vietai, kur atrodamies. Šeit ir svarīga arī darbadevēja un darbinieka vienošanās,” uzskata BiSMART eksperts, “Telia Latvija” Tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Paurs.


Iepriekšējā vakarā izlem, ko tu nākamajā dienā gribi paveikt kā pirmo
Pirms laidies miegā, izdomā pie sevis, kas nākamajā dienā jāpaveic kā pirmais. Kad pamosties vai ierodies birojā, ķeries tieši pie šā uzdevuma. 


Visražīgākais laiks pirmdienās plkst.10:01 no rīta
Kā noskaidrots “Microsoft Office 365” pētījumā, tad visražīgākais laiks ir pirmdienās pulksten 10:01, kamēr viszemākais ražīgums ir otrdienās pulksten 16:00. Tāpēc, ja jādara darbi, kas prasa koncentrēšanos un ko ir svarīgi pabeigt operatīvi, tos labāk iesākt pirmdien no rīta.

Pēc tam, kad esi kādu brīdi koncentrējies, ieturi pauzi
Koncentrēšanās ir kā muskulis, lai mēs spētu būt produktīvi, pēc tam, kad esam kādu brīdi pilnībā koncentrējušies, vajag 100% atslābināties.
„Prātu var atpūtināt, vienkārši meditējot vai kā citādi „atslēdzoties” no apkārtējās kņadas. Piemēram, aizvien populārāka kļūst apzinātības prakse: fokusēšanās uz to, kas notiek tieši šeit un tagad, nevērtējot notiekošo. To var paveikt pat kādā klusākā biroja vietā, austiņās klausoties piemērotu mūziku vai dodoties īsā pastaigā. Tas ļauj samazināt stresu un paskatīties uz lietām no malas. Vēlams to darīsiet regulāri: katru dienu vai vismaz vairākas reizes nedēļā,” skaidro organizāciju psihologs Reinis Lazda. 
 

Plāno darbus prioritārā secībā un turies pie šā saraksta
Darbu bieža pārtraukšana, pārslēgšanās no viena uzdevuma citu, iepriekšējo nepabeidzot, ir viens no iemesliem, kas būtiski pazemina biroja darbinieku ražīgumu. 

“Pārtraucot darbu un vēl atgriežoties pie tā, tiek traucēti tā dēvētās prospektīvās atmiņas procesi, kas atbild par to, lai mēs atcerētos izdarīt plānoto darbību konkrētajā brīdī vai kaut kad nākotnē. Tāpēc nereti kāds darbs tiek aizmirsts, kas var radīt arī zaudējumus. 

“Microsoft” pētījums liecina, ka 40% gadījumu pārtrauktā darbība tiek atsākta kaut kad vēlāk,” sacīja “Microsoft Latvia” vadītājs Ēriks Eglītis. 

Lai mazinātu šos nevēlamos traucēkļus, brīžos, kad vajag īpaši koncentrēties, ieteicams, izslēgt ienākošo e-pasta paziņojumus, čata programmas, atslēgt internetu telefonam un pat pabrīdināt kolēģus, lai kādu brīdi netraucē.

Nekādu telefonu guļamistabā!
Kā zināms, lai darbi veiktos, svarīga ir arī sakārtota privātā dzīve. “Journal of Neuropsychotherapy” iesaka – ja dzīvojat kopā ar otru pusīti, tad nekādu telefonu guļamistabā! Žurnāla veiktais pētījums atklāja, ja attiecībās viens no cilvēkiem lieto jebkāda veida tehnoloģijas vairāk un biežāk nekā otrs, tad tas liek šim otrajam cilvēkam justies ignorētam un atstumtam.

Varētu teikt, ka darbā kā procesā mēs esam piedzīvojuši vairākas revolūcijas. Pirmā, kad, sākoties industriālajam laikmetam, tika noteikta normēta darba diena; otrā, kad mūsu dzīvēs ienāca internets un viedās tehnoloģijas, kad darba dienas robežas kļuvušas izplūdušākas.