Četri ģenētiskās nabadzības iemesli. Izlasi, bet NEMĀCI to saviem bērniem
Gan bagātība, gan nabadzība ir prāta stāvoklis, ne tikai valsts sociālekonomiskais stāvoklis. Dažreiz ir ļoti grūti pieņemt apziņu, ka paši esam atbildīgi par to dzīves līmeni, kuru sev un saviem bērniem esam radījuši. Par nabadzības rašanās iemesliem grāmatā “Natālijas Greisas likumi” stāsta biznesa trenere no Krievijas Natālija Greisa.
Lūk, četras izplatītas domāšanas un uztveres kļūdas, kas
aizšķērso ceļu uz cilvēka cienīgu dzīvi un emocionālo
labsajūtu.
Mentalitāte
Grāmatas autore, kas, līdzīgi kā daudzi no mums, augusi vēlīnos
padomju gados, atcerās kādu savas bērnības epizodi. Kopā
ar draudzeni viņas lēkājušas pa dīvānu, kura atsperes
jau sen bija nokalpojušas savu darba mūžu, bet tā kā dīvāniņš vēl
nebija izmests, tad tīri labi derēja bērnu dauzonībām.
Pēc 20 gadiem viņa apciemoja savu bērnības laika draudzeni un
atklāja, ka vecā, sen jau salauztā mēbele joprojām stāv istabas
stūrī.
Turklāt pa šiem diviem gadu desmitiem dzīvoklītis bija nolaists vēl vairāk, sienas bija netīras, griestu stūri nopelējuši, logi noputējuši, spogulis ieplaisājis.... Pat ja nav naudas jaunām mēbelēm, tad tomēr visbiežāk nabadzība, netīrība un nevīžība iet roku rokās. Netīrība un nevīžība nav nabadzības izpausmes, bet gan īpašs domāšanas veids, kas pieļauj par sevi nerūpēties tieši tāpat, kā ļaut iegrimt netīrībā videi, kurā dzīvojam. Padomājiet par šo sakarību!
Sīkmanīga domāšana
Ko tas nozīmē - būt sīkmanīgam? Tas ir tad, ja sekcijā tev stāv
eleganti un skaisti porcelāna trauki, bet tēju katru rītu tu
dzer no ieplaisājušas un apdrupušas krūzītes. Šīs izpausmes
bieži var novērot pie gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas
piedzīvojuši trūcīgus laikus, tomēr nav vērts saglabāt šo ieradumu
- apdalīt pašam sevi. Negaidi Lielo Dienu, kad būs iemesls
celt galdā pašu labāko. Katra diena jādzīvo kā svētki. Gaidot
īsto dzīvi, esošā diena paiet nabadzībā un pieticībā.
Pelnrušķītes kompleksi
Krājkasīte, kurā katru dienu tiek iemesti pāris eiro, lai
pēc 10 gadiem tiktu pie kārotās vasarnīcas ,neatmaksājas,
ja tas tiek darīts uz tuvinieku un bērnu prieka rēķina. Nevienam
nebūs vajadzīga mājiņa, kurā pavadīt brīvdienas, ja tas būs
izdarīts uz citu mazo ikdienišķo prieciņu rēķina. Laimīga bērnība
bez saldumiem, karuseļiem un kopīgiem izbraucieniem kopā ar ģimeni
nav iedomājama. Bezgalīgu taupīšanu iemācās arī bērni, kas
vēlāk, izaugot, no vienas puses kautrējas no nabadzības, bet no
otras puses savādāk dzīvot neprot.
Patiesībā labi izskatīties un uzvesties ar pašcieņu, neuzsverot nemitīgu vajadzību taupīt, var ikviens. Iemāciet savām meitām būt sievišķīgām ar tiem līdzekļiem, kas ir pieejami. Nelieciet taupīt un neuzveriet to, ka sievieti krāšņo pieticība un pelēcība. Tā nav! Pārlieka taupība bez pamatotas vajadzības nogalina sievišķību un audzina Pelnrušķītes, kas baidās tērēt naudu savām vajadzībām un priekam pat tad, kad nauda ir. Nopērkot kaut ko sev, rodas vainas sajūta. Tā vietā, lai priecātos, garastāvoklis pasliktinās. Bailes pazaudēt naudu ir vēl viens iemācītās nabadzības piemērs.
Neapzināta programmēšana
Bērni,kas ikdienā redz nabadzību, trūkumu, nevīžību, neapzināti
iemācās domāt, ka tā ir normāla situācija. Pusaudžu gados viņi sāk
apzināties, ka dzīvo trūkumā, sākumā viņi kautrējas, pie tam -
pieņem kā normu. Tiesa, ir daži cilvēki, kurus nomācošā nabadzība
bērnībā motivē izrauties no bezcerīgā stāvokļa, tomēr tie ir
salīdzinoši reti garījumi.
"Bagātība ir prāta stāvoklis", tieši tāpat kā nabadzība -
tas ir domāšanas veids.
Avots: http://happyphilosophy.ru/