Pētījums: Laime ir atkarīga no veselības un draugiem, nevis naudas
Pētnieki apgalvo - lai pārliecinoši un gandrīz vienmēr justos laimīgs, pirmkārt, nepieciešams, sakārtot garīgo veselību. Joprojām vairums cilvēku par laimes avotu uzskata pilnīgu finansiālu labklājību, bet pētnieki saka, ka tā vis neesot.
Londonas ekonomikas skolas (London School of Economics) pētījumā
atklājas, ka par galveno nelaimes cēloni cilvēki uzskata
neizdevušās attiecības un fiziskas un garīgas slimības, nevis
naudas problēmas un nabadzību. Depresijas izārstēšana un trauksmes
mazināšana uzlabotu pašsajūtu par 20%. Savukārt, ja likumdevēji
veiktu izmaiņas, kas mazinātu finansiālo nabadzību, emocionālā
labklājība uzlabotos tikai par 5%.
Lords Ričards Lejards (Lord Richard Layard), kas vadīja pētījumu,
secinājis, ka 50 gadu laikā cilvēki nav kļuvuši laikīgāki, lai arī
vidējais ienākumu līmenis vairumā Rietumu valstu ir
dubultojies.
Pētījumā ar nosaukumu "Origins of Happiness" parādīts, ka cilvēku apmierinātības līmeņa noteikšanai jābūt katras valdības prioritātei. Valsts, kas ieguldītu līdzekļus un palīdzētu iedzīvotājiem ārstētiem no dažādiem psiholoģiskiem traucējumiem un garīgām slimībām, piemēram, depresijas, ātri atgūtu ieguldītos līdzekļus - uzlabotos iedzīvpotāju darbaspējas, būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, samazinātos sociālo pabalstu slogs un valsts dotētie ārstniecības izdevumi.
"Cīņa ar depresiju būtu četrkārt efektīvāka nekā cīņa ar nabadzību.
Tā arī pati par sevi atmaksātos," sacīja R. Lejards.
Valsts organizācijām, tai skaitā skolām, ieteikts
koncentrēties uz depresijas un garīgo slimību problēmu
novēršanu. Tas nozīmē, ka valdībām principā jāmaina mērķi - radīt
nevis bagātību, bet labklājību, uzskata Lejards. "Pagātnē valsts
(LIelbritānija) ir veiksmīgi cīnījusies ar nabadzību, bezdarbu,
rūpējusies izglītību un fizisko veselību. Bet tagad tikpat būtiski
ir risināt problēmas, kas saistītas vardarbību ģimenē, alkoholismu,
depresiju un trauksmi, jaunatnes emocionālajām problēmām. Šiem
būtu jākļūst par galvenajiem valsts mērķiem."
Ekonomists apgalvo, ka tas ir lāsts bērniem, ka sabiedrība viņus
vērtē tikai pēc viņu sasniegumiem izglītības jomā. "Laimīgas dzīves
svarīgākais faktors nav bērna izglītība, bet gan viņu emocionālā
veselība. Ir arī spēcīgi pierādījumi tam, ka skolām ir liela
ietekme uz bērna emocionālo veselību, attiecīgi tā skola, uz kuru
dodas bērns, ietekmēs gan viņa emocionālo labklājību, gan eksāmenu
sniegumus."