Tu būsi tik laimīga, cik brīvas būs tavas domas jeb Māņticības spožums un posts

Māņticība ir aizspriedumi, kuri rodas tad, kad cilvēks novēro parādības, kuras nespēj izskaidrot vai arī savas nezināšanas dēļ nespēj saprast tās cēloņus, un tādēļ šīs parādības dažkārt tiek uzskatītas par pareģojošām zīmēm, skaidro psihoterapeits Artūrs Utināns. Tā ir ticība pārdabiskajam un paranormālajam, ticība spokiem un komunikācijai ar mirušajiem. Māņticīgi cilvēki mēdz nesāt sev līdzi veiksmes talismanus, veikt it kā maģiskus žestus un rituālus, kas pēc viņu domām nes veiksmi. Tā ir ticība likteņa zīmēm, kas kaut kādā veidā brīdina par potenciālām briesmām. Un tad kāda cita zīme, piemēram, krustiņš, mūs pieskata un pasargā. Fizika šādus spēkus nav apstiprinājusi, tāpēc ticība tādiem spēkiem vai parādībām pieder pie maģiskās domāšanas. 

Māņticība kopumā ir destruktīva un personības izaugsmi bremzējoša, jo cilvēks lielā mērā savas dzīves svarīgos lēmumus atstāj nejaušību un kādu ārējo faktoru ziņā. Par spīti tam māņticību mēdz iedalīt negatīvajā un pozitīvajā. Negatīvā ir tāda, kas vērsta uz negatīvo – nelaimi, neveiksmi, problēmām, sarežģījumiem, rada trauksmi. Pozitīvā māņticība cilvēkos var radīt nomierinošu efektu, tajā pašā laikā tai ir kāds mīnuss, ar ko jārēķinās, – to lieto, lai izvairītos no sliktā, novērsu nelaimi. Tātad, būtībā arī liek domāt par slikto. “Tad nu katra paša ziņā ir tas, cik brīvi mēs dzīvojam un cik daudz ļaujam nejaušībai un ārējiem faktoriem mūs ietekmēt,” rezumē speciālists.

MĀŅTICĪBA NR.1. Ja iesi zem pieslietām kāpnēm vai kāpsi uz akas vākiem, tevi piemeklēs liksta. Ja iesi atmuguriski, mātei kapu uzmērīsi. 
Pirms analizējam kādus īpašus māņticības jeb maģiskās domāšanas piemērus, A. Utināns min kādu sen dzirdētu zīmīgu stāstu. Saimniece, cepot cūkas stilbiņu, vienmēr nocirta gaļas gabala tievo galu. Kad viņai vaicāja, kāpēc, sieviete atbildēja, ka tā esot pareizi, tā darīja viņas māte. Māte atbildēja līdzīgi – tā darīja mana mamma, tādēļ arī es tā darīju. Savukārt ģimenes vecākā sieviete smejoties atteica – nekā neparasta, es tā darīju, jo man vienkārši cepešpanna bija par mazu, lai visu lielo gabalu uzliktu. 

Ar māņticību esot līdzīgi. Kas zina, kādi iemesli bijuši vienai vai otrai darbībai vai tieši pretēji – ne-darbībai. Ļaudis uzskata, ka iešana zem kāpnēm nes nelaimi, jo atmodinot ļaunos garus. Arī kāpšana uz aku vākiem nesot nelaimi. Patiesībā šāda veida māņticības bieži vien ir racionāli skaidrojamas – tikai iemesls vai nu piemirsies, vai arī nekad nav bijis formulēts – mamma tā teica, tad arī tā ir. Lai gan mamma ar to bija domājusi drošību – neej zem kāpnēm, jo kaut kas var uzkrist uz galvas. Savukārt atpakaļgaitā diez vai ir iespējams mērīt kapu. Ne mammas, ne tēta, ne kaimiņa, ne savu. Ļoti iespējams arī te senči domājuši par drošību – iesi atmuguriski, pakritīsi, savainosi galvu vai muguru. Taču ārstēšanās iespējas senāk bija salīdzinoši švakas. 

Svarīga tikšanās 13. datumā piektdienā? Lūdzu – pieklauvē pie koka un lieta darīta! Melns kaķis pārskrēja pār ceļu? Trīs reizes pārspļauj pār kreiso plecu un bez bēdu vari doties tālāk uz savu eksāmenu vai darba interviju.

MĀŅTICĪBA NR.2. Izbērts sāls un sasists spogulis ir nelaimes vēstnesis. 
Šāda veida māņticības arī nāk no senākiem laikiem, kad lietām bija lielāka materiālā vērtība – sāli un spoguļus veda no tālienes un pirka turīgi ļaudis par lielu naudu! Kāpēc joprojām mūsu salīdzinoši augstās izglītības laikmetā pastāv šāda māņticība? “Maģiskajai domāšanai ir zināms bioloģisks pamats – smadzenēs ir izveidojušies īpaši centri, kas cilvēkam liek izdomāt cēloņu un seku sakarības – kāpēc notika tas, kas notika? Tā kā senos laikos daudzas lietas vienkārši nebija iespējams izskaidrot, jo pietrūka reālo zināšanu, piemēram, kas ir vīrusi, kā tie darbojas, kā galvā veidojas domas, kā veidojas cilvēka apziņa, kas ir zibens un citas, līdz ar to to daudzas lietas piedēvēja neredzamiem spēkiem,” stāsta psihoterapeits. 

MĀŅTICĪBA NR.3. Piektdiena, trīspadsmitais – nelaimīgāk vairs nevar būt.
Viena no lietām, ar kuras palīdzību pārmantojam māņticību, ir kultūra. Ne visām tautām ir vienādas māņticības izpausmes. Eiropeiskajās valstīs daudzi tic, ka 13. datums piektdienā jebkurā mēnesī ir slikta zīme. Šī māņticība ir tik izplatīta, ka daudzās viesnīcās nebūvē 13. stāvu, aviokompānijas neizsniedz biļetes trīspadsmitajā rindā. Ir cilvēki, kuri nepērk mašīnu, kam numura zīmei skaitļu summa ir 13. Dažādas aptaujas pat ir apstiprinājušas, ka sievietes autovadītājas piektdienā 13. datumā pie auto stūres ir daudz nemierīgākas un ar lielāko potenciālu iekļūt avārijas situācijās. Taču - kā mūs var ietekmēt skaitlis 13? Un patiešām – ir zemes, kurās mūsu neveiksmju skaitļi ir pavisam nekaitīgi, bet mūsu laimes cipari – no tiem gan jāsargās! Kāpēc tā notiek? Psihoterapeits A. Utināns skaidro: “Līdzīgi kā cilvēki no paaudzes paaudzē nodod gēnus, tāpat tālāk tiek nodots domāšanas veids. Cilvēks nomirst, bet domas dzīvo bērnos un bērnu bērnos. Ir idejas un priekšstati, kas laika gaitā mainās un modificējas, bet ir māņticības, kas paliek kā ļoti stabilas un noturīgas vērtības. Jēdziens “senču gudrība” ir viens no kanāliem, kā mēs kaut ko pārņemam un nododam tālāk.  Bet no zinātnes viedokļa nav tādas “senču gudrības”, drīzāk ir senču dumjība. Un te nav stāsts par smadzeņu spējām – intelektuāli viņi bija tādā pašā pakāpē kā mēs. Vienkārši nebija zināšanu, tādēļ lietas un parādības skaidroja pēc tā laika izpratnes.”

MĀŅTICĪBA NR.4. Ja melns kaķis šķērso tev ceļu, jādodas atpakaļ, citādi būs nelaime. 
Uzskats par nelaimi vēstošo melno kaķi ir klasiska negatīvā mānticība, no kuras jāatbrīvojas visdrīzākajā laikā. Nevajadzētu savas dzīves virzību atstāt nejaušību ziņā. Tāpat nevajag meklēt zīmju piepildījumu – tīšu prātu stāvēt ceļa vidū, pār kuru tikko pārskrējis melnais kaķis, tādējādi vācot datus. Jo fakts ir viens – meklēsi nepatikšanas, tās arī atradīsi. Ja dienā atrodi un īpaši akcentē kādu sliktu notikumu, līdzsvaram ir jāapzinās arī labie notikumi. Piemēram, draugs piezvanīja pateica, ka parādu neatdos, bet toties darbā saņēmi prēmiju. Steidzoties uz darbu, nolūza mīļākajiem zābakiem papēdis, bet toties izdevās paveikt kādu ilgāk iekavētu darbu. Ja cilvēks meklē un vēro negatīvās nākotni skaidrojošās zīmes, viņš akcentē tieši slikto ziņu. Bet kopumā stāsts ir tikai par to, ko mēs vēlamies redzēt un sadzirdēt. Pamēģini objektīvi saskaitīt reizes, kad ļaunu vēstošais pareģojums nav piepildījies! “Māņticība balstās uz principa, ka atceries, kas piepildījās, bet neatceries to, kas nenotika,”uzsver speciālists. Ne tikai atceries, bet arī pastāsti citiem. Horoskopi apgalvo, ka, piemēram, skorpioni, ir radoši. Un tiešām – var nosaukt virkni šajā zīmē dzimušu mākslinieku, bet tajā pašā laikā astrologi nesaskaita tos miljonus cilvēku, kuri dzimuši šajā zīmē un nepavisam nav radoši. Tāpat vienmēr ir interpretācijas, ko nozīmē, piemēram,  finansiāla neveiksme. Nepieciešamība ņemt kredītu, neplānots un nepārdomāts pirkums? Veikalā nebija iedomātās preces? Nedabūji kāroto prēmiju? Rezumējot – meklē notiekošajā racionālo un uzņemies atbildību par savu dzīvi! 

MĀŅTICĪBA NR.5. Lai novērsu nepatikšanas, trīs reizes jāpieklauvē pie koka vai trīs reizes jāpārspļauj pār kreiso plecu. 
Māņticība bijusi jau tajos laikos, kad dzīvniekus alu cilvēki medīja ar koka nūjām. Sadzirdot aizdomīgu un nepazīstamu troksni, viņiem lielāka iespēja bija izdzīvot vienkārši bēgot, nevis racionāli cenšoties noskaidrot trokšņa cēloni, vai arī saceļot troksni, lai bīstamo zvēru aizbiedētu. Iespējams, tāpēc tu skaļi spļauj pār plecu vai sit pie koka, kad kāds pasaka kaut ko sliktu vai kaut ko, kas var mainīt likteni uz slikto pusi. “Ja pieejam jautājumam pragmatiski, tad vajadzētu varēt katru negatīvo nākotnes paredzējumu vienā mierā novērst ar pozitīvo. Svarīga tikšanās 13. datumā piektdienā? Lūdzu – pieklauvē pie koka un lieta darīta! Melns kaķis pārskrēja pār ceļu? Trīs reizes pārspļauj pār kreiso plecu un bez bēdu vari doties tālāk uz savu eksāmenu vai darba interviju. Nēsā kaklā pakārtu laimes amuletu un vispār bēdu nezināsi,” ar smaidu iesaka A. Utināns.  

MĀŅTICĪBA NR.6. Veiksmei kastanis kabatā un laimei mezgli lakatā. 
Taisnības labad jāteic, ka no māņticības nemaz nav tik viegli tikt vaļā. Zinātnieki spriež, ka katra cilvēka ticības, tai skaitā māņticības līmeni, nosaka ne tikai vēsturiskā pieredze, kultūra, tradīcijas un izglītības līmenis, bet arī ģenētiskie faktori. Tas nozīmē, ka patiesībā lielākā daļa no mums nekādi nevar būt pilnībā neticīgi vai nemāņticīgi. Šobrīd valda uzskats, ka cilvēki rezonē zinātniskās (kritiskās) domāšanas virzienā, īpaši tas izteikts Ziemeļu valstīs, Skandināvijā, tomēr visticamāk vienmēr būs sabiedrības daļas, kas būs vairāk māņticīgas un būs tādas, kas domās racionālāk. Lai cilvēki vieglāk atteiktos no maģiskās domāšanas, ir jāmaina izglītošanas veids – daudz vairāk bērniem jāmāca kritiskā domāšana. 
Ko no šī varam secināt? Ja nespējam tikt vaļā no māņticības, izmantojam to lietderīgi – tā, lai mūsos veicinātu pozitīvo domāšanu un mazinātu trauksmi. Piemēram, kastaņu lasīšana pati par sevi nav nekas slikts, būt saskarē ar dabu ir relaksējoši un nomierinoši. Ja ejot uz svarīgu tikšanos pa ceļam kabatā aptausti kastani vai kādu citu sev nozīmīgu amuletu, tu, visticamāk, domā labas un nomierinošas domas. Arī veiksmes zeķu vilkšana vai īpašās somiņas lietošana var nebūt kaitīga pie nosacījuma, ka reizē ar somiņas nolietošanu nebeidzas veiksme cilvēka dzīvē. Ir arī citi rituāli, ko cilvēki veic noteiktos dzīves brīžos, piemēram, iet uz kapiem mirušajiem tuviniekiem lūgt svētību, noliek baznīcā sveci. Šādi rituāli ir pozitīvi pēc būtības, jo vērsti uz attīstību, progresu. 

Te varam runāt arī par tādu fenomenu kā Placebo efekts. Jā, Placebo efekts zināmā mērā ir ticības forma, tomēr jāizšķir tas, ka ar Placebo efekta palīdzību nevar izārstēt visu. Tas iedarbojas uz neiropsiholoģiskiem faktoriem – cilvēkam paliek labāk un mazinās sāpes, jo ķermenis izstrādā kādus hormonus, rezultātā uzlabojas garastāvoklis un uzlabojas kopējā pašsajūta. Bet tas nebūt nenozīmē, ka tiek izārstēta pamatkaite. Tātad – pozitīva domāšana ir ļoti svarīga, bet nedrīkst pazaudēt racionālo saprāta balsi. 

Visticamāk lielākā daļa no mums ir kaut pavisam nedaudz un tomēr māņticīgi. Viens ik rītu lasa horoskopus, cits saudzē zirnekļus mājas svētībai un nobučo nokritušu maizīti, tādējādi sargājot pārticību. Vēl kāds neslauka ar slotu pāri slieksnim, lai laimei neaizbērtu acis. Psihoterapeits A. Utināns netic, ka jebkad cilvēce nonāks līdz absolūtai spējai savu dzīvi nevērtēt caur māņticības prizmu, taču cer, ka cilvēki daudz vairāk analizēs ar racionālu pieeju. Ko darīt tiem, kas lasa horoskopus un pirms svarīga pasākuma uzdanco veiksmes deju? Vairāk domāt par to, ko vēlies panākt un ko no tevis prasīs mērķu sasniegšana, pārdomāt reālos iespējamos šķēršļus un ko darīt, lai tos pārvarētu. Mācīties uzņemties atbildību un pateikt “nē”.  Un tad tu būsi laimīga tāpēc, ka tavas domas būs brīvas, nevis tāpēc, ka žurnālā rakstīts “Mežāžiem veiksmīga diena”.