12 hobiji, kas attālinās smadzeņu novecošanu. Sāc jau tagad!
Noveco ne tikai ķermenis, bet arī smadzenes. Jau vairākus gadu desmitus par Alchemiera saslimšanas labāko profilaksi un vecuma denences attālināšanas līdzekli uzskata nemitīgu smadzeņu nodarbināšanu un trenēšanu. Valodas, jauni hobiji, nepārtraukti garīgi izaicinājumi palīdz ilgāk saglabāt skaidru prātu, labu atmiņu un intelektu arī lielākā vecumā.
Šie 12 hobiji īpaši efektīvi pilnveido un saglabā kognitīvās funkcijas, un derēs gan jauniem, gan vecākiem cilvēkiem. Nekad nav par vēlu vai par agru kādu no tiem pamēģināt.
Meditācija
Meditācija samazina stresa līmeni, pazemina asinsspiedienu, uzlabo imūnsistēmas darbību, veicina koncentrēšanās spējas. Tikai 10 minūtes pareizi un pilnībā veiktas meditācijas būtiski uzlabo pašsajūtu un smadzeņu darbību, kas ir pierādīts arī pētījumos.
Dārza darbi
Ne velti saka, ka vēlme darboties pa dārzu ir viena no brieduma pazīmēm. Organisms pats jūt, ka stādīšana, ravēšana un paveiktā vērošana samazina kortizona jeb stresa hormona līmeni, uzlabo emocionālo pašsajūtu un paaugstina pašvērtējumu, jo kur gan citur vairāk kā savā dārzā uzreiz var redzēt paveiktā darba augļus? Regulāri dārza darbi samazina demences jeb vecuma plānprātības risku par 35%. Svaigā gaisa ietekme uz veselību arī ir neapstrīdama,
Ēdiena gatavošana
Dažādās valstīs veiktie pētījumi apstiprina faktiski jau zināmo - tie, kas gatavo mājās, ēd un dzīvo kopumā veselīgāk. Viņi var izvēlēties veselīgākos produktus un gatavot pēc veselīgākām tehnoloģijām. Gatavošana, ja tas dod gandarījumu, un nav tikai ikdienas pienākums, arī labvēlīgi i
etekmē smadzeņu darbību.
Lasīšana
Lasīšana māca koncentrēšanos un uzmanības fokusēšanu uz konkrēto mērķi, paplašina vārdu krājumu, veicina iztēli, analītiskās spējas, aktivizē visu smadzeņu zonu darbību. Lasot, stress samazinās par 69%.
Muzikāla instrumenta apgūšana
Jebkura mūzikas instrumenta spēlēšana veicina kognitīvi spēju attīstību, uzlabo koordināciju un sīko motoriku. Gan pieaugušie, gan bērni, kas spēlē mūzikas instrumentus, paaugstina savu intelektuālo koeficientu jeb IQ, jo muzicēšanas laikā darbībā ir iesaistītas abas smadzeņu puslodes, tas uzlabo atmiņu un stratēģisko domāšanu.
Dejas
Dejas ne tikai uztur labā fiziskā formā ķermeni, bet samazina stresa līmeni un paaugstina serotonīna līmeni, kas atbild par labu garastāvokli. Dejošana ir viens no līdzekļiem, lai kļūtu gudrāks, uzlabotu atmiņu, un pilnveidotu ķermeņa koordināciju, kas smadzenēm liek nepārtraukti intensīvi darboties.
Komandu sporta veidi
Komandu sporta veidi ir vēl viens veids, kā parūpēties par savu skaidro saprātu. Tā ir socializācija ar citiem cilvēkiem, kas ir ļoti svarīga personības veselīgai eksistencei. Pētījumi apliecina, ka regulāra un labvēlīga komunikācija ar citiem cilvēkiem ir vitāli svarīga, lai nenonāktu līdz nopietnām fiziskās un garīgās veselības problēmām. Izvēlies, piemēram, basketbolu, futbolu, volejbolu vai jebkuru komandu sporta veidu.
Dažādas kaujas mākslas
Austrumos iecienīto vizuāli krāšņo kaujas mākslu pamatā ir nemitīga sevis kontrole, sava saprāta un emociju vadīšana. Tas labvēlīgi ietekmē smadzenes, palielina koncentrēšanās spējas, līdzsvara sajūtu, palīdz līdzsvarot ķermeni un garu vienotā harmonijā.
Adīšana
Adīšana dažās attīstītās Rietumu valstīs pamazām tiek iekļauta medicīnisko ārstniecības metožu sarakstā līdzīgi kā fizioterapeitiskie vingrojumi. Adīšana ir lielisks līdzeklis cīņā ar stresu, nemieru, trauksmi, depresiju un hroniskām sāpēm. Monotoni nodarbinot rokas, efekts ir līdzīgs kā meditācijai. Tiek aktivizēta parasimpātiskā nervu sistēma un samazinās stresa līmenis.
Vēstuļu rakstīšana
Jebkurā vecumā iesaka sākt rakstīt dienasgrāmatu, kurā pieraksta savas emocijas, pārdomas, jūtas un notikumus. Šāds pārdomu mirklis palīdz formulēt svarīgākos uzdevumus un samazina stresu.
Jaunu svešvalodu apgūšana
Katra jauna valoda padara mūs gudrākus un liek smadzenēm strādāt uz pilnu jaudu, tāpēc neizvairies no komunikācijas ar ārzemniekiem, izbaudi svešas kultūras. Tas viss samazina demences risku.
Smiekli tiek saukti arī par aktīvo meditāciju. Tāpēc smejies cik vien var bieži un sirsnīgi.
Avots: www.psychology-age.ru