Pārgājiens kafijas un antidepresantu vietā. Kāpēc iet un kur meklēt labākos Latvijas pārgājienu maršrutus

Pēdējos desmit gados pārgājienu kultūra Latvijā ir kļuvusi mazliet par reliģiju - gājēju kopiena kļūst arvien lielāka un tas ir lieliski, jo soļošana ir pati dabiskākā cilvēka kustība. Par spīti fiziskam nogurumam, cilvēks piedzīvo emocionālu labsajūtu, nonāk iekšējā harmonijā.

Viena no populārākajām un ērtākajām vietnēm, kur var sekot līdzi piedāvājumiem un pievienoties domubiedru grupām, ir sociālais tīkls Facebook.com. 

Piesekojoties lapām “Hiking in Latvia”, “Mangaļsalas bunkuri”, "STREELNIEKS.LV", "Zaļie pārgājieni", "Pārgājienu maršruts gar Latvijas un Igaunijas piekrasti", "Pārgājieni. Par un Ap", "Pārgājieni / pastaigas (Harmony)" , "Soli pa solim"  varēs uzzināt par dažādām pārgājienu iespējām jau tuvākajā laikā. Ir dārgāki un ekskluzīvāki pārgājieni Latvijā un ārzemēs, gan arī bezmaksas pārgājieni ar izglītojošu saturu, ir treniņpārgājieni izturības un fiziskās formas pilnveidošanai. 

Ērts rīks ir izveidots lapā "Streelnieks.lv" "Pārgājienu kalendārs", kur apkopo lielāko daļu no aktīvāko Latvijas organizāciju un privātpersonu rīkotajiem pārgājieniem, kuri ir publicēti Facebook vidē. Izvēlies datumu un uzzini, kas šajā dienā ir ejams.

Ar pārliecību var teikt, ka pārgājienos gājēji ir demokrātiska un pieņemoša vide, kas neskatīsies ar aizdomām un augstprātību uz jaunpienācējiem. Droši var pievienoties viens vai aicināt līdzi draugus un ģimenes locekļus. 

Noteikti aicini līdzi pārgājienā bērnus un pusaudžus, jo tas norūda raksturu.  Uzsākot iet, distanci ir jāpabeidz. Tas māca iesāktās lietas pabeigt līdz galam, uzvarēt savu nevarēšanu. 

Šovasar ir brīnisķīga iespēja doties pārgājienā arī tiem, kuriem nav savs personīgais auto vai arī negribās nodarboties ar loģistikas plānošanu. Vienas vai divu dienu maršrutus ar iespēju nakšņot piejūras kempingos ir piedāvā "Jūrtaka". Maršruti izstrādāti sadarbībā ar Autotransporta direkciju, tāpēc ir iespēja no Rīgas nokļūt līdz nolūkotajam maršruta sākumpunktam un noslēdzot vienas vai divu dienu maršrutu, ērti atgriezties atpakaļ Rīgā. Katras dienas aprakstā mājas lapā www.jurtaka.lv pieejama informācija par naktsmītņu iespējām. Vienas dienas maršrutus var apskatīt šeit, divu dienu maršrutus šeit.  

Pirms izvēlēties skaistu maršrutu, ir svarīgi izvērtēt savas fiziskās un arī morālās spējas pievarēt ieplānoto posmu. 

Iesācējiem pirmajās reizēs nevajadzētu izvēlēties maršrutus, kas ir garāki par 15 kilometriem. Jāņem vērā, ka iet pa cietu zemes ceļu ir vieglāk nekā pa smiltīm gan jūras piekrasti. 

Noteikti aicini līdzi pārgājienā bērnus un pusaudžus, jo tas norūda raksturu.  Uzsākot iet, distanci ir jāpabeidz. Tas māca iesāktās lietas pabeigt līdz galam, uzvarēt savu nevarēšanu. 

Ejot pārgājienā, nav iespējams vērties tālruņos un citos “gadžetos”, visi ir šeit un tagad – ceļā un savstarpējās sarunās.

Izvēlies piemērotu apģērbu. Džinsi nederēs, jo viegli piesūcās ar mitrumu un paliek smagi. Apģērbam jābūt tādam, lai ir viegli kustēties. Pārgājienā var izmantot jau iepriekš vilktus sporta apavus, bet jāņem vērā, ka apavi, kas paredzēti pastaigām ielās un sportošanai sporta zālēs, lielākoties būs ar gludu zoli. Ja pārgājiena laikā mežs būs pielijis, pa slidenām lapām, saknēm un sūnām iet būs grūtāk. Tāpēc pārgājienam labāk izvēlēties speciālos apavus ar protektora zoli. 

Par vairākiem ieguvumiem raksta arī portāls Huffpost.com, kas uzskata vismaz četrus ieguvumus pārgājienu entuziastiem.  Lūk daži iemesli, kāpēc pārgājieni spēj padarīt mūs laimīgākus un veselīgākus:
 

Pārgājieni rosina radošumu

Varat aizmirst par ikrīta kofeīna devu – pētījumi liecina, ka pat pēc neilgas pastaigas mūsu smadzenes spēj krietni labāk koncentrēties, savukārt spēja radoši risināt problēmas palielinās līdz pat 50 procentiem. Jo mazāk tehnoloģiju un vairāk dabas, saules un svaiga gaisa, jo vieglāk ir būt radošam, ziņo Stenfordas universitātes pētnieki.
 

Pastaigu cienītāji ir labā fiziskā formā

Soļojot pa meža takām, ķermenis tiek nodarbināts tikpat intensīvi, cik smadzenes.

Viena stundu gara pastaiga ļauj sadedzināt ap 500 kalorijām, atkarībā no takas nogāzes un līdzi paņemto mantu smaguma. Staigājot pa zemes virsmu, mūsu locītavas cieš ievērojami mazāk, nekā staigājot pa asfalta klājumu. Tādēļ arī nejūtam stīvumu vai čīkstoņu locītavās pēc pārgājiena, salīdzinot ar skrējienu pa asfaltu.

Ja pārgājiens notiek kalnainākā apvidū, vēl labāk. Tiek nodedzinātas vairāk kaloriju, pie tam kalnos tas notiek intensīvāk.

Pastaiga samazina asinsspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to ilgtermiņā samazinās insulta, infarkta un cukura diabēta risks. 

Sevišķi labi holesterīna samazināšanai noder maršruts, kas ved augšā un lejā. Savukārt iešana uz leju regulē cukura līmeni asinīs. 

Pārgājieni dziedē

Saka, ka laiks dziedē visas rētas, taču pārgājieni arī veiksmīgi tiek ar to galā – daži pētījumi liecina, ka pārgājienu sniegtais labums mūsu veselībai ir krietni lielāks par asinsrites vai sirdsdarbības uzlabošanu. Piemēram, pētot onkoloģijas pacientu asinis, tika atklāts, ka ilgstošs pārgājiens paaugstina ķermenī antioksidantu skaitu un līdz ar to spēju cīnīties pret dažādām slimībām.  Pētījumi tika veikti ar pacientēm, kas slimoja ar krūts vēzi, un vīriešiem, kuriem bija prostatas audzējs.

Savukārt cilvēkiem, kas sirgst ar hronisko depresiju, ceļošana ar kājām rada pacilātāku noskaņojumu un mazina nomācošas domas.