Hroniski pļāpas nepatīk nevienam jeb 6 zelta padomi, kā atstāt labu pirmo iespaidu

Iedomājies, ka pirmo reizi satiec divus cilvēkus:

Viens tevī uzmanīgi ieklausās, ir ieinteresēts tevis teiktajā. Skaidrs, ka viņš ir interesants cilvēks un darītu visu, lai tu justos labi. Tu saproti, ka viņš nesaka visu, kas uz mēles, taču tu par to nesatraucies, jo nekad iepriekš neesi šo cilvēku saticis.

Otrs cilvēks izceļas ar lielisku humora izjūtu un ir ļoti enerģisks. Liekas, ka viņš zina, ko teiksi, pirms esi to pateicis skaļi, un viņš regulāri papildina sarunu ar personīgiem stāstiem. Daži no stāstiem ir pozitīvi, daži stāsta par neveiksmēm.

Pēc sarunas tev pirmais cilvēks liekas ieintriģējošs un otrs – nogurdinošs.

Kāpēc tā?

Jauns pētījums izskaidro to, kāpēc šie divi cilvēki rada pretēju pirmo iespaidu. Britu Kolumbijas universitātes psihologi noskaidrojuši, ka, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, mēs vairāk ņemam vērā mūsu pašu iepriekš pieņemtos standartus.

Piemēram, ja tu pozitīvi uztver pats sevi, tu automātiski pieņemsi, ka otrs cilvēks arī būtu jāredz pozitīvā gaismā. Tajā pašā laikā, iespējams, tu cilvēku vērtēsi pēc tādiem kritērijiem, kādi, tavuprāt, aprakstītu “vidējo” cilvēku. Arī citi aspekti ir ļoti nozīmīgi – kas cilvēkam mugurā, viņa sejas izteiksmes, vai tev cilvēks liekas pievilcīgs.

Universitātes speciālisti konsultējušies ar personību psihologu Lī Čornbaku par to, vai cilvēku stereotipi noder pirmā iespaida radīšanā. Ja tev labi padodas saprast, kādam būtu jābūt “vidējam” cilvēkam, tev būtu jāspēj noteikt, kāds patiesībā ir tikko satiktais cilvēks. Šādas dotības ļoti palīdz veidot attiecības.

To psihologi sauc par emocionālu inteliģenci – tu spēj precīzi raksturot cilvēkus, ko esi saticis tikai vienreiz. Jāpiebilst, ka, izmantojot šo metodi, jābūt uzmanīgam. Par šo “vidējo” cilvēku jādomā objektīvi, un nedrīkst lielāku uzmanību pievērst rakstura īpašībām, kas patīk pašam novērotājam. Tas jāņem vērā arī tiem, kam jārada labs iespaids – saplūst ar fonu nereti ir noderīgāk nekā izcelties ar specifiskām īpašībām. Galu galā, cilvēku gaumi nevar prognozēt.

Tiem, kam jārada labs iespaids – saplūst ar fonu nereti ir noderīgāk nekā izcelties ar specifiskām īpašībām. Galu galā, cilvēku gaumi nevar prognozēt.

Mūsu minētajā piemērā otrajam cilvēkam ir lielāka novirze no “vidējā” nekā pirmajam. Pirmais cilvēks par tevi interesējas, nav pārlieku dramatisks vai garlaicīgs un sniedz “vidēju” daudzumu informācijas par sevi. Tieši tāpēc šis cilvēks liekas ieintriģējošs.

Protams, tas nenozīmē, ka tev būtu kas jāslēpj vai jāmelo par to, kas esi. Tas vienkārši nozīmē to, ka prātīgāk būtu palikt neitrālam, pirms esi labāk iepazinis sarunu biedru un to, kas viņam patīk.

Psihologu izstrādātie padomi laba iespaida radīšanai

1. Necenties radīt pārāk prātā paliekošu iespaidu
Ja liksies pārāk ekscentrisks vai savāds, otram cilvēkam tu varētu nepatikt. Centies pieturēties pie “vidējā”, kamēr esi drošs, ka otrs cilvēks spēs tevi saprast.

2. Necenties atklāt visu dzīvesstāstu cerībā, ka cilvēkam iepatiksies
Tu nezini, kāda bijusi sarunu biedra dzīve, tāpēc varētu nejauši apvainot cilvēku vai iekļūt neērtās situācijās.

3. Nepiepildi katru pauzi ar lieku runāšanu
Otrais cilvēks piemērā neļāva citiem papildināt sarunu, komentēt viņa teikto. Runāt ar cilvēku, kas no tevis sagaida tikai māšanu ar galvu, ir nogurdinoši.

4. Savu viedokli nepieņem kā visiem zināmu patiesību
Pieņemot, ka tikko satikts cilvēks domā to pašu, ko tu, vari izdarīt nepareizus secinājumus un apvainot sarunu biedru, īpaši sarunā par politiku. Tas, ka cilvēks nāk, piemēram, no kādas noteiktas valsts vai pieder noteiktai tautībai, neko neliecina par viņa politiskajiem uzskatiem.

5. Neesi pārāk ziņkārīgs
Pieņemsim, ka atvaļinājumā satiec tēvu un meitu. Tu prasi meitenītei, vai viņai ir māsas vai brāļi (viņa atbild ar “nē”), tad tu paprasi, vai viņai patīk tas, ka nav jādala tēva uzmanība. Šajā scenārijā ir ļoti daudz zemūdens akmeņu. Iespējams, ģimene pagātnē zaudējusi bērnu, varbūt vecāki pašlaik ir sāpīgā šķiršanās procesā. Iespējams pat, ka bērns nesen zaudējis māti. Pirmajā sarunā ar svešinieku jābūt takta izjūtai.
 

6. To, ka cilvēkam var uzticēties, nepieņem automātiski.
“Vidējo” cilvēku nedrīkst idealizēt. Ja tu sarunā atklāj personīgas detaļas, par kurām nevajadzētu runāt ar kuru katru, tu radi naiva un lētticīga cilvēka iespaidu.

No portāla Jauns.lv