3 efektīvas metodes slinkuma pārvarēšanai un Pētera Kļavas ieteiktā Uzcītības formula

Bez tam, ir ļoti daudz samērā vienkāršu metožu, kas ļauj šos vājuma brīžus pārvarēt.  Kā es tieku galā ar slinkumu? 

Dodu sev solījumu un nedodu atlaides tā neizpildē 
Piemēram, šo vasaru es pavadīju laukos un fiziskām aktivitātēm lielu vērību nepiegriezu. Bez tam, ceļojuma laikā biju satraumējusi kāju un tad nu man arī bija lielisks attaisnojums paslinkošanai. Vasaras noslēgumā, atgriežoties pilsētā nolēmu -  viss, sākšu sportot! Aizgāju dzīvesbiedram līdz uz treniņu un biju apņēmības pilna turpmāk tos apmeklēt trīs reizes nedēļā. Bet... nākamajā dienā draudzene uzaicināja izbraukt ar jahtu un es neuzmanīgu atsitu kājas mazo pirkstiņu, kurš beigu beigās izrādījās lauzts. Es no sirds apraudājos. Un ne jau par to, ka man sāpētu pirksts, bet gan par to, ka visas manas apņemšanās tagad ir vējā! Nu kāds sports ar lauztu pirkstu! Es biju no tiesas uz sevi dusmīga. Tik tikko izārstēta labā kāja un nu kārta kreisajai? Nu nē. Manī ieslēdzās kaut kāds nenormāls spīts un es nolēmu – nevaru trenēt kājas, trenēšu rokas un vēdera presi. Sāku no rītiem vingrot un sapratu, ka varu izpildīt ļoti daudz vingrojumus. Tā rezultātā man ir tapusi pašas izstrādāta rīta treniņprogramma, kuru pildu katru rītu pat dienās, kad to ļoti, ļoti negribas.

Izvirzu mērķi, kas motivē brīžos, kad ir vēlme padoties 
Atkal jau jāatzīst, ka šī nav pirmā reize, kad es kaut ko apņēmības pilna esmu sākusi darīt. No sākuma viss ir lieliski, bet atliek kaut kāda iemesla dēļ iesākto pārtraukt, kad tā atsākšana prasa lielu piespiešanos. Lai pie tā nenonāktu, vēlams izvirzīt mērķus, kas motivē turpināt iesākto. Piemēram, mēs ar dzīvesbiedru esam iecerējuši Jauno gadu sagaidīt ļoti skaistā ceļojumā.
 

Viens ļoti būtisks faktors slinkuma pārvarēšanai – iesāktās izmaiņas nepārtraukt aptuveni mēnesi, līdz veidojas pieradums

Tā nu man radās termins “Karību izaicinājums”. Nolēmu, ka šis brauciens man jāsagaida lieliskā formā. Pat ne lieliskā, bet fantastiskā (uzstādot šos mērķus neliela pārspīlēšana ir pat vēlama). Tā nu es cītīgi turpinu vingrot un vienlaikus sekoju līdz savai ēdienkartei. Ir pagājis pusotrs mēnesis un neesmu šo nodarbi pārtraukusi. Nu jau šī rīta stunda ir nepieciešama manai labsajūtai un enerģijai, bez kuras pat nevaru sākt dienu!  Tas ir vēl viens ļoti būtisks faktors slinkuma pārvarēšanai – iesāktās izmaiņas nepārtraukt aptuveni mēnesi, līdz veidojas pieradums. 
 

Izstāstu par saviem mērķiem draugiem un paziņām 
Arī šī ir kolosāla recepte, kas man patiesībā palīdzēja uzrakstīt grāmatu. Biju iesākusi to rakstīt un daudziem to pateikusi, līdz uznāca tāda kā radošā krīze, no kuras nekādi nevarēju izrauties. Grāmata nekustējās ne no vietas un man šķita, ka to nekad mūžā nepabeigšu. Jau biju gatava šo projektu pārcelt uz vēlāku laiku, kad kāds man ik pa laikam uzjautāja” “Nu, kā iet ar grāmatu? Kad varu gaidīt?” Mēģināju visādi izlocīties, bet kamēr mani mocīja šī eksistenciālā krīze, draudzene uzrakstīja savu grāmatu, un man palika kauns. Es taču sāku agrāk kā viņa!
Un par to jau biju izkladzinājusi pus pasaulei!  Tad nu nekas cits neatlika, kā sēsties vien klāt un tikt galā ar to nodaļu, kuras dēļ viss bija apstājies. Atceros, ka vienā brīdī gribējās vārda vistiešākajā nozīmē sviest datoru pret sienu, tomēr man izdevās izrauties no šī apburtā loka un pēc tam viss gāja ļoti raiti. Ir viegli padoties, it sevišķi, ja vienīgais, kam tev jāatskaitās, es tikai tu pats. Taču brīdis, kad mēs ar to tiekam galā, ir tāda kā maza uzvara, kas ļauj noticēt sev un saprast – viss taču ir iespējams! 

Brīžos, kad uzmācas pavisam drūmas domas un nolaižas rokas, es sev atgādinu par bērnu ārsta un mana dzīves skolotāja Pētera Kļavas ieteikto “Uzcītības formulu”, kuru viņš saviem bērniem pielicis pie sienas, lai viņi par to atceras katru dienu.

Uzcītības formula
Brīžos, kad uzmācas pavisam drūmas domas un nolaižas rokas, es sev atgādinu par bērnu ārsta un mana dzīves skolotāja Pētera Kļavas ieteikto “Uzcītības formulu”, kuru viņš saviem bērniem pielicis pie sienas, lai viņi par to atceras katru dienu.

1,01 365 pakāpē ir 36,8;
0,99 365 pakāpē ir 0,03.

Ja uzskatām, ka vieninieks ir dzīves rutīnveida plūsma, un mēs pieliekam attīstībai 1,01 daļu piepūles, tad, kāpinot vienu gadu 365 pakāpē, iegūstam skaitli 37,8. Taču, izdarot to ar 0,99 lielu piepūli, vienkārši eksistējot un sūdzoties, iegūstam gala rezultātu 0,03. Tikai pāris procentu, bet kāda gala rezultāta atšķirība! 

Ar Pētera Kļavas ieteikto metodiku, kas palīdz brīžos, kad rodas grūtības ar lēmumu pieņemšanu, plašāk vari iepazīties manā grāmatā “Skaistumam nav gadu”.

Kāda ir mana metodika nemainīga svara noturēšana – uzzini nākamajā rakstā un grāmatā “Skaistumam nav gadu”, kuru var iegādāties šeit: Ageless.lv. Pasūtot grāmatu Ageless.lv, grāmatu saņemsi ar autores autogrāfu!