Ar vēsu prātu pret paniku: kā palīdzēt sev pārvarēt bailes

Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. 

Pozitīvā domāšana šobrīd ir ne tikai kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai.

FOTO: Shutterstock.com

Pozitīvā domāšana šobrīd ir ne tikai kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai.

Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, 

dalās Rimi Labākai dzīvei eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. 

“Panika vēl nevienā situācijā nevienam nav palīdzējusi. Psihei ir savs likums – tas, kam pievēršam uzmanību, vairojas, citiem vārdiem, ”ko sēsi, to pļausi”. Cilvēks ne vienmēr spēj mainīt situāciju, kurā nonācis, taču spēj mainīt trīs lietas: savu domāšanu, iztēli un uzvedību. Tāpēc pozitīvā domāšana šobrīd ir ne tikai kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa sagatavojusi piecus praktiskus padomus ikvienam, kā mazināt paniku un izvairīties no negatīvām emocijām un stresa, kas, starp citu, vājina imunitāti.
 

Domājiet kritiski un analītiski
Kad no visām pusēm burtiski gāžas virsū satraucoša un nereti pretrunīga informācija, ir viegli apjukt un ļauties panikai. “Novērtēsim katru ziņu kritiski un analītiski, kontrolēsim un vadīsim savu iztēli un saglabāsim mieru. Dzīve joprojām turpinās, un mums līdzās ir cilvēki, kuriem esam vajadzīgi. Tāpēc daudz lietderīgāk būtu novirzīt savu uzmanības vektoru no ārkārtas situācijas un vīrusa uz citām dzīves jomām un līdzcilvēkiem,” iesaka psiholoģe. Viņa arī uzsver, cik svarīgi ir dalīties stāstos par izveseļošanos, lai vairotu pārliecību, ka šīs ir pārvaramas grūtības.
 

Atcerieties, ka spējat tikt galā ar grūtībām!
Cilvēku bailes dzimst no iepriekšējās pieredzes – ja kādreiz esam apdedzinājušies, vienmēr mazliet baidīsimies no uguns. Taču, lai neļautos panikai, Iveta Aunīte iesaka koncentrēties nevis uz nepatīkamu, bet pozitīvu pieredzi. “Ja mūsu pagātnes pieredzē ir krīzes situācijas, kuras esam veiksmīgi izturējuši un atrisinājuši, nav šaubu, ka tiksim galā arī šoreiz!” iedrošina eksperte.

Reklāma
Reklāma


Novērtējiet mazus uzlabojumus
Sabiedrību pāršalcot ziņām par ārkārtēja stāvokļa ieviešanu valstī, daži no mums uz brīdi saskārās ar pustukšiem vai pilnībā iztukšotiem atsevišķu produktu plauktiem veikalos. Iveta Aunīte norāda – lai gan centieni nodrošināties ar visu nepieciešamo ir cilvēciski saprotami, tā tomēr ir panikas barošana. “Paskatieties vēsu prātu – viss ir atkal kārtībā, krājumi plauktos tiek atjaunoti, un visiem visa pietiks!” atgādina Rimi Labākai dzīvei eksperte. Viņa aicina novērtēt katru mazu uzlabojumu vai minikrīzes risinājumu, kas vairo pārliecību, ka arī neparastos apstākļos dzīve turpina savu ritējumu.


Izbaudiet pēkšņi pavērušās iespējas
“Būsim godīgi, vēl nesenā pagātnē daudz no mums sapņoja par iespēju “strādāt no mājām”. Tad nu arī izbaudīsim to un veiksim savus darba pienākumus, neizkāpjot no ērtajām mājas čībām, dzerot rīta kafiju no “savas” krūzītes un netērējot laiku ceļā!” saka Iveta Aunīte. Protams, māju atmosfēra var arī traucēt koncentrēties, tāpēc, lai darbs no mājām veiktos raiti un produktīvi, psiholoģe ierosina ieviest dienas režīmu: celties noteiktā laikā, sākt un beigt darbu vienā un tajā pašā laikā, maksimāli norobežoties no traucējošiem faktoriem, piemēram, televizora, sastādīt darāmo darbu sarakstu un pa vienam tos no saraksta izsvītrot. Protams, nevajadzētu aizmirst par pusdienu pauzi, izstaipīšanos, izkustēšanos un telpas vēdināšanu! 


Pavadiet laiku saturīgi
Šis ir laiks, kad svarīgi koncentrēties uz garīgo spēku, savstarpējo atbalstu, iecietību un pacietību. “Būsim paraugs saviem bērniem! Viņi kopē mūsu uzvedību un atdarina mūsu reakcijas. Tāpēc būsim vairāk ar viņiem kopā un darīsim kopā to, ko jau sen esam gribējuši! Mēs visi šobrīd esam ieguvuši to, pēc kā informācijas pārbagātības un steigas laikmetā visvairāk esam ilgojušies – laiku. Pavadīsim to jēgpilni un lietderīgi!” aicina Rimi Labākai dzīvei eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.