"Jā, man ir bail!" Emocionālās veselības ceļvedis Covid-19 krīzes apstākļiem

Nav iespējams nodrošināt labu imunitāti, dzīvojot palielinātā stresā, LSM.lv norāda Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas prezidente, ārste psihoterapeite Gunta Andžāne. „Tiklīdz rodas stress, ķermenis reaģē, izstrādājot stresa hormonu kortizolu. Imunitāte automātiski samazinās, un cilvēks kļūst uzņēmīgāks ne tikai pret vīrusiem, bet arī jebkuru psihoemocionālo stresu. Imunitāte var būt normas robežās, tikai gūstot labsajūtu un esot labā garastāvoklī,” ārste skaidro.

Ieskatīties acīs bailēm
Izjust trauksmi un bailes esošajā situācijā ir normāli ikvienam, LSM.lv uzsver  ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons. Bieži rodas cilvēciska vēlme no nepatīkamajām sajūtām atbrīvoties, taču mierinājumu, tieši pretēji, drīzāk iespējams rast, grūti izturamās emocijas atzīstot, nevis mēģinot tās izstumt no apziņas kā nevēlamas. 
Liels izaicinājums var būt sajūta, ka esošajos apstākļos zūd kontrole pār dzīvi. Psihoterapeits Miksons norāda, ka vēlme pēc tās ir raksturīga visiem, lai varētu veikt kādu darbību un kopumā justos mierīgāk, taču katram tā ir atšķirīgā gradācijā.

Aiz pārtikas krājumu veidošanas var slēpties centiens saglabāt kontroli pār savu dzīvi un tādējādi izvairīties no bailēm un bezspēcības sajūtas, kas šobrīd daudzus objektīvi piemeklē. 

Bažīga temperatūras mērīšana var radīt simptomus
Ja cilvēkam ir bailes saslimt ar vīrusu, tad nedrošības sajūtu, iespējams, mēģina slāpēt, bažīgi un nemitīgi novērojot savu veselību. „Ir normāli izmērīt temperatūru, pievērst uzmanību tam, vai man ir kakla sāpes, iesnas, bet pieejot tam kritiski, nevis pie mazākajām izmaiņām uzreiz secinot – tas ir Covid-19! Ja pamana simptomus, ir vērts apdomāt, vai tiešām esmu bijis publiskās vietās, vai neesmu mazgājis rokas pietiekami, vai varēju būt saticis kādu inficēto. Risks vienmēr pastāv, uzmanība veselībai ir jāpievērš, bet nevajag darīt to bažīgi un pārmērīgi, tādējādi uztraucot sevi vēl vairāk,” pauž Miksons.
Pārlieku bažīga veselības uzraudzīšana var radīt vēl lielāku trauksmi, kas savukārt fizioloģiski ietekmē visu ķermeni, un cilvēkam patiešām var parādīties kāds simptoms.

Pārtikas krājumi – ilūzija par kontroli
Tāpat aiz pārtikas krājumu veidošanas var slēpties centiens saglabāt kontroli pār savu dzīvi un tādējādi izvairīties no bailēm un bezspēcības sajūtas, kas šobrīd daudzus objektīvi piemeklē. 
Atsaucoties uz Anglijas kolēģu novērojumiem, psihoterapeits stāsta, ka tur pārtikas krājumu veidošana kļuvusi par burvju loku – cilvēki izpērk veikalu tukšu, iekšējā trauksme varbūt uz mirkli pierimst, bet pilnībā neizzūd. Pēc brīža trauksme atkal atgriežas, un šķiet, ka ir jāpērk vēl kaut kas, bet veikalā ir tukši plaukti, jo viss ir izpirkts,” stāsta Miksons. Attiecīgi rodas otrais trauksmes vilnis, kad cilvēki veikalā ir vēl lielākā panikā, jo pašu iepriekšējās darbības rezultātā nevar veikt ikdienas darbību, kas palīdz uz laiku apklusināt trauksmi.

Papildu stresu šobrīd rada arī neskaidrība, cik ilgi būs nepieciešams pakārtot savu ikdienu ārkārtas situācijai un strādāt no mājām, iespējams, paralēli rūpējoties par bērniem. 

Plānot pārredzamu nākotni
Papildu stresu šobrīd rada arī neskaidrība, cik ilgi būs nepieciešams pakārtot savu ikdienu ārkārtas situācijai un strādāt no mājām, iespējams, paralēli rūpējoties par bērniem. 
Ārsts arī mudina raudzīties uz nākotni ar piesardzību, uzreiz nepieņemot, ka pēc 14. aprīļa dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs: „Ja izmaiņu nebūs, tad jau būšu izveidojis augsni, lai turpinātu darbu šādā režīmā. Ja to nevajadzēs turpināt, tad būšu atradis labu veidu, kā tikt galā ar problēmu.”

Krīze kā iespēja
Tai sabiedrības daļai, kas vadījusi izolētu dzīvi arī līdz šim, jaunie apstākļi var būt ļoti ērti. Turpretī tiem, kuri pieraduši būt sociāli aktīvi un apmeklēt dažādus pasākumus, jāsaskaras ar grūtībām.
Īpašs izaicinājums ārkārtas situācija ir cilvēkiem, kuri ar aktīvām izklaidēm mēģinājuši slāpēt trauksmi. Psihoterapeits aicina uz esošo krīzi palūkoties kā uz iespēju, tiesa, piespiedu kārtā sākt kaut ko risināt. Psihoterapeits kā uzteicamu piemēru min atsevišķus ēdināšanas uzņēmumus, kuri, nevis tikai ieslīgst bezcerībā par piemeklējušo krīzi, bet arī meklē veidus, kā būt sabiedrībai noderīgiem, šai gadījumā, atbalstot mediķus ar bezmaksas pusdienām.

Informācijas pārsātinājums
Daudzviet tagad lasāms ieteikums mazināt satraukumu, samazinot informācijas plūsmu, kurai ikdienā seko līdzi, jo pārmērīga informētība var kalpot par iemeslu trauksmei. Miksons norāda, ka tas nozīmē nevis pilnībā informatīvi izolēties, bet gan kritiski izvērtēt, cik plašs informācijas lauks ir nepieciešams.

Īpaši vērīgiem trauksmes gadījumā vajadzētu būt pret senioriem, kuriem fonā var būt arī demences attīstība, dažādi kognitīvi traucējumi, kas apgrūtina informācijas apstrādāšanu, kā arī citas saslimšanas.

Nenonākt sazvērestību teoriju valgā
Krīzes situācijas un neziņa vienmēr rada arī labvēlīgu augsni dažādām sazvērestības teorijām, ka nepatikšanas ir radījusi kāda institūcija vai konkrēts cilvēks. Šādu teoriju radīšana ir vēl viens centiens aplinkus pieklusināt nepatīkamās izjūtas. Ja kaut kas rada bailes un bezspēcības izjūtu, kas izraisa dusmas, bieži tiek meklēts ārējs, redzams apstāklis, uz ko šīs negācijas izlikt.

Atbalsts līdzcilvēkiem: „Redzu, ka uztraucies”
Apziņa, ka nepatīkamas izjūtas ir pārņēmušas arī līdzcilvēku, apstākļus var tikai sarežģīt un papildus radīt aizkaitinājumu, ja cilvēks neapzinās pats savas sajūtas.
„Tādi „iedrošinošie” vārdi kā „liecies mierā, par to nav vērts uztraukties” otram nelīdz nevienā dzīves situācijā, ne tikai esošajos apstākļos,” norāda Miksons. Tā vietā psihoterapeits iesaka ieklausīties un censties izzināt satraukuma iemeslu. Otru var iedrošināt vārdi: „Es redzu, ka tevi tas satrauc, bet mēs tiksim ar to galā.”
Īpaši vērīgiem trauksmes gadījumā vajadzētu būt pret senioriem, kuriem fonā var būt arī demences attīstība, dažādi kognitīvi traucējumi, kas apgrūtina informācijas apstrādāšanu, kā arī citas saslimšanas. 

Kur meklēt atbalstu pašam
Profesionālu emocionālo palīdzību esošajā krīzes situācijā ir vērts apsvērt arī pašam, ne tikai līdzcilvēku atbalstam. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem atrašanās mājās dažādu iemeslu dēļ sagādā stresu un līdz šim vienīgā iespēja no tā distancēties ir bijusi došanās sabiedrībā. Īpaša riska grupa ir cilvēki, kuriem ģimenē nākas saskarties ar dažādām atkarībām, konfliktiem vai vardarbību.
Akūtās situācijās palīdzību var meklēt, zvanot uz diennakts krīzes tālruņiem, piemēram, krīžu un konsultāciju centru „Skalbes”. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka pašlaik tiek meklēts risinājums, kā šī atbalsta veida apjoms esošajā krīzes situācijā iedzīvotājiem varētu tikt palielināts.

Bezmaksas konsultācijas
Par lēmumu konsultēt bez atlīdzības sociālās saziņas vietnē „Twitter” paziņojuši psihologi Reinis Lazda un Raimonds Lazda. Tāpat Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidente Andžāne norāda, ka arī šīs organizācijas atsevišķi biedri krīzes periodā ir nolēmuši samazināt vizītes maksu vai sniegt atbalstu kolēģiem, kuriem tāpat šis laiks sagādā īpašus izaicinājumus. 
Bezmaksas palīdzību piedāvā ne tikai garīgās veselības speciālisti. Piemēram, ārsts Uģis Gruntmanis cilvēkus mudina pieteikties pie sevis uz attālinātu endokrinologa konsultāciju, lai tādējādi atslogotu darbu kolēģiem slimnīcās.

Psihoterapija internetā
Savukārt tos, kuri psihoterapiju iesākuši jau iepriekš klātienē, LĀPA un Latvijas Psihoterapeitu biedrība mudina konsultācijas nepārtraukt, izmantojot attālinātas vizītes iespējas ar „Skype”, „Zoom”, „WhatsApp” un citu saziņas lietotņu starpniecību. LĀPA prezidente Andžāne atzīst, ka attālināta psihoterapija nav pilnībā pielīdzināma klātienes vizītēm, taču tas ir labāks risinājums nekā terapijas pārtraukšana vispār, jo līdz šim risinātās problēmas krīzes situācijā var samilzt lielākas, ja tās atstās novārtā.

Teksts: Elīna Kārkluvalka, LSM.lv dzīvesstila redaktore

Avots: www.lsm.lv