Kā noteikt, vai sejas ādas problēmas radušās no stresa, un kā tās novērst

‘’Stress ir dažāds, un attiecīgi, arī ādas reakcija uz to var katru reizi atšķirties.  Nepastrīdami vien ir tas, ka emocionālais stāvoklis, stresa noturība un ādas izskats ir savstarpēji ļoti saistīts,’’ stāsta dabiskās ādas kopšanas eksperte un "Osmia Organics" dibinātāja Sāra Vilafranko. Viņa stāsta, ka visa pamatā ir stresa hormona kortizola izpausmes, kas vislabāk redzamas uz ādas.

‘’Parasti kortizola līmenis svārstās atkarībā no diennakts ritma, tomēr stress var ievērojami izjaukt šo ciklu,’’ skaidro dermatoloģe Keira Barra. ‘’Periodos, kad paaugstināts stress, kortizola līmenis ievērojami paaugstinās, kas var stipri ietekmēt cilvēka imūnsistēmu.’’

‘’Kortizols gan samazina ādas barjerfunkciju, gan palielina nervu šķiedru jutīgumu,’’ teic eksperte Vilafranko. ‘’Tas aktivizē arī stresa pretreakcijas sistēmu ādā, liekot šūnām atbrīvot histamīnu un sitokīnus, kas nozīmē niezi, apsārtumu un pietūkumu.’’

Kādā pētījumā ar 529 medicīnas studentiem tika atklāts, ka tiem, kas visvairāk piedzīvo stresu, ir nosliece uz taukainu galvas ādu, blaugznām un izsitumiem uz sejas.

Klīniskās izpētes dermatoloģijas departamenta direktors Džošua Zaikners piebilst, ka stress ir vainojams arī nātrenes attīstībā. Nātrene visbiežāk parādas uz ķermeņa alerģiskas reakcijas iespaidā, taču to izraisa arī stress. Dažkārt nātrene parādās kā vienkāršs ādas pietūkums, tad pazūd un atkal parādās citā vietā uz ķermeņa. Tās parasti ir niezošas vai var izraisīt dedzinošas sajūtas.
 

Vai visiem var parādīties stresa izraisīti izsitumi?
Izsitumi, kas radušies no stresa, parasti veidojas, ja cilvēkam ir jau kāda ādas problēma. Taču izsitumi var parādīties arī cilvēkiem, kuriem līdz šim nav bijušas ādas problēmas. Ja ir nosliece uz, piemēram, alerģiskām reakcijām, šiem cilvēkiem stresa rezultātā var izveidoties nātrene.

Vai ir iespējams noteikt, ka izsitumi parādījušies tieši stresa dēļ?
Ir daži pavedieni, kas var palīdzēt to noteikt. Ja cilvēks pēdējā laikā izjūt lielu stresu un ir novērojams, ka āda uzvedas citādi, šie divi fakti noteikti ir saistīti. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad ‘’no zila gaisa’’ izveidojusies nātrene (tā var būt blakus efekts medikamentiem, pārtikas alerģijām, gaisa piesārņojumam).
 

Vai stresa izraisītie izsitumi var būt bīstami?
Vairumā gadījumu šādi izsitumi nav nekas nopietns un tos var izārstēt mājās. Taču, ja ir parādījušies izsitumi mazu pūslīšu veidā, kas ātri izplatās, tie ir jāpārbauda, jo īpaši tad, ja reizē ar tiem ir parādījies drudzis un ir apgrūtināta elpošana. Arī gadījumos, ja  ar stresa izraisītām ādas problēmām pašrocīgi neizdodas tikt galā un tās nepazūd, arī jāvēršas pie ārsta.

Kā novērst un kontrolēt stresa izsitumus?
Labākais veids, kā novērst kairinošus, niezošus, neērtus stresa radītus izsitumus, ir paļaušanās uz saviem iecienītākajiem stresa pārvarēšanas rīkiem. ‘’Tu nevari novērst stresu, taču tu vari iemācīt sevi veiksmīgāk reaģēt uz tādām situācijām,’’ teic eksperte Vilafranko.

Noderīgas stresa mazināšanas idejas var būt ikdienišķa meditācija, samazināts kofeīna, alkohola un nikotīna patēriņš, ja tie ir jūtami pasliktinājuši ādas pašsajūtu, kā arī labam miegam jābūt tavai prioritātei. Savā ikdienas rutīnā var iekļaut arī kaņepju eļļu, jo tajā esošie savienojumi ir izrādījušies efektīvi stresa mazināšanā un miega kvalitātes uzlabošanā.

Ja jums jau ir izveidojušies izsitumi, kas radušies stresa dēļ, ir daži veidi, kā tos atvieglot: uzklāj vēsu kompresi uz niezošās vietas vai izsitumiem klāto vietu iemērc remdenā ūdenī (vannā, dušā). Ja situācija neuzlabojas, varētu būt pienācis laiks apmeklēt ārstu un uzklausīt viņa ieteikumus.

Avots: http://mindbodygreen.com