Kastaņi kabatā vai īpašas zeķes veiksmei. Vai tas tiešām strādā?

Taisnības labad jāteic, ka no māņticības nemaz nav tik viegli tikt vaļā. Zinātnieki spriež, ka katra cilvēka ticības, tai skaitā māņticības līmeni, nosaka ne tikai vēsturiskā pieredze, kultūra, tradīcijas un izglītības līmenis, bet arī ģenētiskie faktori. Tas nozīmē, ka patiesībā lielākā daļa no mums nekādi nevar būt pilnībā neticīgi vai nemāņticīgi. Šobrīd valda uzskats, ka cilvēki rezonē zinātniskās (kritiskās) domāšanas virzienā, īpaši tas izteikts Ziemeļu valstīs, Skandināvijā, tomēr visticamāk vienmēr būs sabiedrības daļas, kas būs vairāk māņticīgas un būs tādas, kas domās racionālāk. Lai cilvēki vieglāk atteiktos no maģiskās domāšanas, ir jāmaina izglītošanas veids – daudz vairāk bērniem jāmāca kritiskā domāšana. 

Arī veiksmes zeķu vilkšana vai īpašās somiņas lietošana var nebūt kaitīga pie nosacījuma, ka reizē ar somiņas nolietošanu nebeidzas veiksme cilvēka dzīvē.

Ko no šī varam secināt? Ja nespējam tikt vaļā no māņticības, izmantojam to lietderīgi – tā, lai mūsos veicinātu pozitīvo domāšanu un mazinātu trauksmi. Piemēram, kastaņu lasīšana pati par sevi nav nekas slikts, būt saskarē ar dabu ir relaksējoši un nomierinoši. Ja ejot uz svarīgu tikšanos pa ceļam kabatā aptausti kastani vai kādu citu sev nozīmīgu amuletu, tu, visticamāk, domā labas un nomierinošas domas. Arī veiksmes zeķu vilkšana vai īpašās somiņas lietošana var nebūt kaitīga pie nosacījuma, ka reizē ar somiņas nolietošanu nebeidzas veiksme cilvēka dzīvē. Ir arī citi rituāli, ko cilvēki veic noteiktos dzīves brīžos, piemēram, iet uz kapiem mirušajiem tuviniekiem lūgt svētību, noliek baznīcā sveci. Šādi rituāli ir pozitīvi pēc būtības, jo vērsti uz attīstību, progresu. 
Te varam runāt arī par tādu fenomenu kā Placebo efekts. Jā, Placebo efekts zināmā mērā ir ticības forma, tomēr jāizšķir tas, ka ar Placebo efekta palīdzību nevar izārstēt visu. Tas iedarbojas uz neiropsiholoģiskiem faktoriem – cilvēkam paliek labāk un mazinās sāpes, jo ķermenis izstrādā kādus hormonus, rezultātā uzlabojas garastāvoklis un uzlabojas kopējā pašsajūta. Bet tas nebūt nenozīmē, ka tiek izārstēta pamatkaite. Tātad – pozitīva domāšana ir ļoti svarīga, bet nedrīkst pazaudēt racionālo saprāta balsi. 

Visticamāk lielākā daļa no mums ir kaut pavisam nedaudz un tomēr māņticīgi. Viens ik rītu lasa horoskopus, cits saudzē zirnekļus mājas svētībai un nobučo nokritušu maizīti, tādējādi sargājot pārticību. Vēl kāds neslauka ar slotu pāri slieksnim, lai laimei neaizbērtu acis. Psihoterapeits A. Utināns netic, ka jebkad cilvēce nonāks līdz absolūtai spējai savu dzīvi nevērtēt caur māņticības prizmu, taču cer, ka cilvēki daudz vairāk analizēs ar racionālu pieeju. Ko darīt tiem, kas lasa horoskopus un pirms svarīga pasākuma uzdanco veiksmes deju? Vairāk domāt par to, ko vēlies panākt un ko no tevis prasīs mērķu sasniegšana, pārdomāt reālos iespējamos šķēršļus un ko darīt, lai tos pārvarētu. Mācīties uzņemties atbildību un pateikt “nē”.  Un tad tu būsi laimīga tāpēc, ka tavas domas būs brīvas, nevis tāpēc, ka žurnālā rakstīts “Mežāžiem veiksmīga diena”. 

Vairāk lasi šeit: Tu būsi tik laimīga, cik brīvas būs tavas domas jeb Māņticības spožums un posts