Mentālās veselības speciālisti prognozē, kāds sekas 2020. gads atstās cilvēku psihē

Pandēmijas ietekmi uz cilvēku psihi un garīgo veselību zinātnieki tikai tagad sāk pētīt, bet būtiskākais ir tas, ka nomāktība un izdegšanas sindroms ir skāris miljoniem cilvēku. Iespējams, ka tā ir viena no atbildēm, ko tad īsti nozīmē frāze "Nekas vairs nebūs kā agrāk".

Vietne Huffpost.com ir apkopojusi zinātnieku atziņas par pandēmijas ietekmi uz cilvēku garīgo veselību. Tuvākajos gados ar šo visu mums būs jāiemācās gan sadzīvot, gan tikt galā. 
 

Cilvēki izjūt sēras un zaudējuma sajūtu
Kopš ikdienas dzīvi ir skāruši visi sīkie un lielie ierobežojumi COVID-19 izplatības apturēšanai, cilvēki piedzīvo zaudējuma un skumju sajūtas. Iespējams, ka daļa šo emociju neapzinās, tomēr, kā liecina aptaujas, lielākā daļa sēro par tādām ikdienišķām, bet vairs nepieejamām lietām kā tuvinieku apciemošana. Ir zaudēts darbs, atcelti kultūras pasākumi un ceļojumi. Nemaz nerunājot par tiem, kas koronvīrusa dēļ ir zaudējuši tuviniekus, draugus un kolēģus. Sima Kulshreshtha, garīgās veselības terapeite paredz, ka skumjas pieaugs katru reizi, kad indivīdi saskarsies ar kādu savas dzīves aspektu, kas pandēmijas ietekmē ir mainījies.

Nomāktība un izdegšanas sindroms ir skāris miljoniem cilvēku. Iespējams, ka tā ir viena no atbildēm, ko tad īsti nozīmē frāze "Nekas vairs nebūs kā agrāk".

Pieaug stress, redzot, ka daļa sabiedrības ignorē ierobežojumus 
Tu vari pasargāt sevi, ievērojot ārstu ieteikumus - dezinfekcija, distance, maskas, bet nevari ietekmēt citu rīcību, kuras dēļ turpinās pandēmijas izplatība un iestājas sekas, ko tā nes. Tas palielina stresa līmeni visās cilvēku grupās. 

Skolēni un studenti piedzīvo emocionālus satricinājumus
Sociālā izolācija un aizliegumi satikties ar cilvēkiem ārpus sava burbuļa var atstāt nopietnas sekas jauniešu, īpaši pusaudžu emocionālajā attīstībā. Socializācijai ir ļoti svarīga loma pubertātes vecumā, kad veidojas identitāte, turklāt šis laika posms ir ļoti īss. Pāris gadi izolācijā var atstāt neatgriezeniskas sekas jaunieša emocionālajā attīstībā. 
 

Pieaug klīnisku depresiju skaits 
Saskaņā ar pētījumiem pastāvīgu, ilgstošu grūtību piedzīvošana, piemēram, ilgstoša dzīvošana pandēmijas "ēnā" palielina depresijas risku. Ierastās dzīves kārtības izjaukšana, ilgstošs darbs no mājām pastiprina negatīvās domas un sajūtas. Ilgi ar to sadzīvojot, var sākties depresija.  Izolācijas sajūta var veicināt depresijas un trauksmes simptomu pieaugumu. 
 

Palielinās trauksmes sajūta
Neparedzamība, bailes no COVID, sociālā netaisnība, haotiskie vadības lēmumi, citās valstīs pat policijas spēku iesaistīšana kārtības uzturēšanai rada fonu paaugstinātai un nepārejošai trauksmes sajūtai. Gada nogale, kad ģimenes un tuvinieki tradicionāli pulcējās kopā Ziemassvētku vakarā, šogad noritēs savādāk. Jau tā citkārt vientuļajiem cilvēkiem šie svētki var izrādīties vēl grūtāk izturami, jo, visticamāk, drošības apsvērumu nenotiks publiski un labdarības pasākumi.  Daļa cilvēku būs zaudējuši darbu, tāpēc nevarēs iepriecināt sevi un ģimeni ar dāvanām un īpašu mielastu.

Tumšajos un aukstajos mēnešos pieaugs nomāktības un bezcerības sajūta
Lai arī saka, ka nav slikta laika, ir tikai nepareizs apģērbs, tomēr zinātniski pierādīts, ka gada tumšajos mēnešos cilvēkiem pietrūkst saules un kustību. Rudens nomāktība un sezonālā pavasara depresija šoreiz var skart vairāk cilvēku. Tāpēc, ja vien ir iespējams, ieviesiet ikdienas režīmā pēc iespējas vairāk kustību svaigā gaisā. 

Būs cilvēki, kuri izjutīs posttraumatiskā stresa sindromu 
Posttraumatiskā stresa sindromu izjūt cilvēki, kas piedzīvojuši ļoti spēcīgus traumatiskus notikumus - kara epizodes, avāriju, nelaimes gadījumus un situācijas, kurā pārņēmušas bailes par sevis paša vai tuvinieku dzīvību vai veselību. Pandēmijas apstākļos liela daļa cilvēku dzīvo pastāvīgās bailēs par savu vai tuvinieku veselību. Ja nav bailes par saslimšanu ar Covid-19, tad bažas ir par to, vai vajadzības gadījumā būs pieejams jebkurš cits veselības aprūpes pakalpojumus. Paaugstināts PSS risks ir medicīnas darbiniekiem. 

Katram mākonim ir zelta maliņa 
Tā patiešām ir! Pat esot izolācijā un ievērojot sociālā burbuļa robežas, cilvēki šogad ir iemācījušies uzklausīt savus ģimenes locekļus, labāk pielāgoties viens otram, jo dzīve cieši kopā liek rēķināties ar otra vajadzībām. Citiem tas bija izšķirošs laiks, lai pieņemtu ilgi apdomātus lēmumus, vai tas, kas šobrīd ir tavā dzīvē, patiešām ir vērtība. Un atbrīvoties no visa liekā. Visas krīzes ir arī iespējas, un šī nav izņēmums.