Eksperts: Darba devēja pienākums rūpēties par drošu attālināto darbu mājās

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists un konsultants darba tiesību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, ko nozīmē šobrīd strādāt attālināti no darba drošības viedokļa. 

Ministru Kabineta rīkojumā norādīts, ka šobrīd darba devēja pienākums nodrošināt attālinātā darba iespējas, ja profesijas specifika to pieļauj un darbs attālināti tehniski ir iespējams. 

Tas nozīmē, ka darba devējam jāpārbauda, vai darbiniekam ir viss nepieciešamais tehniskais aprīkojums, lai viņš var izpildīt darba pienākumus. Vai viņam ir dators, interneta pieslēgums, printeris utml. Savukārt, ja uz situāciju skatās no darba aizsardzības puses, tad darba devējam jāparūpējas par ergonomisko prasību ievērošanu tāpat, kā to dara, strādājot birojā.

Kā to nodrošināt? Šis aspekts tiek atstāt uz pušu vienošanās atbildību. Darbiniekam ir jānosūta informācija par to, kādā vidē viņš strādā, un vai tas ir droši. Piemēram, darbiniekam nav jāsēž mājās sakņupušam dīvānā, tāpēc darba devēja pienākums ir nodrošināt ergonomisku darba vidi. Piemēram, aizvest ergonomisko darba krēslu no biroja uz darbinieka mājām. Ja kādi līdzekļi trūkst, tad darba devēja pienākums to ir sagādāt. 

“Es esmu savu darba vietu nodrošinājis ar ergonomisku iekārtojumu, nofotografējis darba vietu, aizsūtījis bildi darba drošības speciālistam. Tālāk ir mana atbildība, vai es uz šī krēsla sēžu vai nesēžu,” stāsta Rācenājs. 

Tas, ka darbinieks strādā attālināti, nenozīmē, ka viņš gatavo ēst, skatās seriālus, iet pastaigāties. Darbiniekam saglabājas tie paši pienākumi, kas bija birojā, un tādas pašas tiesības ir pauzēm pēc noteikta darba laika.