Spēja pielāgoties situācijai, kritiskā domāšana, sarunu veidošana. Kādas prasmes jāapgūst savas nākotnes vārdā
Tehnoloģiju laikmets – tas ir laiks, kurā dienu no dienas pasaule dzenas pēc aizvien jauniem atklājumiem un risinājumiem. Līdz ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē, arī darba tirgus pielāgojas un lielu daļu darba vietu sāk aizstāt roboti un ierīces, ko pārvalda mākslīgais intelekts.
Šo tendenču maiņa un darbavietu pārorientācija uz
automatizācijas risinājumiem liek uzdot jautājumu – kādas zināšanas
būs nepieciešamas nākotnē? Plašāk par to stāsta Skola 2030 vecākā
eksperte Madara Kosolapova.
Kritiskā domāšana un spēja veidot sarunu – nākotnes
vērtība
Ir grūti pateikt, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnē un kādas
radīsies tuvāko gadu laikā. It viss ir mainīgs, arī darba tirgus,
taču jau tagad, ņemot vērā pāreju uz digitālo komunikāciju COVID-19
ietekmē, rodas vajadzība pēc jaunām profesijām, bet citas kļūst
neaktuālas. Tiesa, ir grūti prognozēt, kuras profesijas kļūs
liekas. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, tehnoloģiju
attīstības, kas jau ir pierādījusi, ka visdažādākās profesijas var
iznīkt, jo cilvēkus ir iespējams aizvietot ar automatizētām
programmām un ierīcēm, kas darbu veiks efektīvāk. Kasiera darbu
aizvien biežāk aizvieto pašapkalpošanās kases, krāvēju darbu veic
preču pārvietošanas roboti.
Nozīmīgi būs arī amati, kuros svarīga cilvēcīgā kompetence, piemēram, prasme radīt saturu, nodrošināt sociālu iekļaušanos un rūpēties par ilgtspēju.
Ir skaidrs tas, ka vienmēr būs nepieciešamas profesijas, kurās
cilvēks ir pārāks par tehnoloģijām. Piemēram, tās, kuras prasa
kritiski domāt, pielāgoties dažādiem apstākļiem un rīkoties
atbilstoši situācijai, ņemot vērā daudz plašāku kontekstu, nekā to
spēj izdarīt mākslīgais intelekts. Tāpat nozīmīgi būs arī amati,
kuros svarīga cilvēcīgā kompetence, piemēram, prasme radīt saturu,
nodrošināt sociālu iekļaušanos un rūpēties par ilgtspēju.
Lielākoties automatizācijas risinājumi tiek saistīti ar negatīvu
rezonansi, jo pārņem cilvēku darbavietas. Taču bieži vien tās ir
darbavietas, kurās cilvēka iesaiste nav nepieciešama. Tehnoloģiju
attīstība ir ļāvusi mums veltīt savu laiku vērtīgākām nodarbēm -
laikam ar ģimeni, kultūras baudīšanai, vaļaspriekiem, pašizaugsmei
un rūpēm par sabiedrības labklājību.
Cilvēkam svarīgi ir spēt pielāgoties situācijai, prast mācīties un
apgūt nepieciešamo, lai spētu iekļauties darba tirgū. Šīs ir vienas
no būtiskākajām prasmēm, kas nepieciešamas ikvienam.
Spēja apgūt vairākus priekšmetus palīdzēs kļūt
daudzpusīgam
Sevišķi svarīgi ir sekot līdzi savām interesēm un katru dienu
paplašināt redzesloku. Ir vienlīdz svarīgi apgūt kā matemātiku, tā
mākslu un vēsturi, jo katrā no šiem priekšmetiem skolēns apgūs
citādas zināšanas un prasmes. Tas ļaus attīstīt vispārējo
kompetenci. Papildu uzmanība jāpievērš caurviju prasmēm, ko nav
iespējams apgūt vienā mācību stundā vai priekšmetā. Šīs prasmes
jāattīsta dažādos kontekstos. Caurviju prasmes ir problēmrisināšana
un kritiskā domāšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pilsoniskā
līdzdalība, digitālā pratība, sadarbība un pašvadīta mācīšanās.
Šīs prasmes ļoti labi iezīmē un apkopo to, kas ir nozīmīgs jebkuram
darba devējam, – sadarbības prasmes, spēju organizēt savu darbu,
izvērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties, radīt jaunus
risinājumus, pārvaldīt digitālās tehnoloģijas, efektīvi pielāgoties
apstākļiem. Darbiniekam ir jāizrāda iniciatīva un jābūt
vērstam uz izaugsmi. Visas šīs prasmes skolēns attīsta arī skolā,
un pašlaik tās tiek īpaši izceltas, lai ikviens skolēns būtu gatavs
dzīvei un darba tirgum.