Izolācijas apstākļi svētku laikā būtiski ietekmē cilvēku emocionālo stabilitāti

Statistika liecina, ka pie uzticības tālruņiem arvien biežāk vēršas cilvēki ar mentālām problēmām, kas radušās izolācijas apstākļos. Svētkiem tuvojoties, arvien biežāk vientulības nomākti cilvēki uztraucas par savu un līdzcilvēku garīgo veselību. Negatīvās emocijas, ar kurām šodien sastopas liela daļa cilvēku, var izraisīt dažādas psiholoģiskās sekas, sākot ar paaugstinātu trauksmi, bezmiegu un emocionālo nestabilitāti, līdz pat post traumatiskā stresa traucējumiem un depresijai. Šie simptomi saasinās svētku periodā, kuru lielākai daļai cilvēku ir ierasts pavadīt savu tuvāko – ģimenes un radu lokā, taču šogad tiks aizvadīti vienatnē.

Negatīvās emocijas, ar kurām šodien sastopas liela daļa cilvēku, var izraisīt dažādas psiholoģiskās sekas, sākot ar paaugstinātu trauksmi, bezmiegu un emocionālo nestabilitāti, līdz pat post traumatiskā stresa traucējumiem un depresijai. 

“Pašizolācijas izraisītam emocionālā stāvokļa pasliktināšanās riskam visvairāk ir pakļauti pilnībā izolēti un vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki, jo īpaši vīrieši, kā arī tie cilvēki, kuriem ikdienā ir raksturīgas sekojošas pazīmes – trauksme, depresija, vientulība un nomāktība. Šiem cilvēkiem ir īpaši vajadzīgs līdzcilvēku atbalsts,” skaidro Krīzes un konsultāciju centra “Skalbe” Krīzes tālruņa koordinatore Sanita Pilsuma. 

Ietekme uz organismu
Bieži vien šāds emocionālais stāvoklis atstāj negatīvas sekas uz cilvēka veselību, jo stress ir pamats dažādu slimību attīstībai, piemēram, hipertonijai, gastrītam, hormonālam disbalansam, vielmaiņas traucējumiem, onkoloģiskām saslimstībām, kā arī tas palielina uzņēmību pret infekciju slimībām. Speciālisti uzsver, ka šajā laikā īpaši svarīgs ir labs miegs un pilnvērtīgs uzturs, jo tas stiprina organismu un imūnsistēmu, tādējādi mazina varbūtību, ka no emocionālā stāvokļa cietīs cilvēka ķermenis.

“Ir svarīgi plānot laiku un pievērst uzmanību savam dzīvesveidam. Pastiprināta uzmanība ir jāpievērš kaitīgiem paradumiem, kas var raisīt vēl lielāku emocionālā stāvokļa nestabilitāti – mazkustīgums, nepilnvērtīgs uzturs, alkohola lietošana un citi, jo tie ne tikai kaitē mentālajai, bet arī fiziskajai veselībai. Lai uzlabotu labsajūtu ir ieteicams doties pastaigās, vingrot, lasīt grāmatas, pašizglītoties, atgriezties pie saviem hobijiem (piemēram, rokdarbi, mūzikas instrumentu spēlēšana) vai kā citādi novērst uzmanību no nomācošām domām,” stāsta Gjensidige Latvija veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Ietekme uz emocionālo stāvokli
Lai pārvarētu trauksmi un bailes, ir nepieciešams dalīties ar savām sajūtām, nevis turēt tās sevī. Cilvēku iekšējam mieram un labsajūtai ir nepieciešama saskarsme, un šī vajadzība pastiprinās izolācijas apstākļos, kad tā ir īpaši ierobežota. Tādēļ ir svarīgi sazināties ar saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem, lai uzturētu ierasto saikni un apmierinātu savas cilvēciskās vajadzības svētku periodā.

Ja līdzcilvēku atbalsts nav iespējams, cilvēki ir aicināti zvanīt uz krīzes centru uzticības tālruņiem. Tajos ir iespējams dalīties savos pārdzīvojumos, domās un problēmās ar īpaši apmācītiem krīzes speciālistiem, kuri ir kompetenti uzklausīt, pārfrāzēt un atspoguļot jūtas un emocijas, lai palīdzētu risināt emocionālas problēmas. Cilvēki ir aicināti uzdrošināties lūgt palīdzību draugiem, tuviniekiem, paziņām, piezvanīt biežāk nekā ierasts, nenoslēgties, bet būt atklātiem, lai varētu saņemt nepieciešamo palīdzību. 

Krīzes centrs “Skalbes” ir vienīgais diennakts krīzes tālrunis Latvijā, kas sniedz emocionālo un konsultatīvo atbalstu. Saņemt bezmaksas konsultāciju ar speciālistu ir iespējams zvanot pa tālruni 67222922 vai 27722292.

“Pirmssvētku nomāktības un vientulības sajūta ir normāla reakcija uz notiekošo, taču svarīgi tai adaptēties, spēt rast mierinājumu un prieku. Pašizolācija ir laiks, ko iesakām veltīt sev un atcerēties – esošā situācija nav mūžīga. Arī šajā laikā, kad svētku periodā jāpaliek mājās, ir jo īpaši nepieciešams radīt svētku sajūtu sev – izrotāt māju, iedegt gaismiņu virtenes, pagatavot svētku mielastu, noskatīties iemīļoto svētku raidījumu vai filmu un censties ievērot ierastās tradīcijas, tikai šoreiz – individuāli,” atgādina Z. Johansone.