Astoņi noderīgi padomi, kā bez lielas piepūles paplašināt vārdu krājumu svešvalodā

1.Mazs mērķis katrai dienai. Jaunas svešvalodas apguves procesā ieteicams sev uzstādīt mērķi, ko viegli vari sasniegt, piemēram, ik dienu iemācīties piecus jaunus vārdus izvēlētajā svešvalodā. Katru dienu uz lapiņas uzraksti izvēlētos piecus vārdus, kurus vēlies iegaumēt – ņem šo lapiņu līdzi savās dienas gaitās vai uzlīmē labi redzamā vietā – uz ledusskapja vai datora monitora. Brīvā brīdī dienas laikā sarakstu pārlasi un centies iegaumēt. Ja pie tā pieturēsies, jau pēc nedēļas tavs vārdu krājums būs papildināts ar 35 jauniem vārdiņiem – nav slikti vienai nedēļai, vai ne?  

2. Ievēro principu - labāk mazāk, bet regulāri. Ja mācībām aizņemtajā ikdienā laiku atrast ir grūti, labāk gramatikas vai jaunu vārdiņu apguvei atvēli 10 minūtes sava laika, bet katru vai katru otro dienu tā vietā, lai censtos saņemties intensīvai mācību sesijai vairākas stundas no vietas, bet tikai reizi nedēļā vai retāk.  

“Šis princips ir ļoti iedarbīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, 10 minūšu darbam sevi ir vieglāk motivēt. Otrkārt, šādai pieejai ir arī zinātnisks skaidrojums: prāts pastiprina atmiņas par lietām, ar kurām bieži sastopas. Tāpat bieža atkārtošana palīdz no jauna apgūtos vārdiņus vai gramatiku pārnest no īstermiņa atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu,” skaidro valodas centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.

Katru dienu uz lapiņas uzraksti izvēlētos piecus vārdus, kurus vēlies iegaumēt – ņem šo lapiņu līdzi savās dienas gaitās vai uzlīmē labi redzamā vietā – uz ledusskapja vai datora monitora. 

3. Eksperimentē un iepazīsti savu atmiņu. Ja esi no tiem, kam iegaumēšana padodas grūtāk, mēģini eksperimentēt ar savu atmiņu un atrast metodi, kas darbojas vislabāk. Daļai cilvēku izlasītais mēdz palikt atmiņā, ja lasa tieši pirms iemigšanas vai tieši otrādi – drīz pēc pamošanās. Vēl citiem labāk darbojas vizuālā atmiņa – šādiem cilvēkiem labi noderēs vārdnīcas, kurā drukāta tulkojuma teksta vietā ir attēli. Citi lieliski iegaumē, ja apgūstamo uzraksta ar roku uz papīra lapas vai vizualizē, cenšoties prātā rast asociācijas ar vārda skanējumu vai nozīmi. Vai varbūt esi no tiem, kuriem spēcīgāka ir dzirdes atmiņa? Tādā gadījumā vērts ņemt talkā telefonu un apgūstamos vārdiņus ierakstīt skaņas ierakstā savā telefonā, kur to varēsi atskaņot sev brīvā brīdī, piemēram, braucot uz darbu automašīnā vai sabiedriskajā transportā.

4. Atrodi un skaties filmu vai seriālu apgūstamajā svešvalodā un ik pārdienu vai reizi trijās dienās noskaties pa sērijai vai fragmentam. Ja valodas līmenis svešvalodā vēl ir pārāk zems, lai oriģinālvalodā skatītos filmas, izmanto subtitru funkciju vai sāc ar animācijas filmiņām. Multfilmās izmantotā valoda ir piemērota bērniem un tādējādi vienkāršāka, taču tik pat labi prātā nemanot nostiprina teikuma konstrukcijas un iemāca jaunus vārdiņus. Lielisks valodas apguves veids ir arī grāmatas – ik dienu vari izlasīt kaut pāris lapas un tulkot vārdus, ko vēl nezini.  

5. Pievērs uzmanību kontekstam un mācies veselu teikumu - ja mācies jaunus vārdiņus, vērts izmēģināt teikuma metodi, proti, iegaumēt katru vārdu nevis atsevišķi, bet veselā teikumā. “Piemēram, teikums: “Slimnīcas darbā ir iesaistīts viss personāls, ne tikai ārsti, medmāsas un sanitāri, bet arī saimniecības vadītāji, laboranti un pavāri.” Vesels teikums rada asociācijas un kontekstu un nereti prātā paliek labāk, nekā mācoties atsevišķus vārdus. Ja vēlies apgūt 10 jaunus vārdus, pamēģini tos visus salikt vienā teikumā. Pat ja teikums izklausās jocīgi – vēl jo labāk, neparastas lietas paliek atmiņā labāk,” iesaka Sandra Gnevosa.

6. Centies atrast sarunu biedru, kuram tevis apgūstamā svešvaloda ir dzimtā. Ideāli, ja izdodas atrast ārvalstnieku, piemēram, studentu, kas dzīvo tepat Latvijā un vienlaikus grib apgūt vai atsvaidzināt latviešu valodas zināšanas – tādējādi varat vienoties, ka pirmā sarunas daļa notiek latviešu, otra - izvēlētajā svešvalodā. Apjautājies par kontaktiem draugiem un paziņām, vai meklē sociālajos tīklos – ārvalstu studenti bieži vien apvienojušies tematiskajās grupās sociālajos tīklos, piemēram, Facebook. Ja gribi profesionālu pieeju, bet tev nav laika regulāriem valodas kursiem, vērts painteresēties par piedāvājumu arī valodu skolās. Piemēram, “Berlitz” piedāvā nodarbības arī tiešsaistē, tādējādi vari uzspodrināt valodas zināšanas sarunā ar cilvēku, kuram svešvaloda ir dzimtā, kā arī atsevišķās nodarbībās tev ērtā laikā.  

 Ja gribi profesionālu pieeju, bet tev nav laika regulāriem valodas kursiem, vērts painteresēties par piedāvājumu arī valodu skolās.

7.Personiska pieeja, mācoties jaunus vārdiņus  – jaunas svešvalodas mācīšanās vienmēr sākas ar biežāk lietojamo vārdiņu apguvi, taču labākam efektam ieteicams sākotnēji koncentrēties uz tām tēmām, kas sakrīt ar tavām interesēm – varbūt tā ir māksla, varbūt kāds konkrēts sporta veids vai hobijs.  “Padomā par lietām, par kurām, satiekoties ar paziņām, mēdz runāt un stāstīt savā dzimtajā valodā. Un mērķtiecīgi papildini savu vārdu krājumu šajā tēmā arī izvēlētajā svešvalodā. Šādi jaunos vārdiņus ne vien iegaumēsi labāk, bet varēsi arī brīvāk sarunāties, jo arī svešvalodā visbiežāk stāstīsi pats par sevi vai savām interesēm un pieredzi,” iesaka “Berlitz” speciālisti.

8. Saglabā prieku un pozitīvu attieksmi! Lai pēc kāda laika svešvalodas apguvei neatmestu ar roku un to turpinātu ilgtermiņā, svarīgi nezaudēt motivāciju un prieku mācīties. Tāpēc neskumsti, ja progress nerodas tik ātri, kā esi iecerējis, laiku pa laikam paslavē pats sevi par jau apgūto un padari mācīšanos par aizraujošu nodarbi.  

“Metožu, kā sevi motivēt un ieinteresēt, ir daudz. Vari pats sev uzstādīt izaicinājumus. 

Piemēram, ik dienu izvēlēties citu krāsu un dienas gaitā, redzot kādu priekšmetu vai lietu šajā krāsā, sev atgādināt šīs lietas vai priekšmeta tulkojumu izvēlētajā svešvalodā. Ja vārdiņu nezini, uzmeklē tulkojumu vārdnīcā vai savā telefonā. Ja dodies iepirkties, meklē produktus no izvēlētās valsts un pārlasi, kas rakstīts uz iepakojuma. Uz laiku nomaini telefona valodu vai sāc sociālajos tīklos sekot kādai populārai personai valstī, kur lieto valodu, ko apgūsti. Šādā veidā ik pa laikam sev radot izaicinājumus un pārmaiņas, mācību process būs aizraujošāks un neapniks,” ar idejām dalās S. Gnevosa.